"Var atvērt durvis līdzīgiem procesiem Baltijā!" Analītiķis brīdina par Putina rīkojuma Moldovā slēptajiem draudiem
Foto: AFP/Scanpix/Jauns.lv
Analītiķis Patriks Fors uzsver, ka "nereaģējot uz notikušo ātri un stingri, Moldova var nonākt ļoti bīstamā situācijā".
Pasaulē

"Var atvērt durvis līdzīgiem procesiem Baltijā!" Analītiķis brīdina par Putina rīkojuma Moldovā slēptajiem draudiem

Gundega Grīva

Jauns.lv

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu, kas vienkāršo Krievijas pilsonības iegūšanas procesu Moldovas pilsoņiem Piedņestrā. Kā Jauns.lv uzsver franču analītiķis Patriks Fors, šis lēmums slēpj apslēptus draudus, jo "šie jaunie pilsoņi tiks izmantoti kā politiski, militāri un ģeopolitiski instrumenti".

"Var atvērt durvis līdzīgiem procesiem Baltijā!" A...

Jau ziņots, ka Krievija piedāvājusi atvieglot Krievijas pilsonības iegūšanu Moldovas separātiskā Piedņestras reģiona iedzīvotājiem. Atvieglotie nosacījumi paredz, ka pilsonību iespējams iegūt pat tiem iedzīvotājiem, kas nesaprot krievu valodu vai nedzīvo Krievijā. Moldovas prezidente Maija Sandu paudusi, ka valsts šādu lēmumu pieņēmusi, jo "viņiem sāk trūkt karavīru, ko sūtīt karot pret Ukrainu".

Bet franču analītiķis Patriks Fors uzsver, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šajā jautājumā minējis vēl kādu būtisku niansi - šis ir veids, kā Krievija grasās kādas teritorijas atzīmēt kā savas. Veids, kā pasaulei pateikt: “Skatieties, šeit tagad mīt Krievijas pilsoņi".

“Apvienojumā ar to Putins pirms trīs dienām parakstīja likumu, kas ļauj Krievijai izmantot militāru spēku ārvalstīs, aizbildinoties ar nepieciešamību “aizsargāt” tur dzīvojošo Krievijas pilsoņu tiesības," norāda Fors. "Citiem vārdiem sakot: pēc pasu izsniegšanas šie jaunie “Krievijas pilsoņi” tiks izmantoti kā politiski, militāri un ģeopolitiski instrumenti. Un tas ir ārkārtīgi bīstami."

"Es patiesi ceru, ka Moldova uz notikušo reaģēs gudri un ātri - nevis ar histēriskiem vai populistiskiem soļiem, bet ar nopietniem drošības mehānismiem: padarot par pienākumu deklarēt Krievijas pasi, kas iegūta pēc kara sākuma, ierobežojot šādu pilsoņu piekļuvi stratēģiski svarīgiem valsts amatiem, kā arī mazinot Maskavas politisko un finanšu ietekmi reģionā.”

Analītiķis uzsver, ka nepietiekama reakcija uz notikušo varētu pavērt ceļu līdzīgu scenāriju īstenošanai arī Baltijas valstīs, īpaši Latvijā, kur krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars ir lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs.

"Gandrīz ironiski šajā stāstā," viņš piebilst, "ir tas, ka Krievijas propagandisti gadu gaitā vairākkārt ir uzbrukuši Moldovas prezidentei, kurai ir arī rumāņu pase, apgalvojot, ka dubultpilsonība automātiski nozīmē “ka politiķe darbojas kādas citas valsts interesēs. Šis ir vēl viens piemērs, kas atspoguļo to, ka Krievija apsūdz citus tajā, ko tā dara pati," rezumē analītiķis.

Fors piebilst, ka pieņemtie rīkojumi arī sniedz ļoti labu atbildi tiem cilvēkiem, kas mudina Ukrainu vienkārši atdot Krievijai Doņecku, naivi norādot, ka karadarbība līdz ar to apstāsies. "Tomēr ar to nekas nebeigsies. Arī šodien mēs redzam, kas notiek Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās: Krievijas pasu izsniegšana piespiedu kārtā, administratīvu spiediena pasākumu pielietošana un pakāpeniska ārvalstu teritoriju pārvēršana zonās, ko politiski, demogrāfiski un militāri kontrolē Maskava."