Lietuvas aizsardzības ministrs aicina Baltijas valstis gatavoties regulāriem dronu iebrukumiem

"Šī ir jauna realitāte, ar ko saskaras Baltijas valstis. Mums jāpielāgojas, jo šādu scenāriju atkārtošanās iespēja ir ļoti augsta," teica ministrs (Euronews citē). Viņš atgādināja, ka pēdējās trīs nedēļās jau notikuši vairāki incidenti ar droniem.

20. maijā Lietuvā tika izsludināta gaisa trauksme pēc bezpilota lidaparāta parādīšanās pie Baltkrievijas robežas. Iedzīvotāji Viļņā tika aicināti doties uz patvertni, bet prezidents Gitans Nausēda un ministru prezidente Inga Rūginene tika evakuēti uz bunkuru.

Lietuvas varas iestādes ziņoja, ka objekts varēja būt kaujas drons vai ierīce radioelektroniskai maldināšanai. Kaunas norādīja, ka drona pārtveršanā tika iesaistīta NATO gaisa policijas misija, un dronu pavadīja divi Portugāles iznīcinātāji.

Lietuvas aizsardzības ministrs uzsvēra pretgaisa aizsardzības sistēmu pastiprināšanas nozīmīgumu un paziņoja par jauniem ieguldījumiem radaros un gaisa telpas aizsardzībā.

Kā zināms, līdzīgi incidenti ar droniem notikuši arī Latvijā, kur tas izraisīja valdības krīzi. Pēc divu dronu kritiena naftas bāzē valsts austrumos maija sākumā atkāpās visa Ministru kabineta sastāvs ar premjerministri Eviku Siliņu priekšgalā.

Pēc tam Latvijā tika reģistrēti vēl četri dronu iebrukumi. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ziņoja, ka sensoru sistēmas dronu nereģistrēja, tāpēc iedzīvotājiem SMS par gaisa trauksmi netika nosūtīti.

Kopumā, no 2025. gada janvāra līdz 2026. gada maijam, kā aprēķinājusi "Novaja-Evropa", Baltijas valstīs fiksēti ne mazāk kā 24 dronu iebrukumi – 9 incidenti pagājušajā gadā un 15 šā gada sākumā. Šajos incidentos līderis bija Latvija – ne mazāk kā 12 gadījumi.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute raksturoja alianses reakciju kā mierīgu, pārliecinošu un proporcionālu. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ES uz šo notikumu reaģēs ar vienotību un spēku.