“Titula piešķiršana un tā uzturēšana nav viens un tas pats”: Kristīne Lindenblate skaidro, kāpēc “Misis Latvija” dalībniecei atņemts tituls

Lindenblate norāda, ka tituls atsaukts, pamatojoties uz uzticības zaudēšanu. Viņa apgalvo, ka e-pasta sarakste ar Inesi Siliņu ir notikusi, taču tās saturs netiks publiskots datu aizsardzības apsvērumu dēļ.

Konkursa organizatore uzsver, ka viņai ir pienākums aizsargāt konkursa reputāciju, intereses un vērtības arī pēc fināla norises. “Piekrītu, ka tituls tika iegūts konkursa rezultātā, balstoties gan uz žūrijas, gan skatītāju balsojumu. Tomēr vēlos uzsvērt, ka titula piešķiršana un tā turpmāka uzturēšana nav viens un tas pats. Man kā konkursa organizatorei ir pienākums aizsargāt konkursa reputāciju, intereses un vērtības arī pēc fināla norises. Nebiju domājusi, ka par šo tēmu man būs jāsniedz publiski skaidrojumi, jo uzskatīju, ka Inese Siliņa pati ļoti labi saprot, kāpēc esmu pieņēmusi šādu lēmumu. Viņas rīcība un attieksme pret konkursu, kā arī pret konkursa organizatoru man nav pieņemama,” skaidro Lindenblate.

Viņa arī komentējusi sociālajos tīklos izskanējušos apgalvojumus, ka organizatorei neesot tiesību atsaukt titulu, jo ar dalībnieci nav bijis noslēgts līgums.

"Vēlos paskaidrot, ka ne vienmēr līgums ir obligāts priekšnoteikums dalībai konkursā. Piedaloties sacensībās, semināros, konferencēs vai citos organizētos pasākumos, ne vienmēr ar katru dalībnieku tiek slēgts individuāls līgums. Līdzīga kārtība ir arī šajā gadījumā,” norāda Lindenblate.

Viņa skaidro, ka katra dalībniece pati iesniedz pieteikumu konkursam un, sākot piedalīties konkursa pasākumos, apliecina savu dalību un piekrišanu noteiktajai kārtībai. “Ja dalībniece piedalās konkursa norisē līdz finālam, apmeklē pasākumus un pieņem piešķirto titulu, tas nozīmē, ka viņa ir pieņēmusi dalību konkursā un ar to saistītos noteikumus,” pauž Lindenblate.

Tāpat viņa atsaucas uz negatīviem un aizskarošiem komentāriem sociālajos tīklos, kurus, pēc Lindenblates teiktā, rakstot “Ineses Siliņas komanda”.

“Es saprotu, ka daļa komentētāju, iespējams, ir jaunākas meitenes ar mazāku dzīves un organizatorisko pieredzi. Tomēr pirms izteikt kategoriskus vērtējumus vai pamācības, aicinu vispirms pašām izprast, ko nozīmē uzņemties atbildību par šāda mēroga pasākuma organizēšanu, tā reputāciju un dalībnieču pārstāvētajām vērtībām,” norāda Lindenblate.

Viņa piebilst, ka cilvēki, kuri paši kaut ko veidojuši, organizējuši un sasnieguši, parasti saprotot, cik daudz darba, atbildības un lēmumu ir aiz katra publiska pasākuma. “Tāpēc šis stāsts nav tikai par komentāriem sociālajos tīklos, bet arī par to, kāda ir mana loma šajā konkursā, kādi ir mani pienākumi un tiesības kā organizatorei,” skaidro Lindenblate.

Organizatore noraidījusi arī pārmetumus, ka konkurss esot “lēts pasākums”, norādot uz fināla norises vietu un videomateriāliem, kas, viņasprāt, apliecina pasākuma līmeni.

Lindenblate sociālajos tīklos skaidrojusi arī savas tiesības organizēt “Misis Latvija” konkursu, atsaucoties uz zīmola vēsturi un juridisko statusu pēc iepriekšējo īpašnieku darbības izbeigšanās.

Komentējot pārmetumus par oficiālo tiesību pārņemšanu pēc Intas Fogeles nāves, Lindenblate norāda, ka veselības problēmu dēļ Fogele ap 2015. gadu nodevusi savu darbību, konkrēti “Miss un Misters Latvija” konkursu, māsām Jūlijai un Kristīnai Daģenko. Pēc Lindenblates teiktā, māsas sarīkojušas vienu finālu, taču kopš tā laika “Miss un Misters Latvija” konkurss vairs nav noticis.

Lindenblate norāda, ka kopš 2013. gada pati organizējusi starptautiskus skaistumkonkursus, bet sākotnēji nav bijusi saistīta ar vietējiem konkursiem. Viņa pamanījusi, ka Latvijā skaistumkonkursi vairs netiek rīkoti, tāpēc nolēmusi atdzīvināt “Misis Latvija” konkursu.

Organizatore arī paudusi pārliecību, ka Inta Fogele priecātos, redzot, ka viņas sirdslieta Latvijā ir atdzīvināta.

Kā zināms, titula ieguvēja Inese Siliņa sociālajos tīklos norādījusi, ka nepiekrīt Lindenblates lēmumam un uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības zināt arī otru šī stāsta pusi.