Būs operācija. Kā sagatavoties narkozei, skaidro anestezioloģe Ieva Pūce
Operācija vienmēr rada satraukumu, pat ja tā ir pavisam neliela. Tāpēc labi, ja par anestēziju var neuztraukties, jo pietiek ar informāciju, ka pirms operācijas lokālajā anestēzijā īpaša sagatavošanās nav nepieciešama. Bet pret vispārējo anestēziju gan jāizturas nopietni, un bieži vien informācijas ir krietni par maz, lai justos mierīgi un uzticētos speciālistiem.
Konsultē Rīgas 2. slimnīcas anestezioloģe reanimatoloģe Ieva Pūce.
Vienkārši un bez sagatavošanās
Lokālā anestēzija nozīmē, ka ķirurgs veic injekcijas ap operējamo vietu, lai to atsāpinātu. Bieži vien pirms šādām operācijām pacientam iedod miegazāles tabletes formā vai injicē tās vēnā. Tad anesteziologa klātbūtne nemaz nav nepieciešama, un arī pacientam iepriekš nav īpaši jāsagatavojas.
Anesteziologa konsultācija
Ir vairāki anestēzijas veidi. Viens no tiem ir spinālā narkoze, kad anestēziju ievada mugurkaula kanālā, atsāpinot ķermeņa apakšējo daļu. Anestēziju var ievadīt ap nerviem, lai atsāpinātu rokas vai kājas daļu. Parasti cilvēkam dod arī miega līdzekļus, tāpēc viņš operācijas laikā aizmieg, nejūt stresu. Vispārējo anestēziju dod arī intravenozi vai caur elpceļiem ar narkozes gāzi.
Visiem pacientiem, kas saņem vispārējo narkozi, ir nepieciešama anesteziologa apskate. Ja cilvēks ir pilnīgi vesels, saruna ar anesteziologu var notikt operācijas rītā. Ja pacients cieš no kādas saslimšanas un lieto medikamentus, parasti konsultāciju ar anesteziologu plāno nedēļu pirms operācijas.
Vajadzīgi izmeklējumi
Pirms plānveida operācijas jāveic elektrokardiogramma, lai pārliecinātos par sirds ritmu. Ķirurgs nozīmē arī virkni asinsanalīžu, tostarp pilnu asinsainu, asins recēšanas rādītājus, lai operācijas laikā nebūtu jāsaskaras ar neapturamu asiņošanu. Būtiski ir aknu un nieru rādītāji, jo narkoze ietekmē šos orgānus. Ja plānota plaša operācija, piemēram, endoprotezēšana, atvērta kardioloģiska vai vēdera dobuma operācija, pirms tam veic arī asinsgrupas un rēzus faktora analīzes. Tas ir būtiski situācijās, ja vajag pārliet asinis. Ja analīzes uzrāda zemu hemoglobīna līmeni, pirms plašas operācijas iesaka iepriekš papildus lietot dzelzs preparātus, lai samazinātu mazasinību.
Svarīgs rādītājs ir arī glikoze – ja pacients slimo ar cukura diabētu, tam ir jābūt kompensētam. Ja glikozes rādītāji asinsanalīzēs ir pārāk augsti, tie jākoriģē, jo tas negatīvi ietekmē rētu dzīšanu. Tāpēc pirms plānveida operācijas cukura diabēta pacientiem parasti jālieto ārsta ieteiktie medikamenti, lai normalizētu cukura līmeni asinīs.
Vai drīkst dzert zāles?
Konsultācijas laikā anesteziologs vaicā par ikdienā lietotajiem medikamentiem. Vislabāk, ja uz anesteziologa konsultāciju pacients ierodas ar savu medikamentu sarakstu, jo satraukumā kādu preparātu var aizmirst pieminēt. Tikpat svarīgi ir pastāstīt ārstam, ja dzīves laikā kādas zāles izraisījušas alerģisku reakciju.
Ja pacients lieto asinis šķidrinošas zāles, dažas dienas pirms operācijas tās jāaizvieto ar citām, lai mazinātu asiņošanas risku operācijas laikā. Savukārt asinsspiediena un pulsa medikamentus operācijas rītā nav jādzer, tāpēc ka narkoze pazemina asinsspiedienu un palēnina pulsu. Anesteziologs informē, kurus medikamentus var lietot operācijas dienā.
Kā sagatavoties?
Ja operācija plānota vispārējā narkozē, sešas stundas pirms operācijas nedrīkst ēst un divas stundas pirms – dzert, jo pastāv risks, ka ēdiens vai dzēriens var nokļūt elpceļos.
Savukārt dienu pirms operācijas spinālajā anestēzijā nedrīkst pārēsties – jāietur vieglas pusdienas un vieglas vakariņas, jādzer daudz šķidruma. Iespējams, vakarā pirms operācijas jāveic arī klizma. Tāpat svarīgi pirms operācijas rūpīgi nomazgāties dušā un izņemt zobu protēzes, ja tādas ir.
Ierobežojumi pēc narkozes
Anestēzija un jebkuras miegazāles no organisma izdalās 48 stundu laikā, tāpēc pat pēc operācijas, kas notikusi dienas stacionārā, pie stūres sēsties nedrīkst. Stāvoklis pēc narkozes ir līdzvērtīgs alkohola reibumam, un reakcija ir pavisam lēna.
