Guruļevs paziņo, ka Krievijā gaidāms jauns mobilizācijas vilnis, bet vēlāk apgalvo, ka viņa konts ticis uzlauzts
Krievijas Valsts domes deputāts no partijas "Vienotā Krievija" un bijušais Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Andrejs Guruļevs paziņojis, ka šoruden Krievijā varētu tikt izsludināts jauns mobilizācijas vilnis. Pēc viņa teiktā, Kremļa kuluāros tiek apspriesta nepieciešamība veikt masveida iesaukšanu armijā, jo situācijas frontē ir sarežģīta un Krievijas armijai ir lieli zaudējumi.
"Šobrīd kuluāros un augstākajos kabinetos aktīvi runā par nepieciešamību pēc jaunas plašas mobilizācijas. Zinoši cilvēki saka, ka principiāls lēmums jau ir pieņemts, un tās būs rudenī," rakstīja deputāts.
Deputāts apgalvoja, ka "principiāls lēmums jau ir pieņemts", taču vienlaikus norādīja, ka jauna mobilizācija pati par sevi situāciju nemainīs, ja netiks atrisināta problēma ar Ukrainas bezpilota lidaparātiem.
"Cilvēki frontē ir nepieciešami, bet teiksim godīgi: ja mēs šobrīd savāksim vīriešus un metīsim viņus frontē, neatrisinot problēmu ar pretinieka droniem, tas nekādu izrāvienu nedos. Mēs iegūsim īslaicīgu upuru skaita pieaugumu," rakstīja Guruļevs.
Guruļeva vērtējumā situācija frontē pašlaik ir nonākusi pozicionālā strupceļā. Viņš arī norādīja, ka Krievijas armijas virzība faktiski ir apstājusies un militārajai vadībai nepieciešams radikāli pārskatīt pieeju karadarbības vadīšanai.
Tomēr vēlāk parlamentārietis paziņoja, ka viņa "Telegram" konts esot uzlauzts. Sociālajā tīklā "MAX" viņš apgalvoja, ka publicētie ieraksti esot provokācija un izplatīti viņa vārdā no nepiederošu personu puses.
Tādējādi pašlaik nav iespējams neatkarīgi apstiprināt Guruļeva sākotnējo apgalvojumu par it kā pieņemtu lēmumu izsludināt jaunu mobilizāciju Krievijā.
Krievijas teritoriālie ieguvumi ievērojami kritušies
Neraugoties uz rekordaugstu kaujas sadursmju skaitu, Krievijas armija maijā guvusi vismazākos teritoriālos panākumus kopš 2023. gada oktobrī sāktās stratēģiskās ofensīvas. Saskaņā ar 1. jūnijā publicēto ziņojumu Krievijas karaspēks maijā veica vairāk nekā 7000 uzbrukuma operāciju, kas ir par 37,5% vairāk nekā iepriekš, taču spēja ieņemt vien aptuveni 14 kvadrātkilometrus teritorijas.
Krievijas taktisko spēju pasliktināšanās novedusi pie tā, ka pirmo reizi kopš Ukrainas pretuzbrukuma 2023. gadā kopējās okupētās teritorijas apjoms pat samazinājies. Ukrainas Aizsardzības spēki arvien efektīvāk iznīcina nelielas Krievijas uzbrukuma grupas, pirms tās spēj koncentrēt pietiekamus spēkus plašākām operācijām.
Krievijas Valsts domes deputāts Andrejs Guruļevs norādījis arī uz nopietnām loģistikas problēmām. Viņš īpaši izcēla degvielas deficītu okupētajā Krimā un regulāros dronu uzbrukumus tā dēvētajai "Novorosijas" automaģistrālei. Pēc viņa teiktā, Ukrainas spēki mērķtiecīgi cenšas pārraut degvielas piegādes maršrutus uz Krimu un Krievijas karaspēka grupējumiem Ukrainas dienvidos.
"The Moscow Times" vēsta, ka situācija frontē faktiski ir iestrēgusi pozicionālā strupceļā. Guruļevs aicinājis Krievijas militāro un politisko vadību atteikties no ilūzijām par drīzu izrāvienu frontē, uzsverot, ka armija saskaras ar spēku izsīkumu un ka nepieciešama būtiska komandstruktūru reforma, kā arī stingrāka atbildība par loģistikas nodrošināšanu.
Krievijas armija turpina ciest lielus zaudējumus
Tikmēr pieaug spekulācijas par iespējamu jaunu mobilizācijas vilni. Krievijas armija turpina ciest lielus zaudējumus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis maija beigās paziņoja, ka kopš 2026. gada sākuma Krievijas spēki zaudējuši vairāk nekā 145 000 karavīru, tostarp gandrīz 86 000 kritušo.
Šie zaudējumi, kā norāda analītiķi, pārsniedz Kremļa spējas papildināt armijas rindas ar jauniesauktajiem un līgumkaravīriem.
Iespējamās mobilizācijas perspektīvas saskan arī ar Londonā bāzētā Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) iepriekšējiem brīdinājumiem. Institūta eksperti secinājuši, ka Krievijas finanšu resursi kara turpināšanai strauji izsīkst, liekot Kremlim izvēlēties starp militāro mērķu samazināšanu vai pāreju uz pilnībā militarizētu ekonomiku ar slēgtām robežām un plašu mobilizāciju.
Par iespējamu gatavošanos jaunam iesaukšanas vilnim liecina arī vairāki netieši signāli. Mediji ziņo, ka 2026. gada sākumā Krievijas kara komisariāti būtiski palielinājuši tā dēvēto mobilizācijas rīkojumu izsniegšanu, bieži vien aizbildinoties ar nepieciešamību aktualizēt pilsoņu personas datus.
Cilvēktiesību organizācijas norāda, ka šie rīkojumi tiek ielīmēti militārajās apliecībās un satur detalizētas instrukcijas par rīcību vispārējas mobilizācijas gadījumā. Šo tendenci apstiprina arī interneta meklēšanas statistika – Krievijas meklētājprogrammā "Yandex" pieprasījumu skaits par mobilizācijas rīkojumiem no janvāra līdz aprīlim pieaudzis gandrīz četras reizes.
