VIDEO. Einārs Lansmanis par baiso traumu, kas izdzēsa olimpisko sapni, kalnu slēpošanas traumatismu un labākajiem trašu būvētājiem pasaulē
Portāla Jauns.lv raidierakstu sērijas “Olimpiskais ceļš” pēdējā piektajā raidījumā Izdevniecības "Rīgas Viļņi" portālu galvenais redaktors Kristaps Saulītis uz sarunu aicināja bijušo kalnu slēpotāju, tagad Latvija Slēpošanas federācijas valdes locekli, frīstaila slēpošanas un snovborda kustības attīstītāju Eināru Lansmani.
Einārs ar kalnu slēpošanu nodarbojās no piecu līdz 19 gadu vecumam un olimpiskais sapnis jau likās jau ar roku aizsniedzams, tomēr baiss negadījums slēpošanas trasē Zviedrijā pielika tam treknu punktu. Einārs, braucot pāri nelielam sniega pauguram, ietriecās pretī braucošā sniega motociklā. Smagi lūzumi abās kājās radīja pat bažas, vai jaunietis varēs vispār normāli vēl staigāt. Tomēr Lansmanis nepadevās, veica kārtīgu rehabilitāciju un atgriezās uz slēpēm, tagad jau ekstrēmākā veidā - kā frīstaila slēpotājs.
“Jau no jaunām dienām mani interesēja tas nepieradinātais sports, ko mēs dēvējam par ekstrēmo sportu. Ar lielu prieku bērnībā skatījos “Xtreme Sports Channel", sekoju visam līdzi daudzi draugi brauca ar skeitbordiem, pats braucu ar skeitbordu, skrituļslidām. Visas tajos sportos, kur ir ātrāk, tālāk, spēcīgāk ir vienmēr arī kaut kāda daļa, kas augstāk, kas trakāk. Braucot ar riteni, mēs ar brāli vienmēr būvējam tramplīnus lēcieniem, mūs patiesībā vienmēr vairāk interesēja lekšana, nevis braukt uz apli un satrenēties fizisku spēcīgiem. Ar slēpēm, dēli, skrituļslidām vienmēr tieši tas pats.”
Tāpat Einārs Lansmanis izsaka savu skatījumu par Lindsija Vonas savainojumu, skaidro Dženiferas Ģērmanes panākumu atslēgu, latviešu ceļu uz labākajiem trašu būvētājiem pasaulē un daudz ko citu par ekstrēmo sportu.
Vairāk skaties video.
