Vairums ukraiņu atbalstītu karaspēka nosūtīšanu, lai aizstāvētu Baltijas valstis no Krievijas uzbrukuma
Lielākā daļa ukraiņu atbalstītu karaspēka nosūtīšanu, lai aizstāvētu Poliju, Baltijas valstis un Moldovu no Krievijas uzbrukuma. Aptuveni 73% aptaujāto apgalvo, ka viņu armija jau aizstāv Eiropu, ne tikai Ukrainu, un šis skaitlis nav mainījies kopš 2022. gada.
Saskaņā ar 25. maijā publicēto "Rating Group" aptauju, vairums ukraiņu atbalstītu savu karaspēka nosūtīšanu aizstāvēt sešas citas Eiropas valstis — Lietuvu, Latviju, Igauniju, Moldovu, Somiju un Poliju —, ja Krievija tām uzbruktu. Atbalsts svārstījās no 58 procentiem Polijai līdz 63 procentiem Lietuvai.
Šis secinājums izdarīts laikā, kad pati Ukraina joprojām ir karastāvoklī un Eiropas galvaspilsētas turpina debatēt par savu apņemšanos Ukrainas aizsardzībā un dalībā ES. Gandrīz trīs ceturtdaļas ukraiņu — 73% — jau uzskata, ka viņu bruņotie spēki aizstāv visu Eiropu, ne tikai Ukrainu, un šis skaitlis nav mainījies kopš "Rating Group" uzdeva to pašu jautājumu 2022. gadā.
Vairākums atbalstītu sešu Eiropas valstu aizstāvēšanu
Jautāti, vai viņi atbalstītu Ukrainas karaspēka palīdzību konkrētu valstu aizsardzībā pret Krievijas uzbrukumu, respondenti atbalstīja katru sarakstā iekļauto valsti ar vismaz 58% balsu vairākumu:
- Lietuva: 63% atbalsta, 33% iebilst
- Latvija: 62% atbalsta, 33% iebilst
- Igaunija: 61% atbalsta, 33% iebilst
- Moldova: 60% atbalsta, 35% iebilst
- Somija: 59% atbalsta, 33% iebilst
- Polija: 58% atbalsta, 37% iebilst
Ukraiņi uzskata savu armiju par Eiropas aizstāvi
73%, kas uzskata, ka bruņotie spēki aizstāv gan Ukrainu, gan citas Eiropas tautas, pieaug līdz 84% to ukraiņu vidū, kuri referendumā balsotu par pievienošanos ES. Tikai 15% pievienošanās atbalstītāju domā, ka armija aizstāv Ukrainu viena pati. Starp pievienošanās ES pretiniekiem to cilvēku daļa, kas uzskata, ka armija aizstāv Eiropu, samazinās līdz 57%. Tajā pašā aptaujā atklājās, ka 40% ukraiņu tagad ierindo savu valsti kā "līderi" starp Eiropas valstīm — salīdzinot ar 34% 2022. gada martā un tikai 8% 2022. gada janvārī pirms pilna mēroga kara.
Jo spēcīgāka saikne ar ES, jo lielāks atbalsts
Gatavība aizstāvēt citas valstis ir cieši saistīta ar to, cik spēcīgi respondenti identificējas ar ES. Piemēram, Igaunija: 73% no tiem, kas balsotu par pievienošanos ES, atbalstītu Ukrainas militāro palīdzību, savukārt tikai 37% pievienošanās pretinieku, no kuriem 61% iebilstu pret to.
Starp ukraiņiem, kuriem ir spēcīga emocionāla saikne ar ES, 85% atbalstītu bruņotu palīdzību Igaunijai, starp tiem, kuriem ir vāja saikne ar ES, tikai 35% atbalstītu, bet 58% iebilstu. "Rating Group" 2026. gada 15.–17. aprīlī pa tālruni aptaujāja 1000 respondentu vecumā no 18 gadiem, un kļūdas robeža bija līdz 3,1 procentam.
