Pieci padomi, kā sadzīvot ar psoriāzi
Psoriāze jeb zvīņēde ir hroniska autoimūna saslimšana, un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem dažādās pasaules valstīs tās izplatība svārstās no 0,09% līdz 11,43% no iedzīvotāju kopskaita. Lai gan pavisam izārstēt psoriāzi nav iespējams, ievērojot zināmus priekšnoteikumus, nepatīkamos simptomus var mazināt. Kas jāņem vērā, ja diagnosticēta psoriāze, skaidro "Apotheka" sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Psoriāze ir hroniska, iekaisīga autoimūna saslimšana, ko izraisa patoloģiskas izmaiņas gēnos – organisma imūnsistēma reaģē uz ķermeņa audiem, radot vielmaiņas traucējumus ne tikai ādā, bet arī citās orgānu sistēmās. Galvenā saslimšanas pazīme ir sārti ādas plankumi, kas klāti ar baltām vai pelēcīgām zvīņām, tie visbiežāk lokalizēti galvas ādā, uz elkoņiem un ceļgaliem, retāk – uz sejas, cirkšņos un ādas ielocēs. Tāpat bojājumi var skart arī pēdas, pirkstu nagus un locītavas.
Psoriāze noris ar saasinājuma un remisijas periodiem – simptomi var kļūt izteiktāki vai samazināties un izzust pavisam, lai pēc kāda laika atkal atjaunotos. Rudens un ziemas sezona ādai rada papildu izaicinājumus – aukstais, mitrais āra gaiss, biezais apģērbs un sausais, karstais gaiss iekštelpās pasliktina ādas vielmaiņu un pašregulāciju, tādējādi veicinot labvēlīgu vidi psoriāzes simptomu saasinājumam.
“Tā kā pilnībā izārstēt psoriāzi nevar, ar to jāmācās sadzīvot. Lai terapija būtu pēc iespējas efektīvāka, tai ir jābūt kompleksai, vērstai uz visu organismu kopumā. Nepieciešams precīzi lietot ārsta nozīmētos medikamentus, kā arī ievērot vairākus nosacījumus – pareizi kopt ādu, lietot piemērotu uzturu un nodrošināt pietiekamu fizisko slodzi. Tāpat ieteicams apzināt simptomu saasinājuma ārējos faktorus – laikapstākļus, stresu, fizisko un garīgo pārslodzi – un iespēju robežās no tiem izvairīties,” skaidro farmaceite Krastiņa.
Pieci ieteikumi, kā mazināt psoriāzes simptomus
Pareizi attīrīt ādu
Lai ādu pilnvērtīgi attīrītu, ieteicams katru dienu iet dušā vai vannā. Jālieto ārstnieciskā kosmētika, dušas eļļas vai speciāli psoriāzei paredzēti balzami, geli vai ziepes, kas ādu saudzīgi attīrīs no zvīņām, mazinās apsārtumu un niezi, pārklās ādu ar lipīdiem un atjaunos tās mikrobiomu. Nedrīkst lietot produktus, kas satur smaržvielas, krāsvielas un citus ādu kairinošus aģentus.
Mazgājoties nedrīkst zvīņēdes skartos rajonus pastiprināti berzt, jo tas vēl vairāk ievainos sakaisušo ādu. Vannas ūdenim var pievienot jūras sāli – tā labi palīdz noņemt zvīņas un mazināt niezi. Ādai par labu nāks arī pirts procedūras, taču pēc tām nedrīkst aizmirst par emolientiem – ādu mīkstinošiem un mitrinošiem līdzekļiem.
Galvas mataino daļu jāmazgā ar pretpsoriāzes šampūniem, kam pievienotas zvīņu perēkļus mīkstinošas, nolobošas un attīrošas vielas, piemēram, salicilskābe, darva un citas. Šāda veida šampūni tāpat nodrošina papildu pretiekaisuma un ādu mitrinošu iedarbību. Ja zvīņas ir biezas un blīvas, pirms šampūna lietošanas uz ādas var uzsmērēt speciālos attīrošos krēmus, kas satur salicilskābi, pienskābi, darvu vai urīnvielu – tie palīdzēs nolobīt jau atmirušo ādas slāni, un to būs vieglāk nomazgāt.
Atjaunot ādas mitruma līmeni
Kad āda ir attīrīta, to nepieciešams bagātīgi mitrināt, izmantojot piemērotu krēmu, losjonu vai ziedi. Ja uz ādas veidojas jauni sārti plankumi ar lielām zvīņām, jālieto mitrinošie kopšanas produkti, savukārt, ja plankumi uz ādas jau ir ilgstoši, ar sīkām zvīņām – vislabāk palīdzēs trekni krēmi vai pat ziedes.
Izvēlētie ķermeņa kopšanas produkti nedrīkst saturēt kairinošas vielas, to sastāvā jābūt urīnvielai un glicerīnam, kas nodrošinās ādai atbilstošu mitrināšanu, kā arī lipīdiem, kas atjaunos ādas tauku kārtiņu, tādā veidā nodrošinot tās spēju veikt aizsargfunkcijas. Produkti var saturēt arī salicilskābi vai citu keratolītisku līdzekli, kas nolobīs ādas zvīņas un pārragoto slāni, tā palīdzot medikamentiem nokļūt ādas dziļākajos slāņos un sekmīgāk veikt ārstēšanu.
Pievērst uzmanību ēdienkartei
Psoriāzes ietekmē novērojami arī lipīdu un ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi, tādēļ atbilstošas diētas ievērošana var būtiski uzlabot ādas stāvokli.
Vēlams atteikties no balto miltu izstrādājumiem, produktiem, kas satur pārmērīgu daudzumu cukura, kā arī no asiem, kairinošiem ēdieniem (žāvētiem, trekniem produktiem, kam pievienots liels daudzums garšvielu). Ieteicams ierobežot arī kafijas un šokolādes patēriņu.
Atsevišķiem psoriāzes pacientiem novērojama nelabvēlīga reakcija, ēdot citrusaugļus, zemenes, tomātus un papriku.
Ēdienkartē jāiekļauj produkti, kas bagātīgi satur Omega 3 un 6 taukskābes (treknas zivis, rieksti, linsēklas, olīveļļa), B grupas vitamīnus, sevišķi folskābi un B12 vitamīnu (zaļo lapu dārzeņi, pilngraudu un piena produkti), kā arī A vitamīnu (zivis, dārzeņi). Psoriāzes ārstēšanā būtisks ir D vitamīns – ja organismam tā trūkst, āda kļūst sausāka, ir apgrūtināta tās pašregulācijas spēja, samazinās organisma kopējā imunitāte un paātrinās iekaisuma procesi. Tā kā D vitamīnu dabīgi iespējams uzņemt galvenokārt tikai no saules gaismas, gada aukstajā sezonā to nepieciešams lietot papildus ar uztura bagātinātājiem vai ārsta izrakstītiem medikamentiem.
Parūpēties par regulārām fiziskām aktivitātēm
Regulāra fiziskā slodze labvēlīgi ietekmē visus organisma procesus, tādējādi uzlabojot kā kopējo veselības stāvokli, tā palīdzot atvieglot dažādu saslimšanu simptomus, tai skaitā psoriāzi. Fiziskās aktivitātes uzlabo lipīdu un ogļhidrātu vielmaiņu, enzīmu darbību, palīdz samazināt lieko svaru un uztur organismu formā, nodrošinot ātrāku organisma atjaunošanos. Tāpat sportošana lieliski palīdz cīņā ar stresu, kas ir viens no būtiskākajiem psoriāzi veicinošajiem faktoriem.
Vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes (nūjošana, raitas pastaigas) ieteicams veikt vismaz 150 minūtes nedēļā, savukārt augstas intensitātes aktivitātes (skriešanu, slēpošanu) – vismaz 75 minūtes nedēļā. Vismaz divas reizes nedēļā vajadzētu veikt muskuļus stiprinošas aktivitātes visām muskuļu grupām.
Veltīt laiku mieram un atpūtai
Lai neveicinātu jaunus psoriāzes uzliesmojumus, būtiska loma ir pienācīgam miera un atpūtas režīmam. Psoriāzes pacientiem nepieciešams noteikts dzīves ritms un strukturēta laika plānošana – tādā veidā izdosies izvairīties no steigas, kas rada stresu un nemieru.
Pēc iespējas jāmēģina ierobežot arī citus ikdienas faktorus, kas izraisa trauksmi, nervozitāti un nepatīkamas emocijas. Laikā, kad nervu sistēma ir uzbudināta, izdalās ķīmiski aktīvas vielas, kam nonākot asinsritē, var pasliktināties ādas stāvoklis. Noteikti jāatvēl arī pietiekami ilgs laiks miegam un jārūpējas par labu miega higiēnu – naktsmiera laikā organismam nepieciešama pilnvērtīga atpūta un atjaunošanās.
