Šī kļūda var maksāt zobus: cik bieži ir jāiet pie higiēnista

Galvenie zobu un smaganu ienaidnieki ir aplikums un zobakmens, un tieši šīs problēmas novērš higiēnists. Mutē esošās baktērijas uz zobiem veido slāņus. Kamēr aplikums ir mīksts, cilvēks pats to var notīrīt, bet siekalu iedarbības rezultātā aplikums kļūst ciets un izveidojas zobakmens. Tiesa gan, ne visiem, jo šo procesu ietekmē siekalu sastāvs. Lūk, kamdēļ ārkārtīgi svarīgi ir tīrīt zobus divas reizes dienā. Zem mīkstā aplikuma bojājas zobi, bet, tiklīdz izveidojies zobakmens, cieš smaganas.

Rūpīga kopšana

Ir pietiekami daudz cilvēku, kuri nekad neizlaiž nevienu zobu tīrīšanas reizi, turklāt tīra tos patiešām rūpīgi, tāpēc nevairojas zobu aplikums un neveidojas zobakmens. Ko nozīmē rūpīga zobu tīrīšana? Jaunākie pētījumi vēsta, ka vispirms zobus ieteicams izdiegot un tikai pēc tam tīrīt, lai zobu pasta iekļūtu arī starp zobiem. Savukārt zobu tīrīšanā jāvadās pēc vienkārša principa – vienā vietā ar zobu birsti jāveic desmit kustību; tā var notīrīt 2–3 zobus no vienas puses. Šādi jātīra zobu iekšpuses, ārpuses un košļājamās virsmas divas reizes dienā ne ātrāk kā pusstundu pēc ēšanas. Visticamāk, tad pie zobu higiēnista vajadzēs doties ne biežāk kā reizi gadā, atsevišķos gadījumos pat vēl retāk, ja speciālists tā noteicis.

Svarīgi sākt jau bērnībā

Pirmo reizi pie zobu higiēnista ieteicams bērnu aizvest drīz pēc trīs gadu vecuma sasniegšanas. Lai arī valsts zobu higiēnista konsultāciju apmaksā jau no divu gadu vecuma, tomēr tik agri bērns vēl nevar noformulēt savas sajūtas. Kad sāk šķilties kaula zobi, vēlams doties pie higiēnista reizi pusgadā – ne velti higiēnista apmeklējumu divreiz gadā valsts apmaksā 7, 11 un 12 gadu vecumā. Pārējā laikā pietiek, ja bērns satiks zobu higiēnistu reizi gadā.

Senioriem un hroniskiem slimniekiem – biežāk

Cilvēkiem ar hroniskām slimībām vēlams sēsties zobu higiēnista krēslā reizi pusgadā, jo slimības var negatīvi ietekmēt mutes veselību. Īpaši svarīgi tas ir cukura diabēta pacientiem, kuriem sliktāk dzīst brūces un ir jāuzmanās no smaganu asiņošanas.

Regulārs zobu higiēnista apmeklējums jāplāno senioriem, kuri lieto daudz medikamentu, kas var izraisīt tādu blakusparādību kā sausu muti. Tāpat senioriem mēdz būt grūtības ļoti rūpīgi iztīrīt zobus. Nepietiekams siekalu daudzums jeb sausa mute var veidoties nesteroīdo pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļu, miega zāļu, medikamentu pret paaugstinātu asinsspiedienu, antidepresantu un antihistamīnu ietekmē. Ja nav siekalu plūsmas, nenotiek dabiskā zobu pašattīrīšanās, jo siekalās esošajām minerālvielām ir uzdevums atjaunot sārmainu vidi mutē. Ja tas nenotiek, zobi bojājas ātrāk. Šādiem cilvēkiem ir grūti ēst un norīt sausu ēdienu, parādās slikta elpa.

Nekādu pārspīlējumu!

Profesionālo zobu higiēnu nedrīkst veikt biežāk kā reizi trijos mēnešos, jo līdzekļi, ko izmanto higiēnists, ir abrazīvi un spēcīgi. Tomēr gadās, ka pacientam ir liels zobakmens, asiņojošas vai strutojošas smaganas, nosēdies kauls vai kustīgi zobi. Tādos gadījumos ne vienmēr pietiek ar vienu reizi, tāpēc pie speciālista jāatgriežas pēc trim nedēļām vai trim mēnešiem.

Pie zobu higiēnista jāiet visiem

Dažkārt cilvēkiem šķiet, ka tad, ja ir tikai daži savi zobi, kroņi, tilti vai implanti, higiēnists nav jāapmeklē. Tas ir viens no lielākajiem mītiem. Diemžēl nereti speciālistiem nākas secināt – jo mazāk cilvēkam savu zobu, jo vairāk darba. Īpaši jāuzmanās tiem, kam ir kroņi, jo tie ir uzlikti uz zobiem, bet starp kroni un smaganu ir maza spraudziņa, tāpēc zobs var sākt bojāties arī zem kroņa. Ļoti svarīgi, lai higiēnists ne vien iztīrītu šo spraudziņu, bet arī izdiegotu zem kroņa, jo tur var sakrāties aplikums, bet cilvēks pats reizēm to nevar kvalitatīvi paveikt. Ja tev ir kroņi, pajautā savam zobu higiēnistam, cik bieži zem tiem nepieciešams tīrīt, jo tie ir dažādi. Ja uztaisīti nekvalitatīvi kroņi ar pārkarēm, smaganas var iekaist un asiņot, un tad pie higiēnista jāiet biežāk.