Merilinai Monro - 100: Holivudas ikona, kuru pasaule joprojām nav aizmirsusi

Monro nomira 1962. gadā, tikai 36 gadu vecumā. Viņa aizgāja vēl pirms seksuālās revolūcijas, kamēr pati palīdzēja uz ekrāna ienest drosmīgāku, brīvāku un rotaļīgāku jutekliskumu. Viņas karjera bija īsa, bet ietekme — milzīga. 

Filmas, kas radīja leģendu

Lai saprastu, kāpēc Monro joprojām piesaista skatītājus, jāskatās ne tikai uz viņas biogrāfiju, bet arī uz filmām. Viņa bieži tika uztverta kā “dumjā blondīne”, taču šis tēls bija daudz sarežģītāks, nekā šķita no malas. Monro prata apvienot komēdiju, seksapīlu un ievainojamību tā, kā to nespēja gandrīz neviena cita tā laika aktrise.

Viens no viņas slavenākajiem darbiem ir Billija Vaildera 1959. gada klasika “Some Like It Hot”. Tajā Monro atveidotā Sugara Keina ir naiva, bet ne dumja. Viņas tēlā ir bērnišķīgs maigums, humors un cilvēciska vēlme ticēt labajam. Tieši šī spēja radīt tuvības sajūtu ar skatītāju kļuva par vienu no Monro lielākajām īpašībām.

Tikpat nozīmīga ir filma “The Seven Year Itch”, kas iznāca 1955. gadā un padarīja par ikonisku ainu, kurā Monro baltā kleita paceļas virs metro ventilācijas restes. Šis kadrs kļuva par vienu no atpazīstamākajiem attēliem kino vēsturē. 

Viņas karjeras beigās tapa “The Misfits” — filma, kuras scenāriju rakstīja viņas trešais vīrs, Pulicera balvas laureāts Artūrs Millers. Tā kļuva par Monro pēdējo filmu. Uzņemšana bija sarežģīta un emocionāli smaga, taču šis darbs apliecināja viņas ambīcijas. 

Merilinas dzīve uz ekrāna

Pēc nāves Monro dzīvesstāsts vairākkārt ticis pārvērsts filmās un literāros darbos. Šie darbi parāda, cik dažādi pasaule joprojām mēģina saprast viņu — kā upuri, kā seksa simbolu, kā mākslinieci un kā sievieti, kura visu mūžu cīnījās par cieņu.

2011. gada filmā “My Week With Marilyn” Merilinu atveido Mišela Viljamsa. Šajā filmā Monro redzama dzīves un karjeras norieta tuvumā, filmas “The Prince and the Showgirl” uzņemšanas laikā. Viņa ir trausla, nogurusi un ievainota. Filma viņu godina, taču galvenokārt rāda kā sievieti, kuru Holivuda vēlas izlikt apskatei kā skaistu, bet ievainojamu tauriņu.

Daudz krasāku skatījumu piedāvāja 2022. gada filma “Blonde”, kurā Monro atveido Ana de Armasa. Režisora Endrū Dominika filma, kas balstīta Džoīsas Kerolas Outsas romānā, nav klasiska biogrāfija, bet drīzāk tumša un sāpīga Monro iekšējās dzīves interpretācija. Tajā redzama sieviete, kuru vīrieši un kino industrija uztver kā objektu, nevis pilnvērtīgu mākslinieci.

Vīrieši Merilinas dzīvē

Monro dzīvē liela loma bija vīriešiem — gan personiskajās attiecībās, gan profesionālajā vidē. Viņas laulības, romāni un iespējamās attiecības ar ietekmīgiem cilvēkiem vēlāk kļuva par daļu no leģendas, kas ap viņu tikai pieauga.

Viens no pazīstamākajiem Monro vīriem bija beisbola leģenda Džo DiMadžio. Viņu laulība bija īsa un sarežģīta. Tiek uzskatīts, ka slavenā “The Seven Year Itch” kleitas aina izraisīja lielu spriedzi viņu attiecībās. DiMadžio esot bijis pazemots par to, kā viņa sieva tika izrādīta publikas priekšā, un neilgi pēc filmas uzņemšanas viņi izšķīrās.

Vēlāk Monro apprecējās ar dramaturgu Artūru Milleru. Šī laulība simbolizēja viņas vēlmi tikt uztvertai nopietnāk — ne tikai kā skaistai blondīnei, bet kā domājošai, ambiciozai aktrisei. Millers viņai uzrakstīja lomu filmā “The Misfits”, tomēr arī šī sadarbība un laulība bija emocionāli smaga.

Īpaši daudz runāts arī par Monro iespējamo saistību ar prezidentu Džonu F. Kenediju un viņa brāli Robertu Kenediju. Šīs attiecības nekad nav zaudējušas publikas interesi un vēlāk kļuva par daudzu baumu un sazvērestības teoriju pamatu. 

Tēls, kas pārauga pašu Monro

Merilinas Monro tēls kļuva tik spēcīgs, ka bieži vien aizēnoja pašu cilvēku. Holivuda viņu padarīja par seksa simbolu, taču tajā pašā laikā bieži vien nenovērtēja viņas aktiermākslu. Viņa tika izsmieta, reducēta līdz izskatam un balsij, taču Monro pati aktīvi strādāja, lai pilnveidotu savu talantu.

Viņa studēja aktiermākslu pie Lī Strasberga Actors Studio — laikā, kad jau bija kļuvusi slavena. Tas nozīmē, ka Monro nebija apmierināta būt tikai slavenība. Viņa vēlējās kļūt labāka, dziļāka, nopietnāka. Viņa gribēja, lai viņu uztver kā aktrisi, nevis tikai kā skaistu sievieti uz ekrāna.

Nāve, kas kļuva par noslēpumu

Merilina Monro tika atrasta mirusi savā mājā Losandželosā 1962. gada 5. augustā. Viņai bija tikai 36 gadi. Oficiāli viņas nāve tika saistīta ar letālu barbiturātu pārdozēšanu. Tā tika vērtēta kā iespējama pašnāvība, ņemot vērā viņas emocionālo stāvokli, veselības problēmas un cīņu ar depresiju.

Tomēr jau drīz pēc viņas nāves radās jautājumi. Monro bija viena no slavenākajām sievietēm pasaulē, un viņas dzīve bija cieši saistīta ar Holivudas, preses un, iespējams, arī politiskās elites uzmanību. Tāpēc viņas nāves apstākļi ātri kļuva par augsni baumām, minējumiem un sazvērestības teorijām.

Viena no izplatītākajām teorijām apgalvo, ka Monro nāve varētu būt bijusi saistīta ar viņas iespējamajām attiecībām ar Džonu F. Kenediju vai Robertu Kenediju. Šīs versijas piekritēji uzskata, ka Monro zinājusi pārāk daudz vai kļuvusi neērta ietekmīgiem cilvēkiem. Citi savukārt pieļāvuši, ka viņas nāve varētu būt inscenēta, lai viņa varētu aizbēgt no slavas, spiediena un sabiedrības uzmanības.

Šādām teorijām nav pārliecinošu pierādījumu, taču tās turpina dzīvot, jo Monro nāve pati par sevi šķiet pārāk pēkšņa un traģiska. 

Kāpēc Monro joprojām fascinē

Merilina Monro nav tikai vecās Holivudas aktrise. Viņa ir simbols tam, kā slava var pacelt cilvēku līdz mītam un vienlaikus viņu salauzt. Viņas dzīvē sadūrās skaistums, talants, vēlme pēc mīlestības, industrijas nežēlība un sabiedrības apsēstība ar sievietes ķermeni.

Viņas burvība slēpās ne tikai izskatā. Tā bija spējā būt atklātai kameras priekšā. Monro prata izskatīties viegla, pat rotaļīga, bet zem šīs viegluma kārtas vienmēr bija jūtama skumju un cilvēcības klātbūtne.