Madonas novada domes deputātu kandidāti: rūpes par bijušajiem ieslodzītajiem, olimpietis un muzejnieces
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 7. jūnijā, Jauns.lv rakstu sērijā iepazīstina ar visu 42 pašvaldību (novadu un valstspilsētu) deputātu kandidātu sarakstiem, to lokomotīvēm, tajos iekļautajām slavenībām un dīvainībām. Šoreiz stāsts par Madonas novada deputātu kandidātiem, kuri pārvaldīs platības ziņā Latvijas otru lielāko novadu (pirmais ir Dienvidkurzemes novads).
Madonas novada pašvaldības vēlēšanas ies karsti, kaut arī tajā iesniegti tikai seši saraksti. Tikai pagājušā gada vasarā Madonai pievienoja “strīdīgo” Varakļānu novadu, kura iedzīvotāji pēdējā lielajā administratīvi teritoriālā reformā vienīgie visā valstī aizstāvēja sava mazā novada patstāvību. Pēc tam sekoja liela ņemšanās ap to, kam tad Varakļānus pievienot – Vidzemei (Madonai) vai Latgalei (Rēzekne). Beidzot latgaliešiem par spīti Varakļānus “aizstūma” uz Madonu. Šis būs vienīgais novads valstī, kura teritorija kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām ir kardināli mainījusies. Katrā ziņā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē Madonas novada pašvaldības darbus varēs labi saredzēt, jo novadā taču atrodas tādi tūristu iecienīti objekti kā Gaiziņkalns, Cesvaines pils, Lubāna ezers un Rūdolfa Blaumaņa “Braki”, kas uz to liek paskatīties arī citu novadu iedzīvotājiem
Madonas novada domē jāievēl 19 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 96 no sešiem sarakstiem. Visvairāk uz novada domi kandidē divu politisko spēku – “Latvijas attīstībai” un “Izaugsme”, Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Reģionu apvienības – apvienotajos sarakstos, kurā katrā ir iekļauti 22 kandidāti, bet Jaunā konservatīvā partija spējusi “sagrābstīt” tikai četrus deputātu kandidātus.
* Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK lokomotīve ir pašreizējās Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīds Gora, otrais - SIA”Saules serviss” (mehānisko transportlīdzekļu remonts un apkope) valdes loceklis, mikroautobusa vadītājs Aivars Masaļskis, bet trešā – Lubānas vidusskolas direktore Iveta Peilāne un ceturtā – Varakļānu muzeja vadītāja Terese Korsaka. Sarakstā ar astoto numuru ir vēl viena muzejniece - Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Zane Grīnvalde, kuras vārdu mēs it bieži lasām un dzirdam kultūras ziņās, jo viņa ir Latvijas Muzeju biedrības vadītāja.
* “Latvijas attīstībai” un “Izaugsmes” saraksta līderis ir pašreizējais Varakļānu novada mērs, zemnieku saimniecības “Robežveipi” saimnieks Māris Justs. Partijas priekšvēlēšanu reklāmās tieši nav uzsvērts varakļāniešu separātisms, bet to zemtekstā var nojaust rakstītajā par Māri Justu: “Dzimis Varakļānos un visu līdzšinējo mūžu veltījis dzimtajam novadam. Māra darbības pamatā ir saimnieciska rīcība, darbs komandā, kuru vieno kopējs skatījums un mērķi. Šis pamatprincips ir jāievēro arī lielajā Madonas novadā.” Otrais sarakstā ir Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Čačka, bet trešais SIA “Baltic Block” (finiera lokšņu un koksnes plātņu ražošana) projektu vadītājs, arī Madonas novada deputāts Andris Dombrovskis. Visā Latvijā vairāk pazīstamāka varētu būt Latvijas universitātes pētniece un psiholoģe, kura pērnruden debitēja arī literatūras lauciņā, izdodot savu pirmo sarakstīto krimināltrilleri “Tās ir tikai sakritības”, Liena Hačatrjana. Saraksta priekšvēlēšanu programmā teikts: “Līdz ar pašvaldību vēlēšanām Madonas novadā tiek iekļauta Varakļānu novada administratīvā teritorija. Jaunajā novadā turpmāk būs piecas pilsētas, kam jāveido spēcīgi vietējās attīstības centri ar kultūrvēsturisko mantojumu un vietējo identitāti. Attīstības pamatā ir iedzīvotāju labklājība, izaugsmes iespējas. Madonas novads ir otrais teritoriāli lielākais novads Latvijā. Mūsu bagātība ir auglīga lauksaimniecības zeme, meži un dabas teritorijas. Pašvaldības pienākums veicināt sabalansētu, ilgtspējīgu attīstību visā novada teritorijā.”
* “Latvija pirmajā vietā” līderis ir Madonas novada kultūras centra mākslinieks-inscenētājs Imants Spridzāns (Rēzeknes Mākslas koledžā apguvis koka māksliniecisko apdari), kurš pagājušajās pašvaldības vēlēšanās startēja no Jaunās konservatīvās partijas saraksta, būdamas Cesvaines domes deputāts. Saraksta otrais numurs ir SIA “Krustpils” (ceļu būvniecība) valdes priekšsēdētājs Ingus Šīris, bet trešais – Madonas bērnudārza “Priedīte” saimnieciskās daļas vadītājs Andris Trečaks. Partijas sauklis - “Pacelsim Madonas novadu, pacelsim Latviju!”: “Rosināsim Madonas novada attīstību: ar kvalitatīvu izglītību, mūsdienīgu infrastruktūru, uzņēmējdarbību, ar pārticīgām ģimenēm, aprūpētiem senioriem, kultūru un tās mantojuma uzturēšanu un saglabāšanu.”
* Jaunās konservatīvās partijas liste ir pašķidra. Tikai četri deputātu kandidāti: pirmais - tulkošanas firmas “AZ translations” valdes loceklis Aivars Zariņš, otrā – grāmatvede Sandra Spaile, trešā - SIA “Norma A” (pasažieru autopārvadājumi) kontroliere Inese Liepiņa, bet ceturtā – pašreizējā Madonas novada deputāte Sandra Maksimova. Konservatīvo komanda ir “gatava uzņemties atbildību par Madonas novada, pagastu un apvienību (agrāko atsevišķo novadu – Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu) nākotni un strādāt iedzīvotāju labā.”
* Arī “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” saraksts nevar lepoties ar deputātu kandidātu pārbagātību – tikai deviņi uzvārdi. Pirmais šajā listē ir SIA “Mte” (ceļu būvniecība) sagādnieks Jānis Barkāns, otrais – biedrības “Vīri Cīņā” (muzeju un mākslas kolekciju darbība) vadītājs Ritvars Točs, kurš izzinājis senas baltu prasmes, kā izgatavot vilnu no apkārtnē esošiem kokiem, krūmiem un augiem, bet trešais – SIA “PATA” (meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums) šoferis Andris Meldrājs. Jāteic, ka “suverēno jaunlatviešu”Madonas novada saraksts ir visnotaļ labi pārstāvēts ar profesionāliem vadītājiem – trīs no deviņiem ir šoferi, bet viens traktorists. Viņu Madonas novada programmā ir izteiktas rūpes arī par kādu visnotaļ marginālu cilvēku grupu: “Veicināt bijušo ieslodzīto nodarbinātību, sadarbojoties ar uzņēmējiem un izveidojot darba integrācijas programmas. Nodrošināt psiholoģisko un sociālo palīdzību, lai samazinātu recidīvu risku. Attīstīt izglītības un pārkvalifikācijas programmas ieslodzītajiem un tiem, kuri nesen atbrīvoti.”
* Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Reģionu apvienības kopīgā saraksta līderis ir pašreizējais novada mērs Agris Lungevičs, kurš Madonas novada domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts 2017. gadā un kopš tā laika nepārtraukti vadījis vietvaru (pirms tam viņš bija novada vicemērs). Aiz saraksta lokomtīves seko viņa vietnieks Aigars Šķēls un pašreizējā Varakļānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Janīna Grudule. Tālākie sarakstā ir vēl seši pašreizējie Madonas novada domes deputāti, no kuriem pazīstamākais ir ar ceturto numuru ierakstītais Māris Olte – biologs, žurnālists un vides raidījumu vadītājs, kurš televīzijā vadījis arī vairākas populāras erudīcijas spēles, kā arī pirms deviņiem gadiem iegādājies bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to pārvērstu par tūrisma informācijas centru un nodarbotos ar aktīvā tūrisma attīstību. Sarakstu ar 22. kārtas numuru noslēdz bijušais latviešu biatlonists, četru ziemas Olimpisko spēļu dalībnieks, kādreizējais Latvijas Biatlona federācijas ģenerālsekretārs, tagad sporta kluba “Sportlat” valdes priekšsēdētājs Gundars Upenieks.
Uz 731 pašvaldības deputāta vietu vasarā gaidāmajās vēlēšanās pretendē 5930 kandidāti no 340 sarakstiem 42 pašvaldībās, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 3637 kandidāti ir vīrieši, bet 2293 – sievietes. Jauns.lv turpinās iepazīstināt ar deputātu kandidātiem pašvaldību vēlēšanās un nākamajā reizē par Saulkrastu novadā iesniegtajām listēm.
