Vai pamanīji? Zemkopības ministrija atgādina, kādēļ ir būtiski atcerēties zāles pareizas pļaušanas paņēmienus
Jaunaudzes apsekošanas laikā "Latvijas valsts mežu" (LVM) vadošais mežierīcības meistars Rūdolfs Tīrmanis pamanīja ko neparastu.
Lai gan sākotnēji viņa publicētajā video tas nav viegli pamanāms, ieskatoties vērīgāk, zālē var ieraudzīt guļošu briežu mazuli. "Šādā situācijā mazuli nekādā gadījumā netraucē, nemēģini tam pieiet klāt vai pieskarties! Atceries, ka mazs mazulis nav jāglābj – māte visticamāk to ir droši noslēpusi, kamēr pati atrodas netālu," uzsver LVM.
Tikmēr Zemkopības ministrija (ZM) atgādina, ka šajā laikā zālē slēpjas daudzu dzīvnieku un putnu mazuļi, un lai paglābtu tos no iekļūšanas pļaušanas tehnikā, būtiski atcerēties zāles pareizas pļaušanas paņēmienus
"Visapdraudētākie ir stirnu mazuļi, kuri dzimst maija beigās un jūnija sākumā. Apdraudēti ir arī zaķi un uz zemes ligzdojošie putni – griezes, virkne dziedātājputnu sugu u.c., kā arī abinieki, rāpuļi. Tā kā dzirdot troksni vai sajūtot draudus, pieaugušie dzīvnieki un to mazuļi nereti cenšas netālu paslēpties, garajā zālē pļāvējā operators tos var savlaikus nepamanīt," norāda ministrija.
Zemkopības ministrija norāda, ka lai pasargātu dzīvnieku un putnu mazuļus no iekļūšanas pļaušanas tehnikā, būtiski atcerēties zāles pareizas pļaušanas paņēmienus – no lauka vidus uz malām vai no vienas lauka malas uz otru (virzienā uz mežu). Šāda tehnika stirnu mazuļiem un citiem dzīvniekiem dotu iespēju un vairāk laika, lai paglābtos no pļaušanas tehnikas.
Ieteicamas ir divas pļaušanas shēmas: slejās vai no lauka vidus uz malām.
Papildus šo shēmu izmantošanai vēlams zālājā atstāt nenopļautus laukumus – tās būs drošības salas, kur dzīvniekiem un putniem paslēpties pļaušanas laikā. Tāpat arī ieteicams vienā dienā nopļaut tikai pusi vai nedaudz vairāk no lauka un turpināt pļaušanu nākamajā dienā, lai jaunie putni un dzīvnieki naktī varētu atrast jaunu paslēptuvi. Ievērojot šādus nosacījumus, tiek nodarīts mazāk postījumu dabai, kaut arī tas negarantē, ka dzīvnieku mazuļi netiks traumēti, norāda ministrija.
Papildus iepriekšminētajam ZM iesaka izmantot arī savvaļas dzīvnieku aizbaidīšanu no kultūraugu lauka ar akustisku vai vizuālu signālu palīdzību. Vislabāk šī metode darbojas vakara stundās pirms pļaušanas. Tāpat labus rezultātus var panākt, ja savvaļas dzīvnieku aizsardzībā piedalās arī mednieki, kuri pirms zālāju pļaujas pārliecinās, vai uz lauka nav dzīvnieki un to mazuļi, tomēr tā ir ļoti laikietilpīga un darbietilpīga metode.
