Pērn daudz iedzīvotāju neapmeklēja zobārstu dārdzības dēļ; nozare norāda, ka problēma drīzāk meklējama cilvēku attieksmē pret savu veselību

2023. gadā aptuveni katrs astotais jeb 12% Latvijas iedzīvotāju neapmeklēja zobārstu, kaut arī tāda vajadzība viņiem bija.

Šis rādītājs ir par vienu procentu augstāks nekā 2022. gadā. 2021. gadā tas bija 62%, taču to būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmijas ierobežojumi.

Savukārt 9% iedzīvotāju zobārstu neapmeklēja, jo uz apmeklējumu bija pārāk ilgi jāgaida, bet 7% iedzīvotāju pakalpojumus neizmantoja, jo no tā baidījās. 

75 % no tiem, kuri neapmeklēja zobārstu norādīja uz finansiālo aspektu. Veselības ministrijā norāda, ka zobārstniecības pakalpojumu apmaksa ir cieši saistīta ar pieejamo valsts finansējumu, līdz ar to šobrīd šis pakalpojums tiek apmaksāts tikai bērniem un atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Latvijas Zobārstu asociācija norāda, ka finansiāla palīdzība vien neatrisinās iedzīvotāju nevēlēšanos doties pie zobārsta: "Tas ir atkarīgs no katra indivīda attieksmes pret veselību un sevi."

Zobārstniecības pakalpojumi bērniem

Bērniem līdz 18 gadu vecumam tiek nodrošināti valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi. Reizi gadā bērniem tiek apmaksāta arī zobu higiēna - 2 līdz 18 gadu vecumā. Divas reizes gadā zobu higiēnas pakalpojumus bērni var saņemt 7, 11 un 12 gadu vecumā.

Bērniem līdz 18 gadu vecumam apmaksā arī pirmreizēju ortodontisko konsultāciju. Iedzīvotājiem iedzimtu sejas–žokļu šķeltņu gadījumos ortodontisko ārstēšanu apmaksā vecumā līdz 22 gadiem.

Zobārstniecības pakalpojumi pieaugušajiem

Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14. pantā noteiktām personām izdevumus par zobārstniecības pakalpojumiem sedz 50% apmērā, bet izdevumus par zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm pilnā apmērā.