Ģimenei un priekam - testējam “Volkswagen ID.3”

Sandris Metuzāls

Jauns.lv

Latvijā iecienītais automobiļu ražotājs "Volkswagen" neatpaliek no laikmeta prasībām un laidis klajā kārtējo elektromobili ar nosaukumu ID.3. Tātad jau diezgan labi zināmā ID.4 mazāko brāli.

Ja ID.4 tā kā vairāk pretendē uz elektriska SUV nišu, tad ID.3 drīzāk rada pilsētas automobiļa iespaidu. Taču tas ir mānīgs iespaids, jo akumulatora ietilpība ļauj diezgan droši nobraukt kādus 320 kilometrus ar vienu uzlādi. Specifikācijā norādīti pat 420 kilometri, taču būsim reālisti - dzīvē tik skaisti diez vai būs. Taču arī 300 kilometru rezerve ir pietiekama, lai sasniegtu praktiski jebkuru Latvijas punktu, turklāt ir pieejama arī versija ar ietilpīgāku akumulatoru, kas ļaus piemest klāt vēl kādus 100 kilometrus. Var teikt, ka ID.3 ir tāds kā vecā labā "Golf" elektriskais līdzinieks - ideāli piemērots jaunām ģimenēm ar vienu vai divām atvasēm.

Lādzīgs ģimenes vāģis

Apsēžoties ID.3 vadītāja sēdeklī, uzpeld tāda kā deja vu sajūta - kaut kur es visu šito jau esmu redzējis... Ā, pareizi - "Cupra Born"! Ņemot vērā, ka abus automobiļus ražo vienas korporācijas uzņēmumi, ir tikai likumsakarīgi, ka tie sanākuši tik līdzīgi. Iekšpusē dizains atšķiras vien detaļās, bet no ārpuses "Born" varbūt izskatās mazliet sportiskāk un agresīvāk, kamēr ID.3 nepārprotami pozicionējas kā lādzīgs ģimenes vāģis. "Born" ir mazliet dārgāks, toties tam ir pieejama par nepilniem 30 zirgspēkiem jaudīgāka versija. Savukārt ID.3 tikuši vēl kosmiskāka izskata riteņu diski nekā "Born", kas auto padara itin stilīgu. Vārdu sakot, brālēni, taču raksturā atšķirīgi.

Tāpat kā "Cupra", te mums ir neliels instrumentu panelis aiz stūres, kurā redzami paši būtiskākie rādījumi, bet viduskonsolē ir lielāks ekrāns dažādu automašīnas iestatījumu regulēšanai un mediju sistēmas vadībai. Te viss ir ērti, saprotami un vienkārši, ko nevar teikt par klimatkontroles un audiosistēmas skaļuma vadību. Nezinu, kuram ienācis prātā, ka šīs abas funkcijas - apsildi un mūzikas skaļumu - būs ļoti ērti vadīt, glāstot ar pirkstu skarienjutīgas svītriņas priekšējā panelī. Nē, tas nav ērti! Patiesībā tas ir nejēdzīgi, jo ik pa brīdim tu pavelc ar pirkstu vai nu par stipru, vai arī par vāju, un cerētais rezultāts izpaliek. Piņķerīga un tizla padarīšana, nolieciet labāk atpakaļ vietā vecās labās pogas.

foto: Sandris Metuzāls

Volkswagen ID.3 ārējais dizains rāda, ka šis ir lādzīgs ģimenes auto.

Taču citādi salonā viss ir labi. Sēdekļi ērti, priekšpusē ir arī daudz dažādu nodalījumu pudelēm un visādām citām mantām. Labs risinājums tālruņa bezvadu lādēšanai - telefonam ir atvēlēta tāda kā atsevišķa kabatiņa, kurā tas stabili turas un neslidinās šurpu turpu. Ātruma pārslēgs izvietots pie stūres - puļķis, kuru pagriežot, aktivizējam braukšanas vai atpakaļgaitas režīmu. Drusku jāpiešaujās, jo man sākumā juka, uz kuru pusi jāpagriež, lai tiktu uz priekšu vai atpakaļ. Bet tas ir sīkums, dzīvot netraucē.

Dinamikas netrūkst

Kaut gan ID.3 izskatās pēc ērta un nesteidzīga ģimenes auto, patiesībai atbilst tikai pieņēmuma pirmā daļa. Jā, ērts tas ir, taču vajadzības gadījumā spēj būt itin knašs. Kā jau elektromobilim pienākas, dinamikas tam ir pietiekami, lai pie luksofora varētu skrieties ar BMW, tātad arī par apdzīšanas iespējām nebūs jāuztraucas. Ir pieejami trīs braukšanas režīmi: ekonomiskais, komforta un sporta, taču starp abiem pēdējiem, godīgi sakot, ir diezgan grūti sajust atšķirību. Varbūt tādēļ, ka jau komforta režīmā auto ir gana sprigans.

Ja par ērtībām un ietilpību, tad aizmugurē ērti jutīsies divi cilvēki, trešajam, ja vien tas nav bērns, varētu būt pašauri. Kā jau mūsdienīgā auto pieklājas, arī aizmugurē sēdošajiem ir pieejama sava telefona uzlādes ligzda. Bagāžnieks nav milzīgs, taču arī pats auto jau nav nekāds milzis. Te ir divi nodalījumi, apakšējā var noglabāt uzlādes kabeli un šādus tādus sīkumus.

foto: Publicitātes foto

Salona apdarē izmantoti kvalitatīvi materiāli, viss ir ērti un saprotami.

Braukt ar "Volkswagen ID.3" ir patīkami, tomēr ir pāris lietas, kas mazliet krīt uz nerviem. Klimatkontroles vadību jau pieminēju, bet vēl ir arī pilnīgi lieka ekonomēšana uz logu pacēlājiem. Ja līdz šim normālā vidusmēra auto vadītājam bija pieejamas četras podziņas, ar kuru palīdzību varēja atvērt / aizvērt katru no četriem logiem, tad tagad palikušas tikai divas plus kbibulis, ar kuru var pārslēgties vai nu uz priekšējiem, vai aizmugurējiem logiem. Diezgan neērts risinājums, jo ik pa brīdim gadās tā, ka vēlies atvērt sānu logu vadītāja pusē, taču atveras aizmugurējais logs, jo esi aizmirsis pārslēgt mazo knibuli. Sīkums, bet tomēr kaitinoši.

Parunāsim par naudu

Kopumā ļoti patīkams auto, kas varbūt nebūs pats piemērotākais tāliem ceļojumiem, taču bērnu vadāšanai uz skolu, braukšanai uz darbu vai ciemos pie Madonas vecmāmiņas pašā laikā. Gabarītu ziņā iznācis labs vidusceļš, lai pilsētā justos ērti un arī uz šosejas nebūtu kā mazais nabadziņš, ko neviens neņem par pilnu.

Labā ziņa ir tā, ka arī cenas ziņā ID.3 ir visnotaļ konkurētspējīgs, jo maksā, sākot no 40 000 līdz 45 000 eiro, atkarībā no komplektācijas. Izmantojot valsts atbalstu, 4500 eiro no šīs summas varam noņemt nost, un tad jau sanāk diezgan saprātīgs cipars. Jau pieminētais "Cupra Born" būs par kādiem pieciem tūkstošiem dārgāks, tas pats attiecas uz tajā pat kategorijā liekamo "Renault Megane e-Tech". Saprātīgs kompromisa variants.