Zobārste Darja Ķīse par aktuālo zobu estētikā: "Būtiski saprast, ka balti zobi nenozīmē veselus zobus"

Skaistā versija teic, ka, cilvēkiem satiekoties, viņi skatās viens otram acīs. Reālā prakse liecina, ka vienlīdz bieži lūkojamies arī otra mutē, tverot viņa smaidu un izteiktos vārdus. Un apskatot zobus.

Perfekti balti zobi, supertaisnas zobu rindas, precīzs sakodiens. Tas ir fizioloģiski noteikts vai cilvēku prātos iesakņojies priekšstats par zobu ideālo stāvokli?

Psihologi uzskata, ka pirmais iespaids par cilvēku izveidojas 30 sekunžu laikā. Tikmēr paspējam novērtēt augumu, ķermeņa aprises, izskatu un, protams, smaidu. Smaids ir galvenā mūsu šarma sastāvdaļa. Kā zināms, smaidīgiem cilvēkiem ir vieglāk atrast kontaktu ar sarunu biedru, tāpēc arī vieglāk gūt panākumus sociālajā un personīgajā jomā. Taču dažādos laikos ir bijuši dažādi smaida standarti atkarībā no konkrētā perioda skaistuma kanoniem un sociālajiem faktoriem.

Kāds ir šā brīža zobu un smaida standarts?

Pirms 10–15 gadiem pacients ar zobārstu runāja galvenokārt par sāpju novēršanu un zobu saglabāšanu, bet šodien liela uzmanība tiek veltīta arī estētikai. Visbiežāk zobārstu apmeklē tādēļ, lai mainītu zobu formu, krāsu vai novietojumu saskaņā ar katra priekšstatiem par skaistu smaidu. Un tie ir dažādi. Kāds pielaiko sev Holivudas aktrišu smaidu – maigu, neaizsargātu; kādam izšķirošais faktors ir žilbinošs baltums; cits tic amerikāņu smaida etalonam, kas atsedz maksimāli platu zobu rindu.

Mēs, speciālisti, kas darbojamies estētiskās zobārstniecības jomā, uzskatām, ka skaistums pirmām kārtām ir harmoniskas proporcijas. Un tās katrā gadījumā ir individuālas! Nav stingri vienotu ideālā smaida parametru, kas būtu universāli piemērojami visiem. Diemžēl pacients ne vienmēr saprot, ka tas, ko viņš iedomājas par ideālu, viņam var nepiestāvēt. Tikai izanalizējot un izvērtējot milzum daudzus sejas un smaida parametrus, ir iespējams uzmodelēt smaidu, kas optimāli atbildīs konkrētajam cilvēkam un tiešām uzlabos viņa pašreizējo smaidu.

Šķībus zobus tomēr negrib neviens. Ar kādām metodēm mūsdienās risina šo problēmu?

Sakodiena regulācija vai atsevišķu zobu pozīcijas maiņa ir tikai daļa no lielā ārstēšanas plāna, kurā tiek iesaistīts periodontologs, kas veic smaganu līnijas korekciju, miofunkcionālais terapeits, ķirurgs, protēzists, zobārsts, kas estētiski atjauno zobu kroņu formas nepilnības. Tā nav ne ātra, ne lēta ārstēšana – jārēķinās ar vairākām vizītēm pie ortodonta un vajadzību nodrošināt perfektu higiēnu mutes dobumā. Patlaban ortodontiskā ārstēšana paredz divu veidu zobu regulācijas iespējas – ar breketēm un zobu pozīcijas maiņas kapēm. Brekešu sistēma mēdz būt metāliska vai keramiska, kas ir mazāk pamanāma. Breketes ir fiksēta ortodontiskā aparatūra, tāpēc jārēķinās, ka ēdot tajās var iestrēgt ēdiena paliekas, kuras pēc ēšanas uzreiz jālikvidē, lai neveidotos aplikums. Estētiskas dabas sarežģījums varētu būt fakts, ka smaidot breketes ir redzamas, tāpēc cilvēks kautrējas smaidīt, kamēr tās valkā.

Ar kādām izmaksām jārēķinās, lemjot par breketēm?

Apmēram 600–800 eiro, papildus vēl kontroles vizītes pie ortodonta reizi divos trīs mēnešos, kā arī higiēnista apmeklējums reizi trijos mēnešos.

Kādas priekšrocības un grūtības saistās ar zobu pozīcijas maiņas kapēm?

Tās Latvijā kļūst arvien populārākas. Pirms vēl ir uzsākta zobu regulācija, pacientam ir iespēja datorprogrammā apskatīt prognozējamo ārstēšanas rezultātu. Kapes ir jālieto 22 stundas diennaktī, izņemot tās tikai pirms zobu tīrīšanas un ēdienreizēm. Tiek izgatavots vairāku kapju komplekts, ko pacients maina stingri pēc ārsta norādījumiem. Kapes mutē nav uzkrītoši pamanāmas, līdz ar to nav iemesla kautrēties smaidīt. Izmaksas gan ir lielākas nekā breketēm – 1000–4000 eiro.

Būtiska piebilde – ortodontisko ārstēšanu drīkst veikt tikai sertificēti ortodonti, jo viņi ir izgājuši garu apmācības ceļu rezidentūrā un pierādījuši savas zināšanas ārstēšanas plānošanā un risku izvērtēšanā. Portālā mansarsts.lv pieejams sertificēto ortodontu saraksts. Vispārējās prakses zobārstam atļauts tikai diagnosticēt un novērtēt ortodontiskās anomālijas.

Vai iztaisnotajiem zobiem nav tendence atgriezties vecajās vietās?

Pēc zobu regulācijas ortodonts izgatavo retensijas kapes, kas notur zobus vietā un rūpējas par iegūtā rezultāta saglabāšanu. Tās jāvalkā atbilstoši ārsta rekomendācijām, bet parasti tikai naktīs. Neievērojot rekomendācijas, starp zobiem var veidoties spraugas vai kāds zobs var sākt rotēt.

Ir kāds ideālais vecums zobu taisnošanai?

Maldīgs ir uzskats, ka zobu taisnošanu veic tikai pusaudžiem un jauniem cilvēkiem. Ortodontiskai ārstēšanai nav vecuma ierobežojumu, par savu veselību jārūpējas jebkurā vecumā. Organisma veselība sākas ar mutes dobuma veselību, un tas nozīmē ne tikai saplombētus zobus un veselas smaganas, bet arī funkcionēt spējīgu zobu rindu. Kas savukārt pasargā ne tikai no deniņu–žokļu locītavu, bet pat stājas problēmām.

Cik veselīgi ir gribēt sniegbaltus zobus?

Patlaban superbalti zobi vairs nav modē, virsroku gūst dabiskais skaistums. Cilvēkus gan joprojām ietekmē slavenību smaidi žurnālos un soctīklu influenceru žilbinošais zobu baltums, kas apstrādāts ar filtriem. Taču ir būtiski saprast, ka balti zobi nebūt nenozīmē veselus zobus.

Ja tomēr dabiskais baltums šķiet “pārāk netīrs”, ko darīt?

Zobārsts ir vienīgā kompetentā persona, kas, izvērtējot pacienta mutes dobuma, smaganu un zobu stāvokli, var pieņemt lēmumu par balināšanas metodi. Pašu balināšanu var veikt gan zobārsts, gan higiēnists. Tā sniedz tūlītēju, bet nenoturīgu rezultātu, tāpēc mājās jāveic nostiprināšana ar individuāli izgatavotām kapēm un balinošu gēlu. Balināšanas kurss, ko veic mājās, var būt arī atsevišķa balināšanas procedūra pacientiem ar zobu jutīgumu. Šādos gadījumos pacients pirms balināšanas iziet jutīguma mazināšanas kursu. Jebkurā gadījumā balināšanas metodes izvēle jāuztic zobārstam.

Cik nevainīga ir balināšanas procedūra?

Kristāliskā zobaudu struktūra balināšanas procesā nemainās, jo balinošais aģents sašķeļ tikai pigmentmolekulas. Zobaudu minerālais sastāvs netiek bojāts, arī to blīvums, izturība pret nodilumu un uzņēmība pret kariesu nepalielināsies. Balināšanas efekta noturība būs atkarīga no tā, cik daudz lietojam krāsojošu uzturu, un, protams, no balināšanas kursa rekomendāciju ievērošanas. Vajadzība pēc atkārtotas balināšanas būs individuāla.

Te gan vēlreiz jāteic, ka par drošu balināšanas procedūru mēs uzskatām tādu, ko zobārsts ir individuāli piemeklējis pacienta mutes dobuma īpatnībām. Ja cilvēks izmanto alternatīvu balināšanas metodi vai kādu medicīnā neapstiprinātu preparātu, piemēram, balināšanas strīpu, tas var novest pie zobu jutīguma, kas diemžēl var būt arī paliekošs. Turklāt tā var bojāt un ķīmiski apdedzināt arī smaganas.

Ja zobam ir defekti, kā tos nomaskēt?

Pie nevainojama smaida var tikt, uzliekot priekšzobiem venīrus – 0,2–0,5 mm plānas plāksnītes, kas vizuāli uzlabo zobu formu un krāsu un koriģē minimālus zoba novietojuma defektus. Es neieteiktu izmantot šo atjaunošanas metodi, ja ir izteikts zobu nodilums un stipri plombēti zobi, jo venīrs vislabāk turas pie zoba emaljas, – šādā situācijā risinājums būtu likt kroni. Arī tad, ja trūkst sānu zobu, kas nozīmē, ka priekšējo zobu rajons tiek pārslogots, tāpēc palielinātos risks, ka venīri vai zobi var nolūst.

Priekšējo zobu atjaunošana ar venīriem ir salīdzinoši dārga metode – jārēķinās ar vairākām vizītēm pie ārsta un 500–700 eiro izmaksām par katru venīru. Tas tāpēc, ka laboratorijā individuāli izgatavots venīrs ir kā mākslas darbs – zobu tehniķis to individualizē, atveidojot zobu optiskās īpašības un virsmas reljefu, lai panāktu dabisku izskatu. Bet venīrs ir mehāniski izturīgs un ilgtermiņā saglabā savu spīdumu. Tā kalpošanas ilgums vidēji ir 10–15 gadi. Tas gan jāpasaka – ja reiz venīrs ir likts, atpakaļceļa vairs nav, un tas uz zoba būs jānēsā vienmēr, jo zobs zem tā ir apslīpēts un bez venīra ir kā neapģērbts. Taču ļoti individuālos gadījumos speciālists var piedāvāt venīrus, ko liek bez emaljas preparēšanas, tas ir, minimāli to ietekmējot.

Kādas vēl ir zobu atjaunošanas iespējas?

Latvijā diemžēl plaši izplatīts kariess, un vecuma grupā no 35 līdz 45 gadiem cilvēkiem nereti nepieciešamas lielas plombas vai ir zobi, kuriem vajadzīga invazīva ārstēšana. Situācijā, kad zobaudu zudums ir lielāks par 50%, plombas materiāla vietā tiktu piedāvāta zobu atjaunošana ar keramikas vai cirkonija onleju. Tā ir laboratorijā izveidota plomba, kas tiek cementēta parastās plombas vietā. Ja zobaudu zudums ir progresējošs, par atlikušajiem zobaudiem jāparūpējas, uzliekot zobam kroni, kas pasargās to no iespējama lūšanas riska.

Zobu emaljas bojājumi, plaisas, atkāpušās smaganas – vai šajos gadījumos vēl ir cerība uz skaistiem zobiem?

Ar šādiem defektiem priekšzobu rajonā tiešām varētu būt grūti pārliecinoši smaidīt. Bet katrs gadījums būs individuāls. Jāmeklē iemesls, kāpēc smaganas ir atkāpušās. Tas varētu būt radies mehāniskas iedarbības dēļ, tīrot zobus ar cietu zobu suku un izmantojot spēku. Vai ir pazīme, ka sācies periodontīts – zobu balstošo struktūru saslimšana, kad ilgstoša hroniska iekaisuma dēļ smaganas sāk atkāpties un kaula balsts zobam samazinās. Problēmu varētu risināt ar rūpīgu periodontologa uzraudzību un smaganu kabatu ārstēšanu. Ja iespējams, veic smaganu plastiku. Ja neapmierina zobu kroņa stāvoklis, to var risināt ar estētisku restaurāciju vai venīriem.

Nesen dzirdēju kādas zobārstes viedokli, ka tilts esot novecojusi metode un zaudēta zoba gadījumā pareizais risinājums ir likt implantu. Kāds būtu jūsu komentārs?

Mūsdienās arvien vairāk ārstu protezēšanas plānā piedāvā trūkstošā zoba vietu restaurēt ar implantu, kas patiesībā ir zoba kroņa un saknes atjaunošana. Bet nevar neņemt vērā arī citus ārstēšanas variantus un pacienta mutes dobuma, zobu rindas, kaula īpatnības. Piemēram, ja ir pārāk plāns žokļa kauls, implants nebūs risinājums. Attiecībā uz tiltu gan jāatceras – lai to uzliktu, ir jānoslīpē divi blakus esošie zobi.

Cik garš mūžs ir implantam un cik – tiltam?

Ilglaicīgā kalpošana neapšaubāmi ir implanta priekšrocība. Tiesa, trūkstoša zoba aizstāšana ar implantu ir salīdzinoši dārga (kopējās izmaksas 1200–1700 eiro). Vai implants kalpos vairākus gadu desmitus, tas ir atkarīgs no pacienta žokļa kaula kvalitātes, organisma saslimšanām un kopšanas rūpības. Tilta kalpošanas ilgums ir 10–15 gadi. Noņemot tiltu, parasti konstatē arī blakus esošo balsta zobu bojājumus, kas nozīmē papildu izmaksas to ārstēšanai.

Zobārsti uzstājīgi apgalvo, ka iespējami ilgi jācenšas saglabāt savus īstos zobus. Kādi ir galvenie argumenti?

Mūsu organisms ir ideāla sistēma – tajā viss darbojas kā pulkstenis un jebkuras izmaiņas izraisa pretdarbību. Katrs zobs pilda savu funkciju un nodrošina vienotu zobu–žokļu sistēmas darbību. Zoba sakne veicina pareizu košļāšanas slodzes sadali žoklī, tajā palīdz periodonta audi – sīkas saites, kas notur zobu žokļu kaulā. Ja saknes nav, slodzi uzņemas blakus esošie zobi, salīdzinoši vienmērīgi sadalot to savā starpā, taču paliek laukums bez slodzes. Slogojot kaulu ar implantu, košļāšanas slodze atkal kļūst vienmērīgāka.

Protams, ārstiem nav burvju nūjiņas, lai saglābtu visus zobus. Ir jāņem vērā zoba bojājuma pakāpe un prognoze, vai atjaunotais zobs spēs pienācīgi kalpot un nodrošināt savu funkciju ilgtermiņā. Bet implants izrautā zoba vietā būtu jāliek arī tāpēc, ka neslogotā kaulā sākas distrofiski procesi – kaulaudi sāk noārdīties. Tas var sarežģīt implanta ievietošanu nākotnē, jo tad būs nepieciešama papildu procedūra – kaulaudu plastika un masas palielināšana.

Ko vēl mūsdienu zobārstniecība piedāvā zobu estētiskās kvalitātes jeb skaistuma uzlabošanai?

Smaida uzlabošanai iespējams veikt estētisko restaurāciju ar augstas klases plombējamiem materiāliem, lai nomaskētu zobu kroņu formas un virsmas nepilnības, atjaunotu priekšējo zobu šķautnes, slēgtu spraugas. Vidējās izmaksas estētiskajai restaurācijai ir 200–400 eiro.

Cīņā ar baltajiem plankumiem mūsdienās izvairās no invazīvas ārstēšanas, tas ir, urbšanas, bet piedāvā plankumus nomaskēt, apstrādājot ar speciālo preparātu “Icon”. Bet katru gadījumu zobārsts izvērtē individuāli, piemeklē ārstēšanas metodi atbilstoši pacienta vajadzībām un finansiālajām iespējām.

Ģenētika vai dzīvesveids – cik daudz katrs no tiem ietekmē mūsu zobu veselību?

Ģenētikai ir nozīme – ģenētiski iedzimst zobu forma, emaljas biezums un krāsa. Agrāk uzskatīja, ka zobu veselība atkarīga gandrīz tikai no ģenētikas, nepiešķirot nozīmi dzīvesveidam. Mūsdienās ir noskaidrots, ka zobu veselība lielā mērā ir atkarīga no uzvedības: vai tiek ievērots pareizs zobu tīrīšanas rituāls, vai ir slikti ieradumi – smēķēšana, bieža našķošanās –, vai ir labi ieradumi, kas uztur zobus veselus? Ģenētikai ir vairs tikai sekundāra loma. Protams, nav runa par iedzimtām zobu–žokļu anomālijām, taču tās var labot.

Veselība ir kapitāls, ko esam saņēmuši dzimšanas brīdī. Tās saglabāšana ir katra paša rokās. Zobārsts ir tikai partneris un asistents, kas palīdzēs atbrīvoties no problēmām, ja tādas ir, un ieteiks, kā mazināt riskus nākotnē. Taču svarīgākās ir paša rūpes: rūpīga un pareiza zobu tīrīšana, veselīgi ēšanas paradumi, izvairoties no našķošanās starp ēdienreizēm, regulārs zobārsta un higiēnista apmeklējums.