Sarmīte Ēlerte: 90. gados vēlēšanās tērējām vairāk naudas uz vienu iedzīvotāju nekā ASV
Latvija ir sasniegusi savus ģeopolitiskos mērķus un atrodas Rietumu vērtību kodolā, taču viena no būtiskākajām kļūdām valsts atjaunošanas sākumposmā bija vilcināšanās ar partiju valsts finansēšanas ieviešanu, kas ļāva naudai diktēt politiku. Tā sarunā ar Andreju Panteļejevu ciklā “Latvija 2035” atzina laikraksta “Diena” kādreizējā galvenā redaktore un politiķe Sarmīte Ēlerte.
Vērtējot laika posmu no 90. gadiem līdz mūsdienām, Ēlerte uzsver, ka Latvija ir attīstījusies ārkārtīgi strauji, no ļoti zema sākuma punkta kļūstot par daļu no Eiropas Savienības, NATO un eirozonas. Tomēr viņa norāda uz “vilcināšanās kultūru” dažādu reformu veikšanā, un tas atstājis sekas uz politisko vidi.
Naudas vara un novēlotā reforma
Sarmīte Ēlerte uzskata, ka saistībā ar 90. gadiem pārāk maz tiek debatēts tieši par politisko partiju finansēšanu. Viņasprāt, Latvija pārāk vēlu ieviesa sistēmu, kad partijas tiek finansētas no valsts budžeta.
“90. gados bija milzīga ietekme naudas plūsmām, kas gāja politikā un attiecīgi šo politiku ietekmēja,”saka Ēlerte. Viņa atsaucas uz tā laika pētījumiem, kas atklāja šokējošu statistiku par vēlēšanu tēriņiem.“ Tajā laikā mēs salīdzinājām Amerikas vēlēšanu naudu ar naudu Latvijas vēlēšanās. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā mēs tērējām vairāk nekā Amerikā.”
Viņa uzsver, ka šī nekontrolētā naudas plūsma un pretkorupcijas likumu trūkums tolaik ļāva privātām interesēm būtiski ietekmēt valsts lēmumus, tostarp privatizācijas procesus. Daudz kas bieži notika haotiski un atsevišķu ministriju pārraudzībā, nevis centralizēti un caurskatāmi.
“Vaimanoloģija” kā nacionālā iezīme
Komentējot pašreizējo noskaņojumu sabiedrībā, Ēlerte lieto terminu “vaimanoloģija”. Viņa uzskata, ka mēs pamatā klūpam nevis uz ģeopolitiskiem šķēršļiem, bet gan paši uz savu žēlošanos, lai gan objektīvie rādītāji liecina par valsts izaugsmi. “Mums priekšā ir neskaidrības un neparedzamības laiks,” brīdina Ēlerte, norādot uz globālajiem izaicinājumiem – no klimata pārmaiņām līdz demokrātijas deformācijai sociālo mediju ietekmē. Viņasprāt, šajos apstākļos Latvijas interesēs ir stiprināt savu piederību Rietumu kodolam, nevis koķetēt ar “unikāliem ceļiem” vai Ungārijas un Slovākijas stila politiku, kas var novest pie izolācijas Krievijas pievārtē.
Izglītība – jaunais nacionālais mērķis
Runājot par nākotnes vīziju, Sarmīte Ēlerte aicina mācīties no Somijas pieredzes un “saliedēties ap izglītību”. Viņa norāda uz katastrofālo nevienlīdzību Latvijas izglītības sistēmā – izglītības kvalitāte Rīgā, valstspilsētās un laukos krasi atšķiras.“Tas, vai tev ir laimējies piedzimt Rīgā vai laukos, – tā tas nedrīkst būt.”Šīs nevienlīdzības mazināšana prasa ilgstošu un pacietīgu darbu, nevis populistiskus saukļus.
Skatoties uz 2035. gadu, Sarmīte Ēlerte redz Latviju kā valsti, kurā visi iedzīvotāji neatkarīgi no etniskās izcelsmes brīvi pārvalda latviešu valodu un identificē sevi ar Latviju un kurā tiek sargāta gan kultūrtelpa, gan vide.
