FOTO: Stabs joslas vidū un barjeru labirints - iedzīvotāji asi kritizē Rīgas veloceliņu plānošanu

Īpaši asi komentāri izskanējuši par Imantas veloceliņu. Kāds lietotājs vietnē “X” norāda, ka tas esot “totāls brāķis”, jo velobraucējiem atvēlēta ievērojami platāka josla nekā gājējiem. Viņaprāt, projektētāji, iespējams, nav ņēmuši vērā reālo situāciju apkaimē — Imantā ietves ikdienā aktīvi izmanto ģimenes ar bērniem, vecāki ar ratiņiem un gājēji, kam tagad atvēlēta šaurāka telpa.

Neizpratni raisījis arī kāds izbūvēts posms pie Rīgas lidostas. Sociālajos tīklos publicētajās fotogrāfijās redzams stabs, kas atrodas joslas vidū. “Kas būvēja šo posmu pie Rīgas lidostas? Ar stabu joslas vidū,” sašutis vaicā kāds lietotājs.

Tikmēr citā vietā iedzīvotāji pamanījuši pretēju problēmu — divi veloceliņi izbūvēti vienā vietā, kamēr netālu cilvēkiem nav pat normālas ietves. “Otrajā bildē divi veloceliņi vienā vietā… nav pa treknu? Kāpēc šeit nav pat ietves, nerunājot par veloceliņu? Kāpēc cilvēki spiesti sevi apdraudēt, ejot pa apmali?” vaicā kāds komentētājs.

Kritika vērsta arī pret Meža ielas satiksmes organizāciju. Iedzīvotāji norāda, ka šajā vietā satiksme kļuvusi bīstama un mulsinoša gan autovadītājiem, gan velobraucējiem, gan gājējiem. Problēmas radot pusizdzisušas līnijas, neskaidra braukšanas loģika, neveikli izvietotas gājēju pārejas un nesavienots veloceliņš. Kāds komentētājs situāciju raksturojis kā sliktas darbu plānošanas piemēru.

Vēl skarbāki vārdi veltīti vietai, kur veloceliņš pāriet dzīvojamajā zonā. Tur izveidots barjeru labirints, ko kāds lietotājs ironiski nodēvējis par “kroni visam”. Šāds risinājums, pēc iedzīvotāju domām, nevis uzlabo drošību, bet rada papildu apjukumu un neērtības.

Problēma neesot veloceliņos, bet to plānošanā

Tomēr diskusijā izskan arī atgādinājums, ka problēma nav pašos veloceliņos, bet gan to kvalitātē un plānošanā. Kāds lietotājs norāda, ka Brīvības gatves veloceļš vasaras pīķa stundās jau ir par šauru velobraucēju skaitam. Viņaprāt, mūsdienīgi veloceliņi jāprojektē tā, lai divi cilvēki varētu braukt blakus un trešais droši apdzīt. Brīvības gatvē tas bieži neesot iespējams, tāpēc šis risinājums tiek dēvēts par morāli novecojušu.

Vienlaikus pozitīvāks piemērs minēts Carnikavas virzienā. Lai gan veloceliņš vēl neesot pilnībā pabeigts un daudzviet esot tikai grants segums, cilvēki to jau aktīvi izmanto. “Kad ir kur braukt, velo parādās,” secina komentētājs, norādot, ka kvalitatīva infrastruktūra pati piesaista lietotājus.

Turpretī liela neapmierinātība izskanējusi par Grīziņkalnu, kur šopavasar ieviestas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas. Rīgas pašvaldība tās skaidroja ar gājēju drošības uzlabošanu: vairākās ielās ieviestas maksas autostāvvietas, ierobežota caurbraukšana, noteikti ātruma ierobežojumi, aizliegta auto novietošana uz ietvēm, kā arī paredzēta velojoslas ierīkošana un vienvirziena satiksme. Tomēr vietējo iedzīvotāju reakcija nav bijusi viennozīmīgi pozitīva – Grīziņkalna iedzīvotāji ir neizpratnē par jaunajām satiksmes izmaiņām.

Rīgu ar Pierīgu savienos jauni maršruti

Neraugoties uz šādu kritiku, Rīgas domē norāda, ka arvien vairāk atsevišķu veloceļu un velojoslu tiek savienoti vienotā tīklā, padarot pārvietošanos ar velosipēdu par reālu alternatīvu ikdienas braucieniem.

“Droša veloinfrastruktūra ir par satiksmes drošību visiem. Vislabākie rezultāti ir tur, kur katram satiksmes dalībniekam ir sava vieta: gājējiem ietve, velobraucējiem veloceļš vai velojosla, bet autotransportam brauktuve. Nodalot šīs plūsmas, samazinām konfliktus un padarām pārvietošanos drošāku gan velobraucējiem, gan gājējiem, gan autovadītājiem. Tāpēc arī turpmāk mērķtiecīgi attīstīsim veloceļu tīklu un veidosim jaunus savienojumus starp apkaimēm. Rīgai ir nepieciešams nepārtraukts un savstarpēji savienots veloinfrastruktūras tīkls, lai velosipēds kļūtu par drošu un ērtu ikdienas pārvietošanās veidu visā pilsētā,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pēdējos gados izbūvēti vairāki nozīmīgi veloinfrastruktūras posmi. Jauni savienojumi izveidoti Mūkusalas ielā un Vilhelma Purvīša ielā, nodrošinot ērtāku piekļuvi pilsētas centram un Centrālajai dzelzceļa stacijai. Attīstīta infrastruktūra pie mobilitātes punktiem Bolderājā, Brasā, Dauderos un Sarkandaugavā, savukārt Latgales ielā jau izbūvēts aptuveni kilometru garš veloceļa posms. Turpinās darbi Višķu ielā, veidojot savienojumu ar Šķirotavas dzelzceļa staciju.

Šovasar noslēgumam tuvojas trīs nozīmīgi reģionālie velomaršruti, kas savienos Rīgu ar Pierīgu. Tie ir maršruti “Rīga–Babīte–Piņķi,” “Rīga–Ķekava” un “Rīga–Ulbroka”. Jaunie savienojumi būs īpaši nozīmīgi Imantas, Zolitūdes, Torņakalna, Ziepniekkalna, Katlakalna, Pļavnieku, Purvciema un Dreiliņu apkaimju iedzīvotājiem, nodrošinot drošākus un ērtākus ikdienas braucienus gan pilsētā, gan ārpus tās.

Projektu ietvaros tiek ne tikai izbūvēti veloceļi, bet arī sakārtota apkārtējā vide – atjaunotas ietves, uzlabota satiksmes organizācija, veikta apzaļumošana un teritoriju labiekārtošana. Būvdarbus plānots pabeigt līdz jūlija beigām, kad objekti tiks nodoti ekspluatācijā un būs pieejami iedzīvotājiem jau šajā vasarā.

Nākamie plāni: krastmala, Dzirnavu iela un jauni savienojumi

Nākamais nozīmīgais projekts ir veloceļa izbūve 11. novembra krastmalā. Posmā starp Vanšu tiltu un Dzelzceļa tiltu paredzēts izbūvēt aptuveni 1,1 kilometru garu no gājēju un autotransporta plūsmas nodalītu veloceļu. Tas būs daļa no topošā maršruta, kas savienos pilsētas centru ar Ķengaragu, Rumbulu un Dārziņu apkaimi.

Veloinfrastruktūra tiek integrēta arī citos nozīmīgos pilsētas attīstības projektos. Jauni risinājumi paredzēti Dzirnavu ielā, Latgales ielā, Skanstes apkaimē, Zemitāna pārvada pārbūves projektā, Kundziņsalas satiksmes infrastruktūrā, kā arī Dienvidu tilta ceturtās kārtas attīstības ietvaros.

2026.gadā plānota arī jaunu veloinfrastruktūras objektu izbūve Granīta ielā, kā arī maršrutā “Rumbula–Dārziņi”. Savukārt vairākās apkaimēs turpinās projektēšanas darbi nākamajiem veloceļu posmiem. Jauni savienojumi tiek plānoti Dzirciemā un Iļģuciemā (Buļļu iela), Pļavniekos (Ilūkstes iela, Andreja Saharova iela), Ķengaragā (Brāļu Kaudzīšu iela), kā arī gar Ulbrokas un Katlakalna ielu.

Vienlaikus noslēgusies projektēšana vairākiem nozīmīgiem nākotnes maršrutiem, tostarp veloceļam Brīvības gatvē un maršrutā “Vecāķi–Carnikava”. Tuvākajā laikā tiks pieņemti lēmumi par šo projektu turpmāko īstenošanu.