Vienkāršība ir vērtība: testējam jauno "Škoda Kodiaq"

Jau no laika gala "Kodiaq" galvenie pircēji bijuši tie, kuriem vajag lielu un ietilpīgu automobili. Tāds ir arī jaunais "Kodiaq" - tik liels un ietilpīgs, ka, šķiet, nolaižot aizmugurējos sēdekļus, tajā varētu iekraut pat ledusskapi. Varbūt ne pašu lielāko, bet tomēr. Simpatizē arī tas, ka "Kodiaq" ir sagājis "Škoda" ierasto vienkāršību, tajā pat laikā nekļūstot garlaicīgs. Kā arī iemitinājis mašīnā Lauru. Bet par to mazliet vēlāk.

Slavas dziesma universālajām pogām

Tā kā ar "Kodiaq" pēdējoreiz biju braucis pirms vairākiem gadiem, bija mazliet jāiespringst, lai saprastu, ar ko jaunais modelis vizuāli atšķiras no iepriekšējā. Lai gan mārketinga speciālisti droši vien nolasītu veselu lekciju par jauna dizaina radiatora resti, durvju rokturiem, riteņu diskiem un sazin ko vēl, patiesībā atšķirības nav tā īpaši acīs krītošas. Jā, mazliet mainīta radiatora reste un priekšgals, kas tagad izskatās mazliet agresīvāks, kosmētiski uzlabojumi veikti arī aizmugurē. Sānu siluets galvenajos vilcienos palicis tāds pats - tāds izteikti krosoverisks. Kopumā auto nav kliedzošs, izskatās atturīgi un vienlaikus arī gana stilīgi.

Kāpjam iekšā. Te gan ir notikušas šādas tādas acīm redzamas pārmaiņas.   Redzamākā un taustāmākā ir tā, ka ātruma pārslēgs tagad atrodas pie stūres. Viduskonsoli aizņem liels ekrāns (var izvēlēties arī mazāku), kurā pieejama mediju sistēmas vadība un automašīnas regulējumi. Mazliet zemāk izvietotas klimatkontroles pogas, par kurām gribas pastāstīt atsevišķi, jo par tām "Škoda" inženieri ir pelnījuši uzslavu. Pirmkārt, par to, ka saglabājuši fiziskas pogas, nevis sabāzuši visu vadību skārienjutīgajā ekrānā. Bet, otrkārt, par to, ka šīs pogas ir padarītas daudzfunkcionālas. Proti, nospiežot lielo un parocīgo pogu, tā pārslēdz funkcijas: temperatūras izvēle,  sēdekļa apsilde, ventilatora jauda, gaisa plūsmas virziens un - oho! - audiosistēmas skaļuma regulēšana. Bravo! Patiešām ērts un praktisks risinājums, kas ļauj, esot pie stūres, visu vajadzīgo izdarīt bez novēršanās no ceļa.

Praktiskas lietas vispār ir "Škoda" jājamzirdziņš. Zem klimatkontroles pogām ir divi nodalījumi telefona uzlādei, kuros tālrunis ieguļ stabili un nešļūkā šurpu turpu.  Griestos ir nodalījums saulesbrillēm, ko citi ražotāji reizēm uzskata par lieku un nevajadzīgu. Pie kājām aizmugurē sēdošajiem plastmasas nodalījums visādām sīklietiņām, bet priekšējo sēdekļu galvas balstiem piestiprināts tureklis viedtālrunim, lai otrajā rindā esošie var skatīties filmas. Tie visi ir sīkumi, taču ikdienā ļoti noderīgi.

Vēl viens no šiem sīkumiem ir domāts salona smukuma uzturēšanai - blakus telefona nodalījumam ir niša, kurā atrodas rīks, par kura sūtību man nācās mazliet padomāt, līdz secināju, ka tas ir īpašs pucējamais instruments, ar ko uzbužināt salona zamšveidīgo apdari. Ja runājam par apdari kopumā, tad, neskaitot jau pieminēto zamšīgo materiālu, kas iestrādāts sēdekļos un priekšējā panelī, viss pārējais ir diezgan plastmasīgs. Taču tas nav pārmetums, jo plastmasas apdare te ir pietiekami kvalitatīva, turklāt paturēsim prātā, ka šis auto tomēr saucas "Škoda", nevis "Mercedes - Benz", un arī maksā attiecīgi.

Kam mums tāds sporta režīms?

Ja vēl par praktisko pusi, tad "Kodiaq" trumpis ir ietilpība. Biju pat pārsteigts, cik daudz vietas ir aizmugurē sēdošajiem - parasti tādu plašumu var sastapt vien elektromobiļos. Arī bagāžnieks, kā jau teiks, ir ļoti ietilpīgs. Vārdu sakot, ja vajag ietilpīgu auto ģimenei (starp citu, ir arī septiņvietīgs modelis), ar kuru droši var braukt uz laukiem, tad šis būs īstais.

Par braukšanu uz laukiem es runāju nopietni - pat tikai priekšpiedziņas versijā tas uz zemes ceļiem un mežā jūtas droši un stabili. Varbūt tikai mazliet paciets, braucot pa grambām, taču pie tā var pierast. Testa brauciena laikā izmetu līkumu arī pa mežu (nē, sēņu nebija) un varu teikt tikai to labāko. Uz šosejas gan jārēķinās ar to, ka 150 zirgspēku versijā, kāda bija man, tas nav pats sportiskākais auto. Visu jau izdarīs un arī ar apdzīšanu nebūs problēmu, taču nekāda raķete nebūs. Neko daudz nelīdz arī sporta režīms, kura jūtamākā atšķirība ir tā, ka tas nevajadzīgi ilgi "zāģē" ceturto pārnesumu, liekot motoram kaitinoši gaudot. Dinamikas ziņā atšķirību no sporta un parastā režīma pat īsti nejutu, tādēļ beigās paliku pie parastā. Vidējais degvielas patēriņš varētu būt ap sešiem litriem.

Laura nav pieejama...

Pieminēšanas vērts ir arī tas, ka "Škoda" sākusi izmantot mākslīgo intelektu. To uzzināju, kad iekāpu mašīnā un centrālais displejs man paziņoja: "Laura nav pieejama izvēlētajā valodā. Jūs Laura varat lietot angļu valodā." Jutos ieintriģēts - kas gan šī ir par Lauru, kuru varu lietot tikai angļu valodā? Prātā nez kādēļ uzreiz nāca "Reiganu" bezkaunīgā dziesmiņa par Lauru, kuru viss koris ņēma pa vidu. Datora izvēlnē pārslēdzu angļu valodu un mīkla tapa atminēta - Laura ir mākslīgā intelekta rīks ar balss vadības funkciju. Pareizāk sakot, vispirms es iepazinos nevis ar Lauru, bet Lauri, jo mani uzrunāja vīrieša balss. Mazliet negaidīti, taču ļoti iekļaujoši un mūsdienīgi - tā sākumā nospriedu. Taču, parakņājoties dziļāk, sameklēju arī iespēju aktivizēt sievietes balsi, tā beidzot atrodot Lauru.

Kāds no viņas labums? Vari mēģināt ar balsi dot komandas navigācijai. Tikai Latvijā diez vai kas prātīgs tur iznāks. Tikai ar trešo piegājienu piedabūju Lauru saprast, ka vēlos tikt uz Rīgu, bet latviskos ielu nosaukumus labāk pat nemēģināt - nesapratīs. Pie tam ne tikai Latvijas, bet pat "Škodas" dzimtās Čehijas. Kad palūdzu sastādīt maršrutu uz Brno, tad Laura strupi atcirta, ka "ceļš uz porno nav pieejams". Negribu pat minēt, ko Laura par mani padomāja. Bet pieņemsim, ka vainīgs mans akcents un dikcija. Beigu beigās vienojāmies, ka Laura uzgriezīs radio "SWH Rock", un ar šo darbiņu viņa tika galā nevainojami. Bet, ja liekam malā jokus, tad fakts, ka mākslīgais intelekts pārādās arī ekonomiskās klases automašīnās, ir ievērības cienīgs. Un gan jau kādudien ar Lauru varēsim patērzēt arī latviešu valodā.

Labā ziņa ir tā, ka "Kodiaq" nemaksā nekādus miljonus, kaut gan gluži par velti to arī nedala. Bāzes versija ar 1,5 litru benzīna dzinēju maksā no nepilniem 36 000 eiro uz augšu, bet tā gan būs paplika. Testa auto cena bija nepilni 42 000 eiro, un tā jau bija ļoti pieklājīgi nokomplektēta mašīna. Pilnpiedziņas auto būs vēl par pāris tūkstošiem dārgāks. Gaidāms ir arī "plug-in" hibrīds, kura cena sāksies no 42 000 eiro.

FAKTI

"Škoda Kodiaq 1,5 TSI"

Dzinējs: 1,5 litru benzīna "mild hybrid"

Jauda / griezes moments: 150 zs / 250 Nm

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 9,7 sek.

Degvielas patēriņš: ap 6 litri / 100 km

Cena: no 35 700 EUR

PATIKA

• daudzfunkcionālās pogas
• Noderīgās praktiskās lietas

NEPATIKA

• sporta režīms
• Lauras vājās valodu zināšanas