Krievijas Aizsardzības ministrija nespēj nokomplektēt jaunas divīzijas; okupantu virzība frontē ir gandrīz pilnībā apstājusies
Krievijas okupācijas armija karā pret Ukrainu jau ir zaudējusi vairāk nekā 1,2 miljonus kritušo un ievainoto karavīru.
Krievijas diktators Vladimirs Putins bija izvirzījis uzdevumu līdz 2026. gadam Krievijas armijas sastāvā izveidot 15 jaunas divīzijas, taču faktiski tiek veidotas tikai četras.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Pavlo Palisa to paziņoja intervijā "Ukrinform". Amatpersona uzsvēra, ka Krievijas okupācijas armija karā pret Ukrainu cieš milzīgus zaudējumus. Līdz šim Krievijas armija ir zaudējusi vairāk nekā 1,2 miljonus kritušo un ievainoto vīru.
2025. gadā okupācijas armija, ieņemot vienu kilometru Ukrainas teritorijas, zaudēja 120 vīrus. Lai kompensētu šos milzīgos zaudējumus, Krievijai būs jāizmanto mobilizācija, uzskata Palisa. Pēc viņa teiktā, Krievija veido četras divīzijas, lai gan Krievijas Aizsardzības ministrijai 2025. gadā bija uzdots izveidot 15 jaunas divīzijas. "Tomēr pat tās ir tikai formalitātes ar ierobežotām spējām, jo viņi tās nevar piepildīt ar cilvēkiem ievērojamo zaudējumu dēļ frontes līnijās,” viņš teica.
Šajā sakarā tiek secināts, ka Kremlis saskaras ar nopietnām problēmām jaunu militāro vienību komplektēšanā. Pavlo Palisa uzskata, ka Ukrainas uzvara karā ar Krieviju būs stāvoklis, kurā Maskava vairs nevarēs diktēt noteikumus Kijivai un kurā Ukraina saņems drošības garantijas no rietumvalstīm.
Tāpat Ukrainas uzvaras priekšnoteikums būs spēcīgas Ukrainas armijas saglabāšana un taisnīgs un ilgstošs miers.
"2024. gadā Krievija atjaunoja/reformēja savu struktūru, izveidojot Ļeņingradas un Maskavas militāros apgabalus. Taču tas vairāk tiek attēlota kā tās pozīcijas nostiprināšana pret NATO. Turklāt tas ir vairāk psiholoģiski. Rajona izveide uz papīra ir viena lieta. Tā piepildīšana ar apmācītu personālu, aprīkojumu un loģistiku ir pavisam cita," viņš skaidroja.
Palisa arī piebilda, ka būs nepieciešams ievērojams laiks, lai jaunizveidotās vienības kļūtu kaujas spējīgas.
2026. gada februāra sākumā Ukrainas bruņotie spēki uzsāka pretuzbrukumu Ukrainas dienvidos. Ukrainas kaujinieki cenšas atbrīvot no Krievijas okupantiem teritorijas Zaporižjas, Dnipropetrovskas un Doneckas apgabalu krustpunktā. Pēc prezidenta Volodimira Zelenska teiktā, pretuzbrukuma laikā dienvidos Ukrainas bruņotie spēki atbrīvoja teritoriju aptuveni 300 kvadrātkilometru platībā. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis precizēja, ka atbrīvoti aptuveni 400 kvadrātkilometri teritorijas, kā arī astoņas apdzīvotas vietas.
Krievijas iebrucēju zaudējumi Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 2026. gada 24. februāra rītam sasnieguši 1 261 420 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 920 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 698 tankus, 24 086 bruņutransportierus, 37 560 lielgabalus un mīnmetējus, 1654 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1305 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 145 571 bezpilota lidaparātu, 4347 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 79 826 automobiļus un autocisternas, kā arī 4074 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas virzība frontē ir gandrīz pilnībā apstājusies
Krievijas ofensīva demonstrē lēnāko tempu pēdējo mēnešu laikā, savukārt Ukrainas bruņotie spēki paplašina savas kontroles zonas galvenajos apgabalos.
Krievijas karaspēka virzība Ukrainā ir praktiski apstājusies. Pēdējās nedēļas laikā Krievijas armija spēja ieņemt tikai 21 kvadrātkilometru. Tas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada pavasara. "DeepState" OSINT projekta dati liecina par strauju Maskavas ofensīvas spēju palēnināšanos, savukārt Ukrainas bruņotie spēki atgūst iniciatīvu atsevišķos frontes posmos.
Galvenais Krievijas vienību virzījums ir reģistrēts Doneckas apgabalā - aptuveni 46 kvadrātkilometri. Tomēr jauni apdzīvotie punkti nav ieņemti. Luhanskas apgabalā tika reģistrēts pieaugums vēl par 5 kvadrātkilometriem. Tikmēr Krievija ir zaudējusi kontroli pār teritorijām Dnipropetrovskas apgabalā. Dažas pozīcijas ir pārgājušas "pelēkajā zonā", atspoguļojot Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukuma aktivitāti.
Krievijas impulss samazinās nedēļu pēc nedēļas. Kopš februāra sākuma Krievijas virzība ir nepārtraukti samazinājusies. Iepriekš tika reģistrēti 53 un 28 kvadrātkilometri. Kilometri nedēļā, tagad tikai 21 kvadrātkilometrs. Pēdējo reizi tik vāji rezultāti tika reģistrēti 2025. gada martā. Šī statistika arvien vairāk liecina par Krievijas armijas ofensīvā potenciāla izsīkumu. Ukrainas bruņotie spēki uzspiež iniciatīvu. Ukrainas pavēlniecība apgalvo par liela mēroga panākumiem dienvidu sektoros. Ģenerālštābs norāda, ka kopš janvāra beigām ir atbrīvoti simtiem kvadrātkilometru. Neatkarīgi analītiķi apstiprina izmaiņas frontes līnijas konfigurācijā, norādot, ka dažas teritorijas, ko iepriekš kontrolēja Krievijas Federācija, vairs neatrodas Krievijas spēku kontrolē.
Trauksmes signāli skan arī Rietumos. Rietumu militārpersonas arvien vairāk runā par tendenci, kas ir kritiska Kremlim. Krievijas armijas zaudējumi jau vairākus mēnešus pārsniedz tās aizstājējus. Tas nozīmē sistemātisku Krievijas karaspēka personāla un operacionālās stabilitātes pasliktināšanos ilgstoša kara apstākļos.
