Pašvaldību vēlēšanu saraksti Vidzemes vēlēšanu iecirkņa 17 novados

* Alūksnes novads. Uzkrītoši, ka Alūksnes novadā vairākas partijas savu sarakstu pirmos numurus piešķīruši kokapstrādes uzņēmumu darbiniekiem. Tāpat novads var lepoties ar pavisam zaļu sarakstu, jo Alūksnes pusē pirmo reizi uz vietām pašvaldībā domē pretendē Latvijas Zaļā partija, kura pirmo reizi savā 35 gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē sadūšojusies startēt Alūksnes novadā. Bet “Latvija pirmajā vietā” vietējie biedri apspēlējuši savas partijas nosaukumu un izplatījuši saukli, ka pirmajā vietā tomēr ir Alūksnes novads. Alūksnes novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 137 no deviņiem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē Jaunās konservatīvās partijas, Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības Zaļo un Zemnieku savienības, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Jaunās vienotības” sarakstos, kurā katrā iekļauti 18 deputātu kandidāti. Vismazāk kandidātu ierakstīti “Suverēnās Latvijas” un apvienības “Jaunlatvieši” listē – tikai pieci. Tāpat Alūksnes novada pašvaldības vēlēšanās startē arī “Latvijas attīstībai”.

* Ādažu novads. Ādažu novads pēc administratīvi teritoriālās reformas ir kļuvis gan lielāks, gan sašķeltāks. 2022. gadā novada centram piešķirts pilsētas statuss, daudzi rīdzinieki no pilsētas pārcēlušies uz Pierīgu un tam pievienots Carnikavas novads. Tā kā līdz reformai abos novados – gan Carnikavā, gan Ādažos bija atšķirīgas pakalpojumu sistēmas, atvieglojumu kārtība, normatīvais regulējums un budžeta pārvaldība, tas radīja ļoti lielu slogu gan izpildvarai, gan pašvaldības budžetam. Tāpat daļa carnikaviešu ir neapmierināti ar to, ka nu viņi kļuvuši par Ādažu novada iedzīvotājiem. Tas pašvaldībai radīja lielus izaicinājumus, pašvaldībā radās liels darbinieku pieaugums par vairāk nekā simts cilvēkiem. Arī tādēļ, ka novadā atvēra jaunu vidusskolu Carnikavā un pamatskolās palielinājās bērnu skaits. Vēl nodarbināto skaits pieauga tādēļ, ka Ādažos atvēra dienas centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar īpašām vajadzībām. Tāpat Ādažu novada domi satracina arī cīņa ar Ropažu novadu, stīvējoties par to, kam tad īsti jāpieder Baltezera (Garkalnes) teritorijai. Ādažu novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 135 no astoņiem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē Zaļo un Zemnieku savienības, Latvijas Reģionu apvienības, Nacionālā apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Jaunā konservatīvās partijas apvienotajā, kā arī “Latvija pirmajā vietā” un “Jaunās vienotības” sarakstos, kurā katrā iekļauti 18 deputātu kandidāti. Vismazāk kandidātu iekļauti Latvijas Zaļās partijas listē – tikai trīspadsmit. Vēl Ādažu novada pašvaldības vēlēšanās startē “Progresīvie” un “Suverēnā vara”/apvienība “Jaunlatvieši”.

* Cēsu novads. Cēsis var uzskatīt par “Jaunās vienotības” citadeli, un tagad jautājums, vai tur izdosies mainīt vietvaras politisko spēku sadalījumu. Cēsu novada domē jāievēl 19 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 139 no astoņiem  sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē kustības “Par!”, “Jaunās vienotības”, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kā arī Zaļo un zemnieku savienības, “Latvijas attīstībai”, Vidzemes partijas un Latvijas Zaļās partijas apvienotajā sarakstos, kurā katrā iekļauti 22 deputātu kandidāti. Visšķidrākais saraksts ar astoņiem uzvārdiem ir progresīvajiem. Novada vēlēšanu saraksti ievērojami ar to, ka tajā ar atsevišķu sarakstu startē partija “Pašcieņa”, kura savulaik tika nodibināta kā partija “Ropažu komanda”, lai aizstāvētu tikai un vienīgi ropažniekus, bet pirms diviem gadiem partija mainīja nosaukumu un nu jau izpletusies pa Vidzemi, ieskaitot Rīgu, kur tā startē apvienībā ar politisko spēku “Tauta. Zeme. Valstiskums”. Tāpat novadā izveidojusies arī plaša partiju apvienība - Zaļo un Zemnieku savienība, “Latvijas attīstībai", Vidzemes partija un Latvijas Zaļā partija, kas par savu mērķi uzstādījusi no troņa gāzt vienotībniekus. Tāpat Cēsu novada pašvaldības vēlēšanās startē arī “Latvija pirmajā vietā” un “Suverēnā vara”/apvienība “Jaunlatvieši”.

* Gulbenes novads. Izvētījot novadā iesniegtās partiju programmas, pārsteidz kāds teikums, kas ir pilnīgi identisks divām savstarpēji konkurējošām partijām – “Jaunajai vienotībai” un “Suverēnās varas” un “Jaunlatviešu” apvienībai. Tā kā īsti nevar saprast, kas nodarbojies ar “copy paste” (kopēšanu) – premjeres Evikas Siliņas birojs vai arī bijušās parlamentārietes Jūlijas Stepaņenko kantoris. Tāpat novads izcēlies ar politisko huligānu aktivitātēm, jo tur klajā laukā saplosīts “Latvijas attīstībai” plakāts. Gulbenes novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 108 no septiņiem  sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē “Latvijas attīstībai”, “Jaunās vienotības”, Jaunās konservatīvās partijas un Vidzemes partijas apvienotajā, Zaļo un zemnieku savienības, kā arī Latvijas Reģionu apvienības sarakstos, kurā katrā iekļauti 18 deputātu kandidāti. Atlikušajās divās partijās – “Latvija pirmajā vietā” un “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” sarakstos ir uz pusi mazāk kandidātu – deviņi.

* Ķekavas novads. Valsts mērogā ķekavnieki ir varen naski uz kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās. Ķekavas novadā savu dzīvesvietu deklarējuši 3,1% visi deputātu kandidāti, kuri tēmē uz pašvaldības domnieka krēslu ne tikai savā novada, bet arī citās vietvarās. Tas ir piektais visaugstākais rādītājs Latvijā (aiz Rīgas, Jēkabpils novada, Jūrmalas un Jelgavas novada). Ķekavas novada domi šajā sasaukumā satricinājušas vairākas politiskās kaislības, spriedze valdīja arī pirms tam, kad novadam pievienoja Baldoni, kuras iedzīvotāji nebija sevišķi priecīgi kļūt par ķekavniekiem. Daži pašvaldības politiķi arī mēģinājuši šo vietējo iedzīvotāju pretstāvi izmantot savā labā un “deķīti vilkt uz savu pusi”. Nu vēlētājiem būs jāizlemj, kam atdot savu balsi. Ķekavas novada domē jāievēl 19 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 189 no desmit sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē “Latvija pirmajā vietā”, Latvijas Reģionu apvienības, “Jaunās vienotības”, kā “Latvijas attīstībai” un partijas “Izaugsme” apvienotajā sarakstā, kurā katrā ierakstīti 22 kandidātu vārdi un uzvārdi. Savukārt vismazāk vārdu ierakstīts “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” sarakstā – tikai septiņi. Vēl Ķekavas novada domes vēlēšanās piedalās Vidzemes partijas/Jaunās konservatīvās partijas, “Jaunās vienotības”, Siguldas novada partijas un Nacionālā apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK listes.

* Limbažu novads. Jaunā novada vietvara būs ļoti latviska, jo tikai viens no 114 deputātu kandidātiem savu tautību nav norādījis, pārējie ir latvieši. Bet arī šī vienīgā kandidāta vārds un uzvārds norāda uz nepārprotamu latviskumu. Tomēr ne jau visi ir “tīrasiņu latvieši”, jo Limbažu pusē daudzi noteikti ir arī ar Vidzemes lībiešu saknēm. Un tas nemaz nav peļami, jo no Vidzemes lībiešu dzimtām ir cēlušies politiķi, kuri savā karjerā ir uzkāpuši pat līdz visaugtāko valsts līmeņa politiķu pakāpieniem (šai sakarā, piemēram, var minēt kādreizējos premjerus Induli Emsi un Krišjāni Kariņu). Limbažu novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 114 no septiņiem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Latvijas Reģionu apvienības, Vidzemes partijas un Zaļo un zemnieku savienības sarakstos, kur katrā listē iekļauti 18 uzvārdi, bet vismazāk deputātu kandidātu ir “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” sarakstā – tikai desmit. Vēl Limbažu novada pašvaldības vēlēšanās startē “Jaunās vienotības” un Latvijas Zaļās partijas saraksti.

* Madonas novads. Madonas novada deputāti pārvaldīs platības ziņā Latvijas otru lielāko novadu (pirmais ir Dienvidkurzemes novads). Novada pašvaldības vēlēšanas ies karsti, kaut arī tajā iesniegti tikai seši saraksti. Tikai pagājušā gada vasarā Madonai pievienoja “strīdīgo” Varakļānu novadu, kura iedzīvotāji pēdējā lielajā administratīvi teritoriālā reformā vienīgie visā valstī aizstāvēja sava mazā novada patstāvību. Pēc tam sekoja liela ņemšanās ap to, kam tad Varakļānus pievienot – Vidzemei (Madonai) vai Latgalei (Rēzeknes novadam). Beidzot latgaliešiem par spīti Varakļānus “aizstūma” uz Madonu. Šis būs vienīgais novads valstī, kura teritorija kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām ir kardināli mainījusies. Katrā ziņā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē Madonas novada pašvaldības darbus varēs labi saredzēt, jo novadā taču atrodas tādi tūristu iecienīti objekti kā Gaiziņkalns, Cesvaines pils, Lubāna ezers un Rūdolfa Blaumaņa “Braki”, kas uz to liek paskatīties arī citu novadu iedzīvotājiem. Madonas novada domē jāievēl 19 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 96 no sešiem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē divu politisko spēku – “Latvijas attīstībai” un “Izaugsme”, Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Reģionu apvienības – apvienotajos sarakstos, kurā katrā ir iekļauti 22 kandidāti, bet Jaunā konservatīvā partija spējusi “sagrābstīt” tikai četrus deputātu kandidātus. Vēl novada pašvaldības vēlēšanas startē Nacionālās apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un “Suverēnā vara”/apvienība “Jaunlatvieši”.

* Mārupes novads. Pirms dažām nedēļām viens no Mārupes novada deputātu kandidātiem – futbola treneris tika ierauts seksuālās vardarbības pret bērniem skandālā. Savukārt pāris konkurējošās partijas savos sarakstos iekļāvušas nacionāla līmeņa hokeja slavenības. Tāpat kā vienā otrā citā Pierīgas (piemēram, Ādažu) novadā arī Mārupes novadā ir cilvēki, kuri grib atgriezt novadus iepriekšējās robežās pirms pēdējās administratīvi teritoriālās reformas. Mārupes novada domē jāievēl 19 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 137 no deviņiem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē Latvijas Reģionu apvienības sarakstā, kurā ierakstīti 22 uzvārdi, bet pār vienu no kandidātiem samilzusi liela aizdomu ēna par uzmākšanos nepilngadīgiem zēniem. Trijos sarakstos – Nacionālās apvienības, “Latvijas attīstībai” un Zaļās partijas – ir par vienu kandidātu mazāk. Toties vismazāk kandidātu ir Jaunās konservatīvās partijas listē – septiņi. Vēl uz Mārupes novada domnieka krēslu cer “Suverēnās varas”/apvienības “Jaunlatvieši”, “Latvijas pirmajā vietā”, “Jaunās vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības cilvēki.

* Ogres novads. Novads pirms četriem gadiem, kad tam tika pievienoti Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novadi, kļuva par iedzīvotāju ziņā lielāko valsts novadu, kura domē jāievēl 23 deputāti – un tur domnieku skaita ziņā būs otra lielākā vietvara valstī aiz Rīgas. Ne visi Ogrei pievienoto likvidēto novadu iedzīvotāji bija priecīgi par šo soli. Visskaļāk iebilda Ikšķile, kas vērsās pat Satversmes tiesā, kura atzina, ka reforma attiecībā uz ikšķilniekiem tomēr atbilst pamatlikumam. Arī Lielvārde un Ķegums neveiksmīgi centās panākt to apvienošanu vienā novadā, nevis pie Ogres. Tāpat novada domes vēlēšanās izšķiroša nozīme būs arī attieksmei pret līdzšinējo vietvaras vadītāju Egilu Helmani, kurš Ogres novadu vada jau kopš 2017. gada un kuru daudzi grib redzam aizejam no Ogres novada domes ēkas Brīvības ielā 33. Ogres novada domē jāievēl 23 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 172 no astoņiem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē “Jaunās vienotības” sarakstā, bet no Vidzemes partijas listes un Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienotā saraksta - 25 kandidāti. Savukārt vismazāk vārdu ierakstīts “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” sarakstā – tikai 13. Vēl uz Ogres novada domnieka krēslu cer cilvēki no “Saskaņas”, Latvijas Reģionu apvienības, “Latvija pirmajā vietā” un kustības “Par!”/Jaunās konservatīvās partijas.

* Olaines novads. Vidzemes vēlēšanu iecirknī Olaines novads izceļas ar to, ka tajā nestartē neviens no lielajiem politikas smagsvariem, kā, piemēram, Nacionālā apvienība, “Jaunā vienotība” vai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Toties Olaines novads ir vienīgais valstī, kur šajās pašvaldību vēlēšanās atsevišķā sarakstā piedalās Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kura citur Latvijā iekļāvusies ZZS apvienībā.  Olaines novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 76 no pieciem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, “Latvijas attīstībai”, kā “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” sarakstos, kurā katrā ierakstīti 18 kandidāti. Visšķidrākais saraksts ir “Saskaņai” - tikai ar pieciem uzvārdiem, bet “Latvija pirmajā vietā” startē ar 17 kandidātiem.

* Ropažu novads. Jaunievēlētajiem Ropažu novada domes deputātiem būs jāpārvalda pēc reģionālās reformas izveidotais visnotaļ “saraustītais” novads. Šoreiz tur par vietvaras deputātiem kāro kļūt par 86 gribētājiem mazāk nekā pirms četriem gadiem. Ropažu novadā pēdējo pāris gadu laikā gājis varen karsti, tāpat kā kaimiņnovadā – Ādažos, kur joprojām notiek stīvēšanās par Garkalnes pagasta “sadalīšanu”. Pēc pirms četriem gadiem īstenotās reģionālās reformas, likvidēja Garkalnes novadu un to pievienoja Ropažiem, kuru no novada centra atdalīja Vidzemes šoseja. Daļa garkalniešu vēlas piederēt Ādažiem, bet ropažnieki ir iecirtīgi. Nu kaimiņbūšanas padarīšanas būs jārisina jaunajai domei, jo līdz nākamā gada maijam jāizstrādā plāns, kādām tad turpmāk būt novadu robežām. Tai pašā laikā daudzi joprojām nevar pierast arī pie tā, ka nu jau četrus gadus Ropažiem pievienota arī Ulbroka un Vangaži. Lai arī novadā ir daudz risināmā, uz Ropažu vietvaras deputāta krēslu nu startē ievērojami mazāk nekā pirms četriem gadiem – kad vēlēšanās startēja 234 deputātu kandidāti no 14 politisko spēku sarakstiem. Ropažu novada domē jāievēl 19 domnieki, un par tādiem tagad vēlas kļūt 148 no astoņiem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē Apvienotā saraksta, Zaļo un zemnieku savienības, “Latvijas attīstībai”/Nacionālās apvienības un “Jaunās vienotības”/“Progresīvo” listēs, kurā katrā ierakstīti 22 kandidāti. Visšķidrākais saraksts ir partijai “Platforma 21”, kuru agrāk pazinām kā 13. Saeimas deputāta, advokāta Alda Gobzema (tagad emigrējis uz Spāniju un mainījis vārdu uz Arigo Toro) izveidotās populistiskās partijas “Likums un kārtība” un “Katram un katrai”, tikai ar četriem deputātu kandidātiem. Vēl Ropažu novada domes vēlēšanās piedalās “Saskaņa”, “Latvija pirmajā vietā” un “Suverēnā vara”/apvienība “Jaunlatvieši”.

* Salaspils novads. Salaspils novada domes deputātu kandidātu vairākums ir sasparojušies no varas augstumiem gāzt “Jauno vienotību”. Salaspils, salīdzinot ar citām valsts pašvaldībām, ir gana turīga un tā ir viena no nedaudzajām vietvarām valstī, kura iemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā (pērn gandrīz pusotru miljonu eiro). Tomēr daudzi vietējie uzskata, ka pašvaldība, kurā pie varas ir “Jaunā vienotība”, savējos atstājusi novārtā. Tāpēc vēlēšanās startējošie seši saraksti ir uzskatāmi par vienotībnieku pretiniekiem. Tādēļ lielais jautājums: “Vai 7. jūnijs  būs tas izšķirošais datums, kurā no varas troņa tiks gāzta “Vienotība”, kura novadā pie varas jau ir 16 gadus?”. Salaspils novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 104 no septiņiem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē no Nacionālas apvienības un Zaļo un zemnieku savienības kopīgā, Latvijas Zaļās partijas un “Jaunās vienotības” sarakstiem, kurā katrā ierakstīti 18 kandidātu vārdi. Pastarītes lomā palikusi Latvijas Krievu savienība (LKS), kura spējusi sagrābstīt tikai trīs uzvārdus (LKS ar atsevišķu sarakstu startē vēl tikai Rēzeknē un Liepājā). Vēl Salaspilī kandidē “Latvija pirmajā vietā”, “Suverēnā vara”/apvienība “Jaunlatvieši” un Latvijas Reģionu apvienība.

* Saulkrastu novads. Saulkrastu novada deputātu kandidāti ne visi bijuši godprātīgi, jo Saulkrasti ieņem pirmo vietu valstī, kur no vēlēšanu sarakstiem atsijāti visvairāk deputātu kandidātu. Aprīļa pirmajā pusē noslēdzoties kandidātu sarakstu iesniegšanai, uz 731 pašvaldības deputāta vietu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās bija pieteikti 5975 kandidāti, bet pašlaik kopējais kandidātu skaits sarucis līdz 5931, tātad kopumā no sarakstiem jau svītroti vairāk nekā 40 kandidāti. Visvairāk - četri kandidāti no partiju sarakstiem svītroti Saulkrastu novadā. Centrālā vēlēšanu komisija paudusi, ka tieši nepatiesu ziņu sniegšana par kandidātiem ir izplatītākais iemesls, kāpēc atsevišķi kandidāti no sarakstiem svītroti. Otrs galvenais kandidātu svītrošanas iemesls ir no atbildīgajām iestādēm saņemtā informācija par kandidāta sodāmību, kas liedz kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Saulkrastu novadā no vēlēšanu sarakstiem izslēgti pa diviem kandidātiem gan no zaļzemnieku, gan “suverēno jaunlatviešu” listēm. Saulkrastu novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 95 no sešiem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē “Jaunās vienotības”, Latvijas Reģionu apvienības, Nacionālās apvienības un “Platforma 21” sarakstos, kur katrā no listēm iekļauti 18 uzvārdi, bet vismazāk deputātu kandidātu ir “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” sarakstam – tikai septiņi. Gandrīz visi deputāti pēc tautības ir latvieši, valsts pamatnāciju atšķaida tikai pa vienam lietuvietim un krievam. Viņiem būs jārisina vairākas samilzušas problēmas un daudz jādara, lai apmierinātu visus iedzīvotājus. Piemēram, Saulkrasti sevi pozicionē kā kūrortu, un tur tas arī zeļ un plaukst, bet zemkopji Sējas pagastā, kuri pēc novadu reformas nu kļuvuši par saulkrastiešiem, ir sadrūvējušies par to, ka vietvara “arāju tautas” problēmas ir atstājusi novārtā.

* Siguldas novads. Siguldā, kura tiek uzskatīta par Nacionālās apvienības bastionu, varētu būt diezgan sīva cīņa, lai “Vidzemes Šveicē” no troņa gāztu nacionāļus. Pašreiz novada domē 11 no 19 deputātiem ir ievēlēti no apvienotā Nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas Zaļās partijas saraksta, bet nu Zaļā partija, kas pirms četriem gadiem sadarbojās ar nacionāļiem startē citā sarakstā – kopā ar Latvijas Zemnieku savienību. Satricinājumu novadā pirms četriem gadiem radīja arī reģionālā reforma, Siguldai pievienojot Inčukalna, Krimuldas un Mālpils novadu teritorijas. Daudzi attālāko novada pagastu iedzīvotāji par to nav sajūsmā, par ko liecina arī mālpiliešu “virtuves sarunas”, ka Sigulda tikai aizrauj, bet Mālpils patiešām iedvesmo (Siguldas vietvaras moto ir “Sigulda aizrauj!”, bet Mālpils bija - “Mālpils iedvesmo!”). Tāpat kāda partija arī sola nodibināt jau gadus septiņus jokuplēšu izfantazēto Siguldas universitāti, bet tās konkurents – nebūt viss kucēns, bet gan īsts suns. Siguldas novada domē jāievēl 19 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 141 no astoņiem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē “Latvijas attīstībai”, “Jaunās vienotības”, Siguldas novada partijas sarakstos, kā arī divās apvienoto partiju listēs: pirmā - Nacionālā apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Latvijas Reģionu apvienības, Vidzemes partijas un Jaunās konservatīvā partijas, bet otrā: Latvijas Zemnieku savienības un Zaļās partijas apvienība, kur katrā iekļauti 22 kandidāti. Vismazāk, ko izvēlēties vēlētājiem būs Latvijas Atdzimšanas partijas sarakstā, kurā ir tikai pieci kandidāti. Vēl Siguldas novada pašvaldības vēlēšanās startē “Latvija pirmajā vietā” un “Suverēnā vara”/apvienība “Jaunlatvieši”.

* Smiltenes novads. Smiltenes novadā ir pašvaldība, kurā ir trešā mazākā konkurence uz domnieka krēslu (vēl mazāk ir tikai Ventspils un Valkas novados).  Smiltenes novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 73 no sešiem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē no Vidzemes partijas un “Jaunās vienotības” sarakstiem, bet vismazākais kandidātu skaits – tikai seši iekļauti “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” listē. Zīmīgi, ka konkurence nav sevišķi liela arī tāpēc, ka neviena no partijām nav pieteikusi maksimāli pieļaujamo deputātu kandidātu skaitu – par trīs vairāk nekā domē ievēlamais deputātu skaits. Pirms četriem gadiem Smiltenes novadu apvienoja ar Raunas un Apes novadiem, tādējādi izveidojot pašvaldību, kas stiepjas no Vidzemes vidienes līdz pat Igaunijas robežai, kura nu būs jaunievēlēto deputātu pārziņā. Vēl uz Smiltenes novada domi pretendē cilvēki no Nacionālās apvienības, “Progresīvajiem” un Latvijas Zaļās partijas.

* Valkas novads. Valkas novada pašvaldības, kuru pirms pāris gadiem satricināja pamatīgs skandāls, no amata gāžot ilggadējo mēru Ventu Armandu Kraukli, vēlēšanās valstī ir otra vismazākā konkurence. Valkas novada vietvaru 2023. gada maijā satricināja politisks skandāls, kuram uzmanību pievērsa visa valsts, kā rezultātā no amata pēc daudzu gadu valdīšanas tika gāzts novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, jo viņš bija zaudējis domes opozīcijas deputātu uzticību. Tas varētu liecināt, ka politiskās kaislības Latvijas mazākajā novadā sit augstu vilni un cīņa par jauno sasaukumu būs spīva, bet intriga noteikti būs tajā, cik kura partija iegūs balsis, bet ne tajā kura izkritīs (izņēmums varētu būt “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” saraksts), jo Valkas novads ir otrais, kur vismazākā konkurence (vēl vismazāk gribētāju iekļūt vietvaras vadībā ir Ventspils novadā). Valkas novada domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 66 no pieciem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē no Vidzemes partijas, kuras sarakstā ir ierakstīti 18 kandidāti, bet vismazāk no “Progresīvajiem”- desmit. Vēl uz Valkas novada domi pretendē deputātu kandidāti no “Latvijas attīstībai”/Latvijas Zemnieku savienības, Nacionālās apvienības un “Suverēnās varas”/apvienības “Jaunlatvieši”.

* Valmieras novads. Jaunievēlētajiem Valmieras novada domes deputātiem būs jāpārvalda iedzīvotāju skaita ziņā otrs lielākais Latvijas novads. Valmieras pusē lielus vēlēšanu pārsteigumus nesagaida, jo prognozē, ka pie varas atkal nokļūs gadu gadiem pie varas esošā reģionālā partija. Valmieras novada domē jāievēl 19 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 128 no astoņiem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē no Zaļo un Zemnieku savienības, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, “Latvija pirmajā vietā” un partijas “Valmierai un Vidzemei” sarakstiem, kurā katrā iekļauti 22 uzvārdi, bet pārāk vientuļi jūtas zaļie – no Latvijas Zaļas partijas Valmieras rātsnamā vēlas iesēsties tikai viens pats cilvēks. Vēl par Valmieras novada domes deputātiem vēlas kļūt cilvēki no Latvijas Reģionu apvienības, “Suverēnās varas”/apvienības “Jaunlatvieši” un politiskās partijas “Pašcieņa”.

Uz 731 pašvaldības deputāta vietu pašvaldību vēlēšanās pretendē 5927 kandidāti no 340 sarakstiem 42 pašvaldībās, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 3634 kandidāti ir vīrieši, bet 2293 – sievietes. Jauns.lv turpinās iepazīstināt ar deputātu kandidātiem pašvaldību vēlēšanās pieteiktajiem sarakstiem vēlēšanu iecirkņos – un rīt par vēlēšanu listēm Zemgales vēlēšanu iecirknī.