Kādi simptomi liecina, ka tavs D vitamīna līmenis ir ārkārtīgi zems?
Lai organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt, tam regulāri nepieciešams uzņemt noteiktu daudzumu vitamīnu. Ikkatrs no tiem pilda atšķirīgas funkcijas un ir vitāli svarīgs, lai palīdzētu saglabāt stipru veselību, labu pašsajūtu un nemainīgi augstu dzīves kvalitāti. Viens no būtiskākajiem vitamīniem cilvēka veselībai ir D vitamīns jeb tā dēvētais saules vitamīns, ko liela daļa pasaules iedzīvotāju joprojām neuzņem pietiekamā daudzumā.
Saskaņā ar šī gada “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījuma rezultātiem pēdējā gada laikā D vitamīna trūkums organismā konstatēts teju katram piektajam Latvijas iedzīvotājam. Kāda ir D vitamīna nozīme, kas liecina par tā deficītu un kā vislabāk nodrošināt organismu ar vajadzīgo D vitamīna devu, skaidro farmaceite Aļina Zazdravņiha.
D vitamīns pieder pie taukos šķīstošo vitamīnu grupas, un ir iespējams izdalīt divus atšķirīgus D vitamīna veidus – augu valsts izcelsmes D2 vitamīnu jeb ergokalciferolu, ko iespējams uzņemt tikai ar pārtikas produktu palīdzību, kā arī dzīvnieku izcelsmes D3 vitamīnu jeb holekalciferolu, kas sintezējas organismā un var tikt uzņemts arī ar pārtiku.
"D vitamīns organismā veic virkni svarīgu funkciju. Tas regulē kalcija un fosfāta daudzumu organismā, tādējādi rūpējoties par kaulu, zobu un muskuļu veselību, kā arī uzlabo kalcija uzsūkšanos tievajās zarnās, veicina kaulu veidošanos un atjaunošanos. Pietiekams D vitamīna līmenis stiprina imūno sistēmu un mazina iespēju saslimt ar tādām slimībā kā osteoporoze un vēzis. D vitamīnam tāpat varētu būt ietekme arī uz depresijas simptomu mazināšanu un emocionālā līdzsvara saglabāšanu – lai gan joprojām norisinās pētījumi, pacientiem lietojot D vitamīnu, ir novēroti pozitīvi rezultāti,” stāsta Aļina Zazdravņiha.
Lai uzņemtu pietiekamu daudzumu D vitamīna, ar sauli nepietiek
D vitamīna aktīvā forma ir kalcitriols, kas organismā veidojas no holekalciferola jeb D3 vitamīna. Ultravioletā starojuma (UVB) ietekmē D vitamīns sintezējas ādā, tomēr valstīs, kur saule lutina vien dažus mēnešus gadā – tai skaitā Latvijā –, to uzkrāt pietiekamā daudzumā nav iespējams. Vienlaikus jāņem vērā, ka ultravioleto staru intensitāte vasaras mēnešos ir pārmērīgi augsta, kā rezultātā palielinās vēža saslimšanas risks. Lai gan uzturoties saulē un sekojot līdzi tam, lai tur pavadītais laiks nebūtu pārlieku ilgs, organismam ir iespēja gūt D vitamīnu, daudz efektīvāk būs to uzņemt ar pārtikas vai uztura bagātinātāju palīdzību.
D vitamīnu iespējams uzņemt, ēdot treknas zivis, piemēram, 100 grami laša satur vidēji 550 SV (starptautiskās vienības) D vitamīna. Baltijas jūrā nozvejota laša D vitamīna saturs ir 550–924 SV 100 gramos, siļķēs un sardīnēs – 100–200 SV 100 gramos. D vitamīns ir arī citu trekno zivju, piemēram, paltusa un skumbrijas sastāvā. Vērtīgs D vitamīna avots būs arī sēnes, ja vien tās augušas saules staros. Līdzīgi kā cilvēka organismā, arī sēnēs D vitamīns sintezējas saules staru ietekmē. Viena glāze šampinjonu var saturēt līdz pat 1100 SV D vitamīna. D vitamīnu tāpat satur arī govs piens, sojas piens, auzu pārslas un olu dzeltenumi.
"Vajadzīgo D vitamīna devu iespējams nodrošināt arī ar uztura bagātinātāju palīdzību. Aptiekā pieejami dažādi D vitamīna veidi – kapsulas, tabletes, D vitamīns pulverveida, šķidrā un spreja veidā. Tāpat pieejami arī preparāti ar dažādām garšām, kas būs īpaši piemēroti pašiem mazākajiem. Jāņem vērā, ka uz farmaceitiskajiem produktiem D vitamīna devas visbiežāk apzīmētas divos veidos – IU (international units), ka nozīmē to pašu, ko SV jeb starptautiskā vienība, un mcg jeb mikrogrami. 1 mcg D vitamīna atbilst 40 SV. D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos organismā, tāpēc tos ieteicams lietot kopā,” uzsver farmaceite Aļina Zazdravņiha.
Cik daudz D vitamīna organismam nepieciešams?
Ieteicamā D vitamīna diennakts deva atkarīga ne vien no cilvēka vecuma, bet arī no tā, kāds ir D vitamīna līmenis organismā, proti, vai D vitamīna lietošana būs profilaktiska, vai terapeitiska. Tāpat jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, organisma vispārējais veselības stāvoklis, ķermeņa svars un ikdienas ieradumi. Izvērtējot analīžu rezultātus, ieteicamo D vitamīna devu noteiks ārsts.
Profilaktiskā dienas deva:
- Jaundzimušajiem vecumā līdz vienam gadam – 400–600 SV
- Bērniem vecumā no 1 līdz 10 gadiem – 600–1000 SV
- Pusaudžiem vecumā no 11 līdz 18 gadiem – 800–2000 SV
- Pieaugušajiem – 2000–4000 SV
Terapeitiskā dienas deva:
- Jaundzimušajiem vecumā līdz vienam gadam – 1000 SV
- Bērniem vecumā no 1 līdz 10 gadiem – 300–6000 SV
- Pusaudžiem vecumā no 11 līdz 18 gadiem – 6000 SV
- Pieaugušajiem – 6000–10000 SV
Simptomi, kas var liecināt par D vitamīna deficītu
- pastiprināts nogurums,
- stipras muskuļu sāpes,
- vispārējs vājums
- kaulu lūzumi.
D vitamīna deficīts var izraisīt kaulu deformācijas, piemēram, rahītu bērniem un kaulu sāpes pieaugušajiem. Bieži vien D vitamīna nepietiekamība sākotnēji noris bez simptomiem, tāpēc ir svarīgi regulāri veikt nepieciešamās analīzes, lai to diagnosticētu laikus.
Īpaša piesardzība jāievēro cilvēkiem, kam ir paaugstināts D vitamīna deficīta risks – pacientiem, kuri lieto atsevišķus medikamentus, piemēram, pretkrampju līdzekļus, barbiturātus, glikokortikoīdus, preparātus, kas satur rifampicīnu, kā arī cilvēkiem ar nieru un aknu bojājumiem vai aptaukošanos.
„D vitamīna līmeni organismā iespējams noteikt, veicot asins analīzes laboratorijā. To ieteicams darīt reizi gadā un nepieciešamības gadījumā D vitamīns jāuzņem papildus, tādējādi rūpējoties par savu veselību un imunitāti,” piekodina farmaceite Aļina Zazdravņiha.
