Tramps gatavo jaunu tirdzniecības karu pret visu pasauli
ASV prezidents Donalds Tramps patlaban gatavojas jaunam – jau otrajam – vispārējam tirdzniecības karam pret pārējo pasauli. Lai gan pirmajā piegājienā viņa administrācija cieta neveiksmi un visi izdevumi gūlās uz pašas Amerikas patērētāju pleciem, Baltā nama saimnieks negrasās apstāties, vēsta raidorganizācija BBC.
Pirmo globālo tirdzniecības karu Tramps uzsāka pirms nedaudz vairāk nekā gada, tūlīt pēc atgriešanās Baltajā namā. Tomēr viņš drīz vien bija spiests atkāpties, jo gan Vašingtonas galvenajai sāncensei Ķīnai, gan tuvākajiem sabiedrotajiem – Kanādai, Eiropai un Meksikai – atradās spēcīgi pretargumenti.
Gala triecienu Trampa tirdzniecības politikai šā gada februārī deva ASV Augstākā tiesa.
Tā atzina lielāko daļu viņa ieviesto muitas tarifu par nelikumīgiem. Atbilstoši ASV Konstitūcijai ekskluzīvas tiesības uzlikt nodokļus valsts iedzīvotājiem ir vienīgi Kongresam, nevis prezidentam.
Tomēr tas Trampu neapturēja. Tūlīt pēc zaudējuma tiesā viņš noteica 10% muitas nodevu visam importam, šoreiz aizbildinoties ar "ārkārtas situāciju maksājumu bilancē". Ekonomisti šo argumentu nekavējoties nosauca par klaji izdomātu, un uzņēmēji atkal vērsās tiesā. Šīs tiesvedības iznākumam gan vairs nav lielas nozīmes, jo minētie tarifi automātiski zaudēs spēku jau pēc pusotra mēneša – 24. jūlijā.
Tramps tos varēja ieviest tikai uz 150 dienām, kā to paredz kāds sen aizmirsts 1974. gada likums, kurš tika izvilkts no arhīviem.
Tāpēc tagad Tramps ir uzdevis saviem ministriem līdz jūlija beigām atrast jaunus juridiskos iemeslus, lai apliktu ar nodokļiem ASV patērētājus un uzņēmumus, kas iepērk ārvalstu preces un komponentus. Pirmais muitas nodevu kopums tika izsludināts jau pagājušajā nedēļā.
Baltais nams ir vērsies ar apsūdzībām pret visu pārējo pasauli, apgalvojot, ka citas valstis nepietiekami cīnās pret strādājošo ekspluatāciju. ASV likumdošana šādos gadījumos ļauj prezidentam noteikt papildu ievedmuitas tarifus.
Valstīm, kurās vispār nav likumu pret piespiedu darbu, Baltā nama ierēdņi ierosinājuši piemērot 12,5% muitas nodokli.
Savukārt pārējām valstīm, tostarp Eiropas Savienībai, Kanādai un Meksikai, draud 10% tarifs tikai par to, ka tās "nepietiekami stingri" pārbauda savu spēkā esošo aizliegumu ievērošanu.
Starptautiskā pētniecības centra ECIPE eksperts Devids Hēnigs, kurš Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā pārstāvēja Lielbritāniju tirdzniecības sarunās ar ASV, norāda: "Muitas tarifu ieviešana zem šāda aizsega ir smieklīga juridiska fikcija, kas drīzāk raksturīga diktatoriskiem režīmiem vai kādreizējai Padomju Savienībai."
Analītiķiem nav šaubju, ka šie tarifi stāsies spēkā jūlijā pēc obligātā konsultāciju perioda beigām.
Vispārējs importa nodoklis ļauj Trampam gūt papildu ieņēmumus budžetā, finansēt milzīgo valsts deficītu un stiprināt savu varas vertikāli. Viņš var pēc saviem ieskatiem pārdalīt subsīdijas un nodokļu atvieglojumus apmaiņā pret uzņēmēju lojalitāti un politisko atbalstu.
ASV tirdzniecības partneriem nav efektīvu līdzekļu, kā pretoties šādam spiedienam, tāpēc apturēt Trampu atkal var vienīgi paši amerikāņi tiesas ceļā.
Pašā Amerikā pret Trampa tarifu politiku izturas tikpat noraidoši kā ārvalstīs. Bizness ir neapmierināts ar augošo nodokļu slogu un nespēju plānot nākotni apstākļos, kad Tramps pastāvīgi maina spēles noteikumus. Savukārt iedzīvotājus uztrauc pārmērīga varas koncentrācija viena cilvēka rokās.
