Bez atkritumiem izdevīgi un veselīgi: kas īsti aprites ekonomika?

Šie procesi ietekmē praktiski visu mūsu dzīvi – cik tīrā, kārtīgā un veselīgā vidē dzīvojam, kā mēs izmantojam to, ko pasaule mums ir devusi – dabas resursus, un pats galvenais – ļauj ietaupīt līdzekļus gan parastam iedzīvotājam, gan uzņēmējam, gan valstij kopumā.

“Likums un Taisnība” skaidro, kas tā tāda aprites ekonomika ir un kā tā ietekmē jebkuru no mums. Gan valdība, gan ekonomisti aicina aizvien noteiktāk virzīties aprites ekonomikas virzienā.

Investīcijas, procesu un paradumu maiņa

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Elīna Balgalve “Likumam un Taisnībai” skaidro, ka Latvijā pāreja uz aprites ekonomiku ir noteikta ar valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentiem, kurus apstiprina Ministru kabinets, un to īstenošana ir starpnozaru – iesaistās vairākas ministrijas atbilstoši kompetencei.

Praksē vides politikas koordinācijas dimensija (tai skaitā – atkritumu apsaimniekošana, resursu efektivitāte, aprites principi kā vides politikas prioritāte) ir cieši saistīta ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas atbildību. Savukārt Ekonomikas ministrijas kompetencē ir aprites ekonomikas ekonomiskie instrumenti un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi (piemēram, produktivitāte/resursu efektivitāte, energoefektivitāte, atbalsta programmas uzņēmumiem un citi):

“Aprites ekonomikas ieviešana uzņēmumos parasti notiek caur investīcijām un procesu maiņu, un Latvijā uzņēmējiem pieejami ir, piemēram: 

• finansējums ilgtspējīgiem/aprites projektiem (resursu efektivitāte, sekundāro materiālu izmantošana, pārstrādājamības uzlabošana) caur finanšu institūcijas ALTUM instrumentiem;
• energoefektivitātes un zaļo investīciju atbalsta programmas uzņēmējdarbībā (tai skaitā – aizdevumi/atbalsta programmas energoefektivitātei un pārejai uz AER (atjaunīgie energoresursi) risinājumiem), kas praktiski palīdz samazināt resursu patēriņu un emisijas.

Informācija par aktuālām atbalsta iespējām uzņēmējiem bieži tiek apkopota arī valsts uzņēmējdarbības vidē, tai skaitā business.gov.lv publikācijās par ALTUM atbalsta programmām.

Iedzīvotāju līmenī aprites ekonomikas mehānismi pārsvarā ir saistīti ar ikdienas patēriņa un atkritumu plūsmas samazināšanu/pārvaldību, piemēram:

• atkritumu šķirošana un atkritumu apsaimniekošanas sistēmas; 
• preču atkārtota izmantošana/ remonts; 
• sabiedrības paradumu maiņa.

Valsts līmenī šie virzieni ir ietverti pārejai uz aprites ekonomiku paredzētajos plānošanas dokumentos un aktivitātēs, ko īsteno iesaistītās institūcijas atbilstoši kompetencei.”

Nekam nevajag kļūt par atkritumu

Vienkārši sakot, aprites ekonomikas princips ir: nekam nevajadzētu kļūt par atkritumu: 

• samazināt – lietot mazāk resursu jau no paša sākuma; 
• atkārtoti izmantot – dot lietām otro (un trešo) dzīvi; 
• labot – salabot, nevis uzreiz izmest; 
• pārstrādāt – izmantot materiālus no jauna; 
• projektēt gudri – radīt produktus, kas kalpo ilgi un ir viegli labojami. Aprites  ekonomikas mērķis ir samazināt atkritumus un pēc iespējas ilgāk izmantot resursus, tos nepārtraukti laižot apritē. Atšķirībā no tradicionālās paņem–izgatavo–izmet lineārās ekonomikas, aprites ekonomika cenšas panākt, lai lietas netiktu izmestas, bet gan labotas, atkārtoti izmantotas vai pārstrādātas.

Ikdienas piemēros to mēs varam īstenot šādās aktivitātēs: 

• apģērbs no otrreiz pārstrādātiem materiāliem; 
• remontējami telefoni, nevis vienreizlietojami; 
• stikla depozīta pudeles;
• mēbeles no atjaunojamiem vai pārstrādātiem materiāliem; 
• pārtikas atkritumu kompostēšana.

Tas ir svarīgi, jo tādējādi rodas mazāks piesārņojums, ir mazāks spiediens uz dabas resursiem, ekonomiski izdevīgi, draudzīgāk videi un nākamajām paaudzēm.

Praktiskā aprite

Latvijā aprites ekonomika nav tikai teorija, tā jau praktiski darbojas vairākās nozarēs, lai gan vēl ir kur augt. Tā īstenojas: 

• depozīta sistēmā (viens no redzamākajiem piemēriem, kad stikla, PET un skārda iepakojums tiek atdots atpakaļ apritē); 
• atkritumu šķirošanā un pārstrādē (pieejami konteineri papīram, plastmasai, stiklam un bioatkritumiem. Bioatkritumi tiek pārstrādāti kompostā vai biogāzē, pašvaldībās pakāpeniski ievieš obligātu bioatkritumu šķirošanu); 
• tekstila apritē (tekstila šķirošanas konteineri, lietoto apģērbu veikali un labdarības organizācijas, arvien vairāk runā par tekstila pārstrādi, ne tikai ziedošanu); 
• remontā un otrreizējā lietošanā (velodarbnīcas, elektropreču remonts, repaircafé tipa iniciatīvas);
• būvmateriālu otrreizējā izmantošanā; 
• koksnes atlikumu izmantošanā granulu ražošanā un enerģijas ieguvē.

Uzņēmējdarbībā un inovācijās tas veicina izstrādāt produktus no pārstrādātiem materiāliem, kas, piemēram, samazina pārtikas atkritumus un piedāvā koplietošanas risinājumus (nomu, nevis pirkšanu). Valsts politikā aprites ekonomika ir daļa no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa (pieejami ES fondu atbalsti uzņēmumiem aprites risinājumiem).

Tomēr ne viss savāktais vēl tiek kvalitatīvi pārstrādāts, tekstila un plastmasas pārstrāde vēl ir attīstības stadijā, iedzīvotāji ne vienmēr zina, ko un kā pareizi šķirot.

Pieejams atbalsts

Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departaments “Likumam un Taisnībai” skaidroja: “Uzņēmējiem aprites ekonomikas ieviešanai ir pieejams ES fondu un valsts finanšu atbalsts, kas paredzēts ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai, ražošanas procesu modernizācijai un videi draudzīgu tehnoloģiju attīstībai. Papildus tiek veicināta resursu efektīva izmantošana, tostarp energoefektivitātes uzlabošana, izejvielu patēriņa samazināšana un atkritumu apjoma mazināšana. Tāpat uzņēmējiem tiek nodrošināts atbalsts inovāciju izstrādei un ieviešanai, veicinot jaunu aprites ekonomikas risinājumu attīstību un konkurētspējas stiprināšanu.

Iedzīvotājiem tiek nodrošinātas plašas iespējas iesaistīties aprites ekonomikā, piedāvājot atkritumu šķirošanas infrastruktūru un depozīta sistēmu, kas veicina iepakojuma atkārtotu savākšanu un pārstrādi. Papildus tiek radītas iespējas nodot lietotas preces atkārtotai izmantošanai, labdarības organizācijām vai otrreizējās tirdzniecības vietām. Informatīvas un izglītojošas aktivitātes veicina atbildīgu patēriņu, mudinot iedzīvotājus izvēlēties ilgtspējīgus produktus, samazināt resursu patēriņu un veicināt videi draudzīgu dzīvesveidu.

Iedzīvotāji par aprites ekonomikas principiem tiek informēti un izglītoti, izmantojot valsts un pašvaldību informatīvās kampaņas, izglītības iestāžu mācību programmas, nevalstisko organizāciju iniciatīvas, kā arī publiski pieejamus informatīvos un skaidrojošos materiālus. 

Informāciju par aprites ekonomiku iespējams iegūt Klimata un enerģētikas ministrijas un Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnēs; normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu portālā likumi.lv (tostarp Aprites ekonomikas rīcības plāns); Valsts vides dienesta un pašvaldību mājaslapās; nevalstisko organizāciju, izglītības iestāžu un nozares asociāciju informatīvajos materiālos; informatīvajās kampaņās un skaidrojošos pasākumos.”

Praktiskas iespējas

Klimata un enerģētikas ministrijā “Likumam un Taisnībai” teica, ka LIFE projekta Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju IP ietvaros izveidoti šādi aprites ekonomikas risinājumi iedzīvotājiem:

• Lai veicinātu aprites ekonomiku būvniecībā, līdz 2028. gadam paredzēts atkārtotai izmantošanai un pārstrādei sagatavot vismaz 70% nebīstamo būvniecības atkritumu. Projekta ietvaros SIA “CleanR” ir izveidojusi būvgružu šķirošanas un apmaiņas punktu “Nomales”, kur iedzīvotāji var bez maksas nodot būvniecības atkritumus un saņemt atkārtoti izmantojamus materiālus (smiltis, granti, šķembas). Aprites punktā var nodot vēl lietojamas remonta (flīzes, krāsas, instrumentus) un interjera lietas (puķu podus, lampas, traukus), kas var būt noderīgas citiem. 2024. gadā šādā veidā apritē nodotas vairāk nekā 30 tonnas materiālu. Papildus apmaiņas punktam “Nomales” ir izveidota lietotne “MANAI VIDEI”, kura sniedz iespēju iedzīvotājiem ērtā veidā pieteikt un apmaksāt būvniecības atkritumu izvešanas pakalpojumu dažādiem apjomiem. Šādā veidā, izmantojot lietotni “MANAI VIDEI”, 2024. gadā savākta aptuveni 161 tonna būvniecības atkritumu. 
• Lai veicinātu elektroiekārtu atkārtotu izmantošanu un samazinātu atkritumu apjomu, 2024. gada februārī SIA Eco Baltia vide Stopiņu pagastā izveidoja elektronisko iekārtu un elektroierīču remontdarbnīcu “LAB!”. 2024. gadā šajā remontdarbnīcā tika saremontētas ierīces, ko iedzīvotāji sākotnēji nodevuši atkritumos. Pēc remonta aptuveni 500 ierīces tika ziedotas Līgatnes Rehabilitācijas centram, vairāk nekā 260 ierīces – SOS Bērnu ciematiem visā Latvijā, kā arī 440 ierīces – labdarības organizācijām “Tavi draugi” un “Otrā elpa”. Kopumā 2024. gadā salabotas vairāk nekā 3500 elektroiekārtas, no kurām ap 1500 nodotas sociālajām organizācijām pēc pieprasījuma, bet 2025. gadā salabotas 4648 elektroiekārtas. Lai salabotā elektrotehnika būtu pieejama arī iedzīvotājiem, 2025. gada janvārī Rīgā, Latgales ielā 240, atklāts “LAB!” veikals. 
• 2025. gadā SIA CleanR atklāja modernu atkritumu šķirošanas laukums Vietalvas ielā 5b, Rīgā, kas būtiski atvieglo un padara vienkāršāku atkritumu šķirošanu galvaspilsētas iedzīvotājiem – gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Teritorijā ir pieejams vēl lietojamu priekšmetu un materiālu apmaiņas punkts, kurā iedzīvotāji var dot otro dzīvi dažādām noderīgām lietām. Punktā pieņem neizjauktu, tīru un strādājošu elektrotehniku (piemēram, ledusskapjus, veļasmašīnas, mazo sadzīves tehniku), dizaina un interjera priekšmetus labā stāvoklī (spoguļus, lampas, svečturus un citus), nesaplēstus traukus, grāmatas labā stāvoklī un būvmateriālus (piemēram, instrumentus, krāsas, nelietotus stiprinājumus, flīzes un citu).
• Ilgtspējīga patēriņa veicināšanai biedrība “ZeroWaste Latvija” izveidojusi platformu lietovelreiz.lv, lai veicinātu lietu atkārtotu izmantošanu un remontu, iekļaujot gan bezmaksas iznomājamo lietu, remonta materiālu un instrumentu katalogu, gan karti ar visā Latvijā pieejamiem uz aprites ekonomikas principiem balstītiem pakalpojumiem – bibliotēkām, amatniekiem (šuvējiem, kurpniekiem, sadzīves tehnikas labošanas meistariem), pašapkalpošanās remonta vietām, ūdens brīvkrāniem un citiem pakalpojumiem. 2024. gadā to izmantojuši ap 32 000 unikālo lietotāju, apliecinot sabiedrības pieaugošu interesi par aprites ekonomiku.
• Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar biedrību “Cleantech Latvia” kopš 2024. gada īsteno akcelerācijas programmu uzņēmējiem industriālās simbiozes veicināšanai. Programmas mērķis ir rast inovatīvus risinājumus ražošanas atlikumu un blakusproduktu atkārtotai izmantošanai, izstrādājot jaunas koncepcijas un pielietojumus resursu aprites veicināšanai. Akcelerācijas programmas ietvaros tiek veidotas starpdisciplināras komandas, kuras vada ražošanas uzņēmumi, definējot konkrētus izaicinājumus. Šīm komandām pievienojas mazie un vidējie uzņēmumi, jaunuzņēmumi un privātpersonas, kas ir ieinteresētas jaunu produktu un risinājumu izstrādē.
• LIFE projekta partneris SIA “NordicPlast” projekta ietvaros izveidojis akreditētu laboratoriju, kas pēta plastmasas sastāvu, tā pārstrādājamību un apjomu Latvijas tirgū. Mērķis ir nodrošināt, lai iespējami vairāk polimēra iepakojumu nonāk otrreizējā apritē, aizvietojot pirmreizējo izejvielu izmantošanu un izskaustu nepārstrādājamas plastmasas esamību tirgū. Tādējādi tiktu nodrošināta resursu otrreizēja izmantošana, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi.

Veselīgs ceļvedis

Latvijā ir izstrādāts Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam. Atkritumu apsaimniekošana ir tikai viens no aprites ekonomikas stūrakmeņiem. Un būtisks aspekts ir atkritumu neradīšana un apjoma samazināšana. LIFE IP projekta ietvaros tiek īstenotas sabiedrības informēšanas kampaņas, pētījumi un patērētāju uzvedības aptaujas, lai informētu un izglītotu par dažādu atkritumu plūsmu pareizu apsaimniekošanu, par resursu atkārtotu izmantošanu. Tā ietvaros ir izstrādātas vairākas ceļa kartes un ceļveži:

• Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi Reģionālo aprites ekonomikas ceļa karti, kas sniedz idejas publiskajam, privātajam un nevalstiskajam sektoram, tai skaitā iedzīvotājiem efektīvāk izmantot resursus, samazināt atkritumus un stiprināt vietējo ekonomiku.
• Savukārt Cēsu novada pašvaldība pērn izstrādājusi aprites ekonomikas ceļa karti uzņēmējiem un pašvaldībām. Tā sniedz praktiskus risinājumus aprites principu ieviešanai ikdienas darbībā – uzņēmējiem piedāvājot konkrētas rīcības 21 nozarē ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai uzņēmējdarbībai, bet pašvaldībām veicinot sabiedrības iesaisti, vides aizsardzību un izmaksu ietaupījumu. Ceļa karte interaktīvā veidā pieejama platformā lietovelreiz.lv.
• Biedrība Zaļā brīvība ir aktualizējusi un publicējusi Zaļo ceļvedi videi draudzīgai ikdienai. Tajā vienkopus var atrast atbildes uz jautājumiem un jaunāko informāciju par to, kā dzīvot sociāli atbildīgi un videi draudzīgi. Tas noder gan cilvēkiem, kuri jau ir zaļi domājoši un dzīvojoši, gan arī tiem, kas pirmo reizi uzdevuši jautājumus par to, no kurienes nāk pārtika un kāpēc apģērbs mēdz būt tik lēts.
• Latvijas Būvuzņēmēju apvienība 2024. gadā izstrādāja Vadlı̄nijas būvniecı̄bas atkritumu šk̦irošanai būvlaukumā komecobjektos un publisko būvdarbu projektos. Izstrādātajās vadlīnijās ietverts būvniecības atkritumu frakciju un kodu kartējums, aktuālo būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas regulējuma prasību kopsavilkums, būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas speciālistu atbildību sadalījumu būvniecības atkritumu apsaimniekošanā būvlaukumā komercbūvdarbu un publisko būvdarbu iecerēs, vispārīgo principu definējums darbībām ar bīstamiem un nebīstamiem būvniecības atkritumiem, skaidrojums prasībām atkritumu reģenerēšanai būvlaukumā un citi jautājumi. Realizēti arī citi projekti.

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.