Kremlī bažas par Putina popularitāti? Zelenskis publisko izlūku iegūtus dokumentus
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publicējis fotogrāfijas ar, kā viņš apgalvo, iekšējiem Kremļa dokumentiem, ko ieguvusi Ukrainas izlūkošana. Tie, pēc Zelenska teiktā, norāda uz pieaugošu neapmierinātību ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pašā Krievijā.
Dokumenti, kas publicēti 14. jūnijā, ietver Putina un viņa valdošās partijas “Vienotā Krievija” reitingu prognozes nākamajiem četriem mēnešiem pirms Krievijas parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas septembrī.
Ziņojumos prognozēta sabiedrības neapmierinātības palielināšanās ar Putina varu un brīdināts, ka līdz balsojumam šis rādītājs nestabilizēsies. “Arī atbalsts “Vienotajai Krievijai” stabili samazinās, un vēlamā vēlēšanu rezultāta nodrošināšanai, iespējams, būs nepieciešamas ievērojami lielākas falsifikācijas”, apgalvo Zelenskis.
“Tiek ziņots arī par būtisku protesta noskaņojuma pieaugumu Krievijas reģionos,” piebilda Ukrainas prezidents.
Viņš norādīja, ka iespējamie notikumi jūnijā, jūlijā un augustā varētu vēl vairāk ietekmēt situāciju Krievijā.
Zelenskis arī uzsvēra, ka, neraugoties uz viņa raksturoto reitingu kritumu, Kremlis turpina noraidīt “visus publiskos un nepubliskos miera priekšlikumus”, ko izvirzījusi Ukraina.
“Ja šīs tendences turpināsies, vienošanos galu galā, iespējams, nāksies slēgt ar kādu citu no Krievijas — kādu, kurš nenoslēgsies no realitātes,” viņš sacīja.
Zelenska paziņojums izskan dažas dienas pēc mediju ziņām, ka Krievijas Sabiedriskās domas izpētes centrs VCIOM, kas ir valsts kontrolēts socioloģisko aptauju veicējs, pārtraucis publicēt Putina “atklāto” uzticības reitingu pēc tam, kad tas, kā ziņots, nokrities līdz zemākajam līmenim kopš pilna mēroga kara sākuma.
4. jūnijā Zelenskis nosūtīja Putinam atklātu vēstuli, aicinot turpināt divpusējās sarunas un piedāvājot abu līderu tikšanos.
Šo priekšlikumu vēlāk atbalstīja Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes līderi, kuri aicināja nekavējoties noteikt pamieru un sākt sarunas, balstoties uz pašreizējo frontes līniju.
Maskava iniciatīvu noraidīja, Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam norādot, ka kara gaitu noteiks notikumi kaujas laukā.
