Vairāk nekā 1000 ASV karavīru pamet Lietuvu. Kas notiek NATO austrumu flangā?
Vairāk nekā 1000 ASV karavīru un viņu bruņutehnika sākuši atstāt Lietuvu pēc plānotās dienesta rotācijas beigām, taču viņu aizvietotāji pagaidām vēl nav ieradušies. Tas ir līdz šim konkrētākais signāls par iespējamām izmaiņām ASV militārajā klātbūtnē Eiropā pēc Donalda Trampa administrācijas uzsāktās spēku izvietojuma pārskatīšanas.
Lietuvu pamet divi Teksasā dislocētās ASV 1. kavalērijas divīzijas bataljoni, kas valstī ieradās 2025. gada oktobrī kopā ar "Abrams" tankiem, "Bradley" kājnieku kaujas mašīnām un "Paladin" pašgājējhaubicēm, vēsta "Military Times".
Vairāki Lietuvas amatpersonu avoti šo informāciju apstiprinājuši arī sabiedriskajam medijam LRT.
Nākamā rotācija vēl tiek izvērtēta
Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns 2. jūnijā Viļņā žurnālistiem paziņoja, ka nākamās ASV vienības izvietošana pašlaik tiek pārskatīta.
"Šis jautājums pašlaik tiek izvērtēts, jo mainās ASV karaspēka skaits Eiropā," sacīja ministrs.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Vašingtona Lietuvai esot apliecinājusi — aizvietojošā vienība ieradīsies.
"Tomēr precīzs laiks, vienības sastāvs, spējas un karavīru skaits vēl tiks paziņoti," piebilda Kauns.
Lietuvas prezidenta nacionālās drošības padomnieks Deivids Matulionis situāciju raksturoja kā loģistiski saprotamu pārejas periodu, uzsverot, ka Lietuva no ASV saņēmusi "ļoti skaidru apliecinājumu", ka amerikāņu karaspēks valstī saglabāsies arī turpmāk.
Pirmā pauze kopš 2020. gada
ASV bataljona līmeņa rotācijas Lietuvā sākās 2019. gadā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā tās tika paplašinātas līdz nepārtrauktai aptuveni 1000 karavīru klātbūtnei ar bruņutehniku.
Ja jaunā rotācija aizkavēsies, Lietuva pirmo reizi kopš 2020. gada varētu palikt bez pastāvīgi rotējošas ASV bruņotās vienības savā teritorijā.
Plašākas izmaiņas Eiropā
Notikumi Lietuvā ir daļa no plašākām ASV militārās klātbūtnes izmaiņām Eiropā. "Reuters" ziņo, ka Savienotās Valstis plāno samazināt karavīru skaitu arī Vācijā un Polijā.
Šīs pārmaiņas notiek laikā, kad pieaug domstarpības starp Trampa administrāciju un vairākām Eiropas NATO dalībvalstīm saistībā ar ASV politiku Tuvajos Austrumos un konfliktu ar Irānu.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio NATO ārlietu ministru sanāksmē Helsingborgā 22. maijā atkārtoti pauda neapmierinātību par to, ka sabiedrotie nav pievienojušies Vašingtonas politikai attiecībā uz Irānu.
Lietuva palielina aizsardzības spējas
Vienlaikus Lietuva turpina strauji stiprināt savas aizsardzības spējas. Kopš 2022. gada valsts aizsardzības budžets ir trīskāršojies, un 2026. gadā aizsardzībai plānots novirzīt 5,4% no iekšzemes kopprodukta — vienu no augstākajiem rādītājiem NATO.
Kauns uzsvēra, ka ASV novērtē Lietuvas ieguldījumus drošībā un Baltijas reģionu uzskata par stratēģiski svarīgu gan NATO, gan pašām Savienotajām Valstīm.
Pēdējos mēnešos Lietuva nonākusi arī vairāku drošības incidentu centrā. 20. maijā NATO Baltijas gaisa patrulēšanas lidmašīnas tika paceltas trauksmes kārtībā pēc tam, kad no Baltkrievijas puses tika fiksēts bezpilota lidaparāts, un uz laiku tika slēgta Viļņas lidosta.
Savukārt 31. maijā Lietuva kļuva par pirmo NATO valsti, kas ar Ukrainu parakstījusi vienošanos par aizsardzības tehnoloģiju un bezpilota sistēmu kopīgu izstrādi un ražošanu, tostarp pārtvērējdronu un jūras dronu jomā.
