Vēzis nav beigas - jācīnās. Ārsts Sīviņš: "Esmu redzējis gadījumus, kad nākas operēt gan māti, gan meitu"
Foto: Matīss Markovskis
Armands Sīviņš
Runā speciālists

Vēzis nav beigas - jācīnās. Ārsts Sīviņš: "Esmu redzējis gadījumus, kad nākas operēt gan māti, gan meitu"

Veselības nodaļa

"100 Labi padomi Par veselību"

Smaga diagnoze nav dzīves beigas – to ikdienā pierāda onkoķirurgs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrs Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš. Viņš operē vissmagākos gadījumus un saviem pacientiem seko gadiem ilgi. Lūk, pieci jautājumi ārstam.

Kāpēc slimība bieži tiek atklāta vēlu?

Pacienti ir dažādi. Daļa vienmēr pārbaudās, bet citi aiziet pie ārsta tikai tad, kad ir ļoti slikti. Latvijā ir vairākas skrīninga programmas, diemžēl atsaucība ir zema. Es vienmēr uzsveru – ja ģimenē kādam ir bijis vēzis, pārbaudīties ik pēc pieciem gadiem ir ļoti svarīgi. Esmu praksē redzējis gadījumus, kad nākas operēt gan māti, gan meitu. Vēzis nav viens – katram orgānam tas ir citāds, ar savām ārstēšanas iespējām. Kuņģa un aizkuņģa dziedzera vēzis 4. stadijā praktiski nav ārstējams, bet resnās zarnas vēža gadījumā iespējas ir.

Kādas onkoloģiskās saslimšanas patlaban Latvijā sastopamas visbiežāk?

Latvijā onkoloģisko saslimšanu aina ir līdzīga kā citur pasaulē. Sievietēm visbiežāk sastopamais ir krūts vēzis, vīriešiem – prostatas vēzis. Pēdējos gados pieaudzis arī zarnu vēža un aizkuņģa dziedzera vēža gadījumu skaits. Un te ir ļoti nopietna problēma – aizkuņģa dziedzera vēzi parasti diagnosticē novēloti, jo tas ilgi norit bez simptomiem. Līdz pat 90 % pacientu, kas nonāk pie mums ar šo diagnozi, jau ir metastāzes.

Kā sevi pasargāt, ja nevar pamanīt vēzi?

Nav vienas drošas metodes. Ir privātās iestādes, kas piedāvā visa organisma pārbaudi, un tas noteikti ir labi, taču arī šādi izmeklējumi ne vienmēr spēj atklāt visu. Svarīgākais ir izmantot valsts skrīninga programmas, sekot līdzi savam ķermenim, neignorēt simptomus un regulāri konsultēties ar ārstu, īpaši, ja ģimenē ir bijuši onkoloģijas gadījumi.

Kādi simptomi visbiežāk tiek ignorēti?

Visbiežāk cilvēki ignorē simptomus, kas šķiet nebūtiski. Piemēram, pie zarnu vēža pirmais signāls ir asinis, un tas vienmēr ir iemesls nekavējoties doties pie ārsta. Ģimenes ārstiem arī nevajadzētu šo norakstīt tikai uz hemoroīdiem. Vēlāk jau parādās slikta dūša, apetītes zudums, svara krišanās, un tad slimība jau bieži ir ielaista. Jebkuras sāpes, kas nepāriet un ir jūtamas katru dienu, ir iemesls doties pie ārsta un veikt izmeklējumus. Runājot par krūts vēzi – to visbiežāk diagnosticē mamogrāfijas laikā. Ginekoloģijā īpaši bīstams ir olnīcu vēzis – tā sauktais klusais slepkava. Sieviete var neko nejust, bet pēkšņi palielinās vēders un metastāzes jau ir izplatījušās. Tāpēc ir ļoti svarīgi reizi gadā apmeklēt ginekologu. Labā ziņa ir tā, ka mūsdienās arī olnīcu vēzis ir ārstējama slimība, ja to atklāj laikus.

Kurās jomās vēža ārstēšanā redzat progresu?

Daudzās. Agrāk diagnozes, kas tika uzskatītas par neārstējamām, piemēram, melanoma ar metastāzēm, nozīmēja, ka cilvēks pusgada laikā aiziet. Tagad, pateicoties jauniem medikamentiem un imūnterapijai, šie pacienti dzīvo tik ilgi, kamēr turpina terapiju. Ļoti efektīvi jauni preparāti ir arī plaušu vēža ārstēšanā. Mūsdienās medikamenti ir daudz vairāk pieejami nekā jebkad. Ja agrāk ķīmijterapeits varēja ārstēt teju jebkuru diagnozi ar līdzīgiem līdzekļiem, tad tagad katram vēža veidam ir savas vadlīnijas un specifiski medikamenti. Zinātne attīstās tik strauji, ka speciālistam nepārtraukti jāpapildina zināšanas, lai pacientam varētu nodrošināt modernāko terapiju.