Vai bruku var izārstēt bez operācijas? Skaidro ķirurgs Maksims Maštalers

Ārējā bruka vīriešiem visbiežāk ir cirkšņa rajonā, sievietēm – uz augšstilba, bet bruka var būt arī nabā un dažus centimetrus virs tās. Ārējā bruka veidojas vairāku gadu laikā. Sākumā simptomi ir nespecifiski – diskomforts un sāpes pie fiziskas slodzes. Ar laiku sāpes mazinās un parādās neliels bumbulis jeb izvelvējums, kas pildīts ar taukiem, bet tas pazūd, cilvēkam apguļoties. Tomēr pēc kāda laika apguļoties izvelvējums vairs nepazūd, un visbiežāk tieši šajā brīdī cilvēki meklē ārsta palīdzību. Ja to nedara, 80 % brukas pacientu piedzīvo brīdi, kad brukā iesprūst iekšējie orgāni – visbiežāk tievā zarna, bet mēdz būt arī resnā zarna, olnīca, olvads. Tas rada stipras sāpes un nozīmē, ka nekavējoties jāveic operācija.

Iekšējās brukas parasti rodas pēc vēdera dobuma operācijas brūces apvidū. Statistika liecina, ka trešdaļai pacientu pēc atvērta tipa operācijas vēdera dobumā attīstās iekšējā bruka. Šādu bruku ir grūtāk diagnosticēt, jo tā nav tik labi redzama kā ārējā. Pacientam parasti ir stipras sāpes un vemšana. Svarīgi ir diagnozi noteikt 6–8 stundu laikā un nekavējoties veikt operāciju. Ja vilcinās un brukā ir iesprūdusi zarna, tajā veidojas neatgriezeniski bojājumi.

Nē spiedienam vēdera dobumā

Viss, kas palielina spiedienu vēdera dobumā, var veicināt brukas veidošanos. Risku palielina dažādi faktori – smēķēšana, liekais svars, aizcietējumi, labdabīgi vēdera dobuma veidojumi, saistaudu sintēzes defekti, vecums, uzturs ar nepietiekamu olbaltumvielu daudzumu, fizisks darbs, grūtniecība. Tā kā vēdera priekšējā siena sastāv no kolagēnu veidojošiem saistaudiem, svarīga ir kolagēna sintēze. Ārzemēs pacientiem, kuriem bieži veidojas brukas, mēdz veikt ģenētiskas analīzes, lai pārbaudītu, vai nav kolagēna sintēzes defekts.

Brukas diagnosticēšanai nav nepieciešami specifiski izmeklējumi – ārsts to izdara, iztaustot vēdera priekšējo sienu. Dažkārt cilvēki veic vēdera dobuma ultrasonogrāfiju, kurā bruka netiek konstatēta vairāku iemelsu dēļ – guļus uz muguras ultrasonogrāfijā var redzēt tikai lielas brukas. Lai pamanītu nelielu bruku, jāsasprindzina vēdera muskulatūra vai arī izmeklējums jāveic stāvus.

Ļoti retos gadījumos veic datortomogrāfiju. Tādos gadījumos parasti diagnosticē iekšējās trūces.

Tikai operācija

Ar zālēm vai procedūrām bruku izārstēt nevar, vienīgā metode ir operācija. Vissaudzīgākā ir laparoskopiskā operācija, ko veic, izdarot trīs minimālus griezienus. Ar to pilnīgi pietiek, lai izvelvējumu novērstu un vēdera dobumā ievietotu tīkliņu, kura uzdevums ir samazināt risku, ka slimība atkārtosies. Ap tīkliņu laika gaitā izveidojas rētaudi, kas nosedz atveres, pa kurām varētu izlīst iekšējie orgāni.

Noteiktās situācijās bruku operē, izmantojot atvērta tipa operāciju. Lielākoties šādu metodi izvēlas, ja pacientam iepriekš jau bijusi vēdera dobuma operācija.

Pēc operācijas jāievēro saudzīgs režīms, 1–2 mēnešus (atkarīgs no trūces izmēra) jāierobežo fiziska slodze, nedrīkst celt vairāk par 5–10 kilogramiem.

Klepus ir bīstams

Pētījumi liecina, ka klepus brukas atkārtošanās risku palielina vairāk nekā fiziska slodze, jo klepojot palielinās spiediens vēdera dobumā.