Skandināvu minimālisms - testējam "Volvo EX30"

Kad "Volvo EX30" tikko parādījās pie apvāršņa, es uz šo auto raudzījos ar diezgan lielām aizdomām, jo bija pāris lietas, kas mani darīja piesardzīgu. Par tām parunāsim mazliet vēlāk, taču, saņemot uzaicinājumu aizbraukt patestēt jauno "Volvo" ledus trasē Zviedrijas ziemeļos, biju viegli apmulsis. Elektromobilis pie polārā loka? Un vēl uz ledus? Tiešām? Atceroties šīs ziemas aukstākās dienas, kad ne viens vien elektroauto īpašnieks sūrojās par to, ka sals "apēdis" daļu akumulatora resursu, likās, ka šī nav diez ko laba kombinācija. Taču zviedri zina, ko dara - to sapratu jau drīz pēc ierašanās Lulea pilsētā, kur vēl aizvien sniegs ir līdz ceļgaliem, bet ezerus sedz metru bieza ledus kārta.

Es no ledus nebaidos!

Gaisa temperatūra bija mazliet zem nulles, tādēļ pirmais jautājums, kas visus interesē - cik tad tālu šādos apstākļos jaunais "Volvo" var aizbraukt ar vienu uzlādi? Man bija tikusi mašīna ar aizmugures piedziņu un palielinātas ietilpības akumulatoru, kam specifikācijā minēti 470 kilometri, taču Skandināvijas ziema te veica savas korekcijas un realitātē bija nepilni 300 kilometri. Tādiem laika apstākļiem normāli. Parastajam akumulatoram, kam "uz papīra" ir 340 kilometru distance, droši vien būtu mazliet virs 200. Vēl ir pieejama arī pilnpiedziņas versija ar diviem elektromotoriem, taču tā saprotamu iemeslu dēļ ir ne tikai sportiskāka, bet arī "ēdelīgāka" un nobraucamā distance "uz papīra" ir ap 450 kilometriem.

Nonākot uz ezera ledus ierīkotajā trasē, kļūst skaidrs, ka zviedri ir bijuši uzdevumu augstumos un uzbūvējuši auto, kas ar ledu un sniegu ir uz "tu". Vispirms izbraucam mazo slalomu. Vadība ir negaidīti viegla. Auto ideāli atsaucas uz katru stūres kustību un perfekti turas trasē. Teju vai lielākais pārsteigums ir tas, ka nav pat lielas atšķirības braucot ar aizmugurējo piedziņu un pilnpiedziņu - abos gadījumos auto ir ļoti stabils. Jūtamākā atšķirība ir jaudā, jo pilnpiedziņai tās ir krietni vairāk - 428 zs pret 272 zs. Kaut gan auto ir pasmags (nepilnas divas tonnas), jo akumulatori te dod savu ieguldījumu, taču dinamika pilnpiedziņas vāģim ir iespaidīga - no 0 līdz 100 km/h tas ieskrienas 3,6 sekundēs. Te jau varētu iet spēkoties kaut ar "Porsche".

Paskatoties uz auto, kas vizuāli atgādina parastu pilsētas krosoveru, pat prātā neienāk, cik sportisks gars tam piemīt. Īpaši to varēja izjust garajā ledus trasē, kur gāzes pedāli varēja iespiest mazliet dziļāk grīdā. Bet to, cik EX30 ir viegli vadāms, vislabāk varēja redzēt, pārmaiņas pēc iesēžoties izmēros lielākajā elektriskajā XC40, kuram arī ir mazliet virs 400 zs.  Sver tas tikai par apmēram 200 kilogramiem vairāk nekā EX30, taču braukšanas izjūtas ir nesalīdzināmās - uz "mazā brāļa" fona XC40 liekas smagnējs begemots, kaut gan zvērīgā jauda tā braucienu padara līdzīgu smagās artilērijas šāviņa lidojumam.

Stilīgais dizains

No ārpuses EX30 izskatās patiešām simpātiski - kompaktu izmēru auto, kas acij tīkams liekas no jebkura leņķa raugoties. Skatoties no priekšas, acīs vispirms krīt "Volvo" raksturīgie lukturi, bet uzslavu dizaineri ir pelnījuši par ļoti veiksmīgu priekšgala risinājumu. Bieži vien elektromobiļiem "deguns" iznāk samocīts, jo ierastās radiatora restes tur vairs nav un tad nu nākas tās vietā sliktākajā gadījumā uzlikt vienkāršu plastmasas gabalu, bet labākajā - izdomāt kaut kādu risinājumu ar "odziņu". EX30 ir šis otrais gadījums. Tikpat simpātisks auto liekas arī no sāniem - tāds ducīgs SUV ar lieliem riteņiem. Un nekādas vainas nav arī aizmugurei, īpaši jau tumsā, kad labi redzami kļūst stilīgie lukturi. Vēl kāda EX30 īpatnība - šim auto ir caurspīdīgs jumts. Droši vien tādēļ, lai labāk varētu aplūkot ziemeļblāzmu. Tiesa, mums gan tā arī negadījās to redzēt.

Vēl viena lieta, ko uzreiz var pamanīt - šis auto ir izmēros mazs. Šim faktam ir savi plusi, piemēram, pilsētā būs vieglāk noparkoties. Taču ir arī mīnusi - bagāžnieks nav aplam ietilpīgs, bet aizmugurējā sēdekļu rindā ērti droši vien jutīsies bērni, taču pieaugušam vīrietim augumā virs 180 cm būs pašauri.

Minimālisma triumfs

Visvairāk pārsteigumu slēpj šīs automašīnas iekšiene. Pirmo pamani jau uzreiz pēc apsēšanās pie stūres: tur, kur vajadzētu būt instrumentu panelim, ir tukša vieta. Spidometrs, odometrs, nobraucamās distances rādītājs un visa pārējā informācija, kas citkārt atrodama instrumentu panelī, tagad ir emigrējusi uz lielo centrālo displeju. Tas nav vienīgais pārsteigums, jo, uzmetot skatu viduskonsolei, ieraugi, ka fizisku pogu tur nav vispār. Nevienas! Ir tikai jau pieminētais displejs, caur kuru tad arī notiek visa vadība un regulēšana. Tik totālu izslavētā skandināvu minimālisma triumfu ieraugot, skaudībā apraudātos pat "Tesla" galvenais dizaineris. Nav pat "Start" pogas, jo, lai sāktu braukt, pietiek pie stūres izvietoto ātruma pārslēgu pārbīdīt pozīcijā "Drive".

Lūk, šis minimālisms tad arī bija tas, kas mani darīja piesardzīgu vēl pirms EX30 izmēģināšanas. Vecuma grupā līdz 30 gadiem visu vadības funkciju sakraušana vienā  skārienjutīgā displejā droši vien liekas pilnīgi normāla un saprotama, taču es laikam esmu konservatīvu ieradumu varā un man fizisko pogu pietrūkst. Saki ko gribi, taču braucot ar 100 km/h lūrēt ar vienu aci displejā un mēģināt ar pirkstu iebakstīt klimatkontroles regulējumos tomēr nav ne īpaši parocīgi, ne arī droši. Vismaz klimatkontroli un audiosistēmas skaļuma regulēšanu dizaneri jau nu varēja atstāt ar parastām pogām. Pat iepriekšējās paaudzes "Volvo" skārienjutīgajos ekrānos temperatūras regulēšana bija ērtāka. Bet ko nu par klimatkontroli, ja pat cimdu nodalījumu mēs te varam atvērt tikai caur displeju! Arī tur, kur pogu cilts pēdējie mohikāņi vēl ir saglabājušies, tie ir saprātīgi noslēpušies tālāk no acīm, lai nekļūtu par dizainera upuriem - piemēram, logu atvēršanai ir palikušas divas pogas, taču no durvīm tās pārcēlušās uz roku balstu starp abiem priekšējiem sēdekļiem. Nezinātājs uzreiz neatradīs.

Taču ir arī labas ziņas. Sākumā man likās, ka spidometrs centrālajā displejā ir muļķīga doma, jo no šofera vietas visu laiku nāksies iz to šķielēt, taču patiesībā nav tik traki, jo ar perifēro redzi to itin labi var saskatīt. Bet tik un tā projekcijas displejs, kas spidometra rādījumus un navigācijas instrukcijas atainotu uz priekšējā stikla, būtu ļoti noderīgs risinājums. Varbūt, strādājot pie auto uzlabošanas, inženieri tomēr apsvērs šādu risinājumu. Šo to pielabot varētu arī displeja izvēlnēs, jo brīžam tur šis tas liekas mazliet samocīti un ne pārāk praktiski. Diplomātiski izsakoties, ir vēl iespējas izaugsmei. Toties veiksmīgs risinājums ir viena gara "soundbar" tipa "Harman/Kardon" skaļruņa novietošana joslā pie vējstikla - skaņa ir tiešām izcila.

Cenas jautājums

Kopumā auto interjers, neraugoties uz izteikto minimālismu, ir izdevies glīts. Sēdekļi ir gaumīgi un ērti, bet īpašais "Volvo" trumpis ir visvisādu pārstrādāto materiālu izmantošana salona apdarē. Piemēram, priekšējais panelis esot izgatavots no pārstrādātiem plastmasas logu rāmjiem - vajag taču līdz kaut kam tādam aizdomāties!

Taču pats lielākais trumpis ir cena. Par aizmugurējās piedziņas versiju "Volvo" prasa nepilnus 39 000 eiro, kas par tādas klases auto ir visnotaļ saprātīgs piedāvājums. Jaudīgākā versija ar diviem elektromotoriem un 428 zirgspēkiem gan būs dārgāka - no 50 000 eiro -, taču arī tas, ja padomā, nav nemaz tik dārgi par sportisku auto.

FAKTI

"Volvo EX30"

Dzinējs: viens vai divi elektromotori

Jauda / griezes moments: 272 vai 428 zs / 343 vai 543 Nm

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 5,7 vai 3,6 sek.

Distance ar vienu uzlādi: 340 - 450 km

Cena: no 38 850 EUR