Aiz propagandas priekškara: šausminošā Ukrainas korupcija un Polijas provokācijas

Par dzelzceļa sabotāžu Polijā, izvietojot sprāgstvielas uz dzelzceļa līnijas, pa kuru tiek piegādāta palīdzība Ukrainai, krievi paziņoja, ka tā, protams, esot "provokācija". Tikmēr Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņojis, ka kā aizdomās turamie par diviem sabotāžas aktiem Polijas dzelzceļa tīklā ir identificēti divi Ukrainas pilsoņi, kuri ilgstoši strādājuši Krievijas izlūkdienestā.

Tikmēr propagandisti 17. novembra vakarā klāstīja, ka "Polijas un to mērķis, kas vēlas cīnīties pret Krieviju, ir izlikties par upuri. Parādīt, ka mēs neizšāvām pirmo šāvienu, bet gan Krievija uzbruka mums. Kā varētu izskatīties šāds uzbrukums? Es neizslēdzu iespēju, ka šie ir scenāriji, kas tiek izstrādāti, iespējams, apsūdzot Krieviju, piemēram, dzelzceļa līniju sabotāžā Polijā, un paziņojot, ka, jā, šis ir agresijas akts no Krievijas puses, kamēr viņi vēl tikai pārbauda situāciju. Neliels sprādziens, tad viņi izdarīs kaut ko lielāku un teiks: "Jā, mūsu infrastruktūrai uzbrūk Krievija. Īstenosim Vašingtonas līguma 5.pantu"," spriedelēja "politologi".

Proti, Kremļa ideologi Polijas dzelzceļa līniju sabotāžu iztēlo kā poļu pašu veiktu specoperāciju, lai tajā apsūdzētu Krieviju un varētu iedarbināt NATO 5.pantu. Krievi savai sabiedrībai stāsta, ka tādējādi NATO ar visāda veida "provokācijām" gatavojas karam pret Krieviju. "Paskatieties, cik daudz robežsituāciju viņi jau apzināti rada. Tas nav tikai viens sprādziens uz audekla. Reizēm virs Kopenhāgenas lido nezināmi droni, reizēm kaut kas ielaužas Zviedrijas gaisa telpā. Tātad pastāvīgi rodas ierastā situācija, ka Krievija tiek tieši vai netieši apsūdzēta gaisa telpas pārkāpšanā," sūkstījās propagandisti.

Lavrova dienas un nedienas

Pēc zināmas pauzes Krievijas mediju telpā atkal ar jaunu sparu ir parādījies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Aizvadītās nedēļas sākumā parādījās plaši sižeti par laikraksta "Financial Times" publikāciju, kurā teikts, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa plānotā tikšanās Budapeštā esot atlikta pēc Lavrova un ASV valsts sekretāra Marko Rubio telefonsarunas, kurā krievu ministrs esot izrādījis absolūtu nepiekāpību amerikāņiem. "Lavrovs ir acīmredzami noguris un, šķiet, domā, ka viņam ir labākas lietas darāmas nekā tikties vai sadarboties ar Amerikas Savienotajām Valstīm, lai ko arī prezidents Putins vēlētos," rakstīja "Financial Times".

Propagandisti ar Krievijas ārlietu ministrijas runaspersonu Mariju Zaharovu priekšgalā apgalvoja, ka "Financial Times" publikācija esot viltus ziņas un dezinformācija. Savukārt pats Lavrovs paziņoja, ka viņa iesniegtā neoficiālā dokumenta "mērķis bija atgādināt mūsu amerikāņu kolēģiem par to, kas tika apspriests Ankoridžā un kādas vienošanās, vismaz kā mēs uzskatījām un amerikāņi to nenoliedza, tika panāktas Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu prezidentu tikšanās laikā. Šajā neoficiālajā dokumentā nebija nekā cita, kā vien tas, kas tika apspriests Ankoridžā, un tas neizraisīja nekādu noraidījumu no amerikāņu sarunu biedru puses. Prezidentu telefonsaruna notika pēc tam, kad šis materiāls tika iesniegts Valsts departamentam un Nacionālās drošības padomei. Un šīs sarunas laikā prezidents Tramps neteica ne vārda par to, ka "jūs mums iedevāt kādu provokatīvu, graujošu dokumentu"".

Savukārt par ASV administrācijas teikto, ka Putins uzskata Zelenski par nacistu, Lavrovs paziņoja skaidri: "Jā, protams. Kur ir pierādījumi par pretējo? Ja Zelenskis regulāri pozē televīzijā, pasniedzot apbalvojumus "Azov" kaujiniekiem un citiem nacistu bataljoniem, kā gan citādi mums vajadzētu izturēties pret šo cilvēku?"

Punktu visam pielika Putina runasvīra Dmitrija Peskova paziņojums, ka "Maskava grib mierīgu konflikta noregulējumu, bet to negrib Kijiva, tādēļ mēs turpinām "speciālo militāro operāciju"".

Savukārt nedēļas nogalē visi propagandisti šausminājās par itāļu laikraksta "Corriere della Sera" atteikšanos publicēt interviju ar Lavrovu, paziņojot, ka tā esot "cenzūra" un "angažētais" laikraksts nevēloties, lai lasītāji varētu iepazīties ar Krievijas viedokli.

Pats laikraksts skaidro, ka intervija esot notikusi rakstveidā (pēc Maskavas pieprasījuma), Lavrovs uz iesūtītajiem jautājumiem esot atsūtījis garas rakstveida atbildes, kas saturējušas propagandu un dažādus nepārbaudītus faktus. Turklāt laikraksta žurnālistiem nav bijis iespēju uzdot kādus papildu jautājumus par iesūtītajām atbildēm, precizēt kādus faktus vai apgalvojumus. Faktiski Kremlis šo interviju uztvēris kā iespēju izplatīt savus propagandas vēstījumus, liedzot iespēju žurnālistiem par to diskutēt vai izteikt kādus pretapgalvojumus.

"Corriere della Sera", pamatojot savu lēmumu, uzsvēra, ka šo interviju ar Lavrovu nevar uzskatīt par brīvi un atklāti notikušu, tā ietver pārāk daudz pretrunīgu apgalvojumu un faktu, kurus nepieciešams pārbaudīt. Laikraksta redakcija norādīja, ka ir atvērta intervijai ar Lavrovu, ja vien žurnālistiem būs iespēja atklāti uzdot jautājumus. Šoreiz tādas iespējas nebija, jo Krievijas Ārlietu ministrija gribēja, lai laikraksts samierinās ar iesūtītām rakstveida atbildēm, bez jebkādas precizējumu vai konfrontēšanas iespējas.

Interesanti, ka Kremļa kontrolētajos TV kanālos netika stāstīts un apspēlēts Lavrova medijiem teiktais, ka Baltijas valstis vēlas izprovocēt karu starp NATO un Krieviju, ka tās ir Rietumu "marionetes" un tajās valda "nacisms" un "rusofobija".

Krievi berzē rokas par ukraiņu korupcijas skandālu

10. novembrī Ukrainas korupcijas apkarotāji izgaismoja korupcijas skandālu enerģētikas sektorā, kuru dēvē par lielāko korupcijas lietu Ukrainas vēsturē. Krimināllietā figurē četri Ukrainas valdības ministri un valsts prezidenta Volodimira Zelenska draugs un bijušais biznesa partneris Timurs Mindičs, kurš īsi pirms tiesībsargu kratīšanām aizbēga no Ukrainas.

Protams, ka krieviem šis skandāls ir īsta ideoloģiskā medusmaize. "Šonedēļ ir liktenīgi uzliesmojis trešais kolosālais korupcijas skandāls, aptverot pašreizējās Ukrainas valdības augstākos ešelonus. Nozagtā nauda netveramā mērogā liek Rietumu valdībām izskatīties muļķīgām, morāli devalvējot visus savus iepriekšējos centienus atbalstīt Zelenska režīmu. Un turpmākie izdevumi kļūst nevajadzīgi un pat noziedzīgi, jo tie galu galā ir līdzdalīgi korupcijas shēmās. Jau tā bija toksiski sadarboties ar Zelenski un viņa svītu, bet tagad pat vienkāršs rokasspiediens ir pielīdzināms politiskai pašnāvībai jebkuras valsts vadītājam pasaulē," nedēļas nogales lielajā ziņu apskatā klāstīja odiozais propagandists Dmitrijs Kiseļovs.

Faktiski visi Kremļa ideologi sludināja, ka korupcijas galvenais vaininieks Ukrainā ir tās prezidents Zelenskis. Diemžēl šis skandāls ir devis propagandistu rokās jaudīgu ieroci, lai censtos Rietumvalstu sabiedrības pārliecināt, ka palīdzība Ukrainai ir bezjēdzīga, jo tā tiek "nozagta".

To, ka šis skandāls ir ļoti negatīvi ietekmējis Ukrainu, atzīst arī domnīca "Carnegie Endowment for International Peace". Savā rakstā tā norāda, ka Zelenskis cenšas distancēties no skandāla, sakot, ka atbalsta izmeklēšanu. Viņš medijiem ir norādījis, ka "valstī, kas karo, prezidentam nevar būt draugu".

Domnīcas ieskatā apsūdzības pret prezidentam tuviem cilvēkiem noteikti ietekmēs viņa tēlu. "Laikā, kad pusei valsts nav elektrības Krievijas triecienu dēļ Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, līdzekļu piesavināšanās no enerģētikas sektora izskatās pēc laupīšanas. Politiskā vētra nebūt nav norimusi, bet gan, šķiet, tikai pastiprināsies," raksta "Carnegie Endowment for International Peace".

Zīmīgi - kamēr propagandisti šausminās par korupciju Ukrainā, tikmēr Krievijas Tieslietu ministrija nolēmusi sodīt žurnālistu par nevalstiskās organizācijas "Projekt" pētījuma pārstāstīšanu, kurā atklāts, ka 76% Krievijas augstāko amatpersonu ir radinieki valdībā.

BBC "vēstures mēslainē"

Lielbritānijas sabiedriskās raidkorporācijas BBC skandāls ar Trampa runas montēšanu ir licis līksmot visiem brīvo mediju nīdējiem. Laikraksts "The Guardian" uzsver, ka Trampa runas montēšana bija kļūda, taču kampaņa, kas tagad vērsta pret BBC, nav kļūda, bet gan "uzbrukums demokrātiskajai infrastruktūrai". Laikraksts norāda, ka BBC ir visuzticamākais ziņu avots Lielbritānijā un viens no pieciem uzticamākajiem pasaulē.

Taču krieviem BBC vienmēr ir bijis kā dadzis acīs, jo aizstāvējis demokrātiskās vērtības. Tādēļ viņi steidza izmantot "skandālu", lai diskreditētu BBC. Krievijas ideoloģiskais "melu tēvs" Vladimirs Solovjovs klāstīja, ka BBC ir propagandas ierocis, nelietīgu melu izplatītājs un tā vieta esot vēstures mēslainē. Skaidrs, ka krievu propagandistiem daudz tuvāks par neatkarīgiem žurnālistiem ir ASV propagandists Takers Karlsons, kuru tie cenšas uzdot par "žurnālistu".

Tikmēr bēdīgi slavenais bijušais eiroparlamentārietis no Latvijas Andrejs Mamikins draudēja, ka "būs jāattīra Krievijas Baltijas zemes no hitlerizācijas vīrusa". "Varbūt to var izdarīt diplomātiski, nevis militāri. Visticamāk, patiesībā daudzi cer uz Krievijas ieroču uzvaru. Jo tie, kas tagad spēlē kara spēles - piemēram, Igaunijas parlaments mēģināja slēgt robežu, sekojot Lietuvas un Baltkrievijas robežas piemēram -, vispār nesaprot, kas ir mūsdienu Krievija, ka Krievija ir militāra. Ja Krievija karo speciālās militārās operācijas karalaukos, tad kāds aprīkojums ir Krievijas armijas un Krievijas karavīru rokās," klāstīja bijušais Latvijas eiroparlamentārietis.