Reanimatologs anesteziologs Ivars Krastiņš: “Mēs, ārsti, nemākam runāt ar radiniekiem”
Viesojoties “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi”, ārsts anesteziologs un reanimatologs Ivars Krastiņš, kurš darbojas Liepājas Reģionālajā slimnīcā, pastāsta par savu specialitāti un to, cik svarīgi ārstiem ir prasmes runāt par notiekošo ar pacientu radiniekiem. “Tā, starp citu, ir joprojām medicīnas un ārstu vājā vieta,” par komunikāciju ar tuviniekiem teic Krastiņš.
Uz raidījuma vadītāja Jāņa Šipkēvica teikto par to, ka viņš ir viens no pacientu iemīļotākajiem dakteriem, Krastiņš nosaka: “Es negribētu teikt, ka es esmu viens no iemīļotākajiem. Manā specialitātē to būs gandrīz neiespējami pateikt – kurš tur ir iemīļots, kurš tur ir neiemīļots, jo tie pacienti lielākajā daļā gadījumu nezina, ar ko viņiem ir darīšana. Viņš vai, nu, guļ narkozes miegā vai arī viņš ir ļoti smagā stāvoklī intesīvās terapijas nodaļā un tāpat neko neatceras.”
Savukārt radiniekiem gan ārsts varētu būt iemīļots, piekrīt Krastiņš: “Komunikācijā ar radiniekiem, jā, tas tā varētu būt. Tā, starp citu, ir joprojām medicīnas un ārstu vājā vieta. Paldies dievam jaunajai paaudzei tas ir mazāk izteikts, bet principā – mēs, ārsti, nemākam runāt ar radiniekiem, un tā ir liela kļūda un liels trūkums.”
Taujāts par to, vai arī pašam ir jāpaziņo radiniekiem smagās ziņas, kad nav izdevies pacientu pamodināt un atgriezt šajā dzīvē, ārsts atbild apstiprinoši, piebilstot, ka viņa specialitātē pat biežāk nekā citās. “Arī to var pateikt dažādi. Tam ir jābūt atbilstošā vidē, ir jāsagatavo cilvēks šai sarunai, un tur ļoti traucē tas laika trūkums, kas ir medicīnā, ka nevienam nav laika, visi skrien, skrien, un kādreiz iznāk tā, ka skrienot, garām ejot, pasaka, ka būs slikti vai ir jau pavisam slikti. Tā nedrīkstētu būt,” norāda Krastiņš.
Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit.
