Pašnāvību izdarījis Norvēģijas diplomātu dēls, kuram Džefrijs Epstīns novēlēja miljonus

25 gadus vecais Edvards Jūls Rēds-Larsens tika atrasts miris 29. aprīlī nieka dažas dienas pēc tam, kad policija uzsāka izmeklēšanu par viņa vecāku saistību ar Epstīnu. Vietējie mediji vēsta, ka viņš izdarījis pašnāvību.

Norvēģijā pret viņa vecākiem Terji Rēdu-Larsenu un Monu Jūlu tika uzsākta izmeklēšana pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrijas publiskotajos dokumentos tika atklātas viņu iespējamās saiknes ar Epstīnu. Nekādas apsūdzības pret viņiem nav izvirzītas, vēsta “The Mirror”.

Publiskotajos dokumentos atklāts, ka diplomāti kopā ar saviem bērniem 2011. gadā apmeklēja Epstīna privāto salu Litlsentdžeimsu. Rēds-Larsens pateicās Epstīnam par uzaicinājumu, raksturojot salu kā “pilnīgi unikālu” un piebilstot: “Mums visiem tā ļoti patika!”. Viņš arī rakstīja e-pasta vēstulē: “Mona sūta skūpstu.”

Norvēģijā un Francijā uzsākta izmeklēšana pēc ziņām, ka Epstīns savā testamentā novēlējis 10 miljonus dolāru Edvardam un viņa dvīņu māsai Emmai. Tādu pašu summu Epstīns novēlējis savai līdzzinātājai, par seksuālo tirdzniecību notiesātajai Gileinai Maksvelai. Diplomātu ģimene paziņojusi, ka nav saņēmusi neko no šiem miljoniem un par testamentu uzzinājusi tikai no medijiem.

Diplomātu advokātu izplatītajā paziņojumā Edvarda pašnāvībā kā viens no faktoriem minēta “mēnešiem ilgusī sabiedrības uzmanība”, ko izraisījušas spekulācijas par viņu finanšu saiknēm ar Epstīnu.

Rēds-Larsens bija ANO ģenerālsekretāra vietnieks, bet Jūla bija kādreizējā Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāre laikā, kad piedzima Edvards un viņa māsa, tādējādi dvīņi tika iedēvēti par “miera dvīņiem”. Pārim bija būtiska loma deviņdesmito gadu sākumā notikušajās sarunās starp Izraēlu un palestīniešiem, kas noslēdzās ar 1993. gadā noslēgto Oslo vienošanos.

Šā gada februārī Jūla atkāpās no Norvēģijas vēstnieces amata Jordānijā un Irākā saistībā ar iespējamo saikni ar Epstīnu, un Norvēģijas Ārlietu ministrija uzsāka izmeklēšanu. Viņas vīrs, bijušais Starptautiskā Miera institūta prezidents ir apsūdzēts vērienīgā korupcijā.

Norvēģijas ziņu aģentūrai NTB Jūla atzina, ka būtu “neprecīzi” raksturot viņas kontaktu ar Epstīnu kā minimālu, taču uzsvēra, ka tas radies no viņas vīra attiecībām ar Epstīnu, piebilstot, ka viņai nav bijušas nekādas patstāvīgas sociālas vai profesionālas attiecības ar šo noziedznieku.

66 gadus vecais Epstīns tika apsūdzēts vairāku desmitu nepilngadīgu meiteņu seksuālā izmantošanā un cilvēku tirdzniecībā seksuālas izmantošanas nolūkā. Tiesu tā arī nesagaidījis, Epstīns pakārās federālajā aizturēšanas centrā Ņujorkā 2019. gada 10. augustā dienu pēc tam, kad tika publiskoti dokumenti, kas dod plašāku ieskatu viņa vadītajā seksuālo pakalpojumu tirdzniecības tīklā laikā no 2002. gada līdz 2005. gadam. Viņa galvenā palīdze un ilggadējā mīļākā, britu magnāta Roberta Maksvela meita Gileina Maksvela 2021. gadā tika notiesāta par bērnu seksuālu tirdzniecību un citiem noziegumiem, saņemot 20 gadu ieslodzījumu. 2025. gadā viņa no cietuma Floridā tika nosūtīta uz krietni maigāka režīma cietumu Teksasā.

ASV publiskotie Epstīna lietas dokumenti metuši ēnu uz daudzām pasaules ietekmīgām personām, arī Norvēģijā. Kaitējumu reputācijai piedzīvoja gan Norvēģijas troņmantinieka Hokona sieva, princese Mete Mārita, gan bijušais Nobela Miera prēmijas komitejas vadītājs un ekspremjers Turbjērns Jaglanns, gan līdz 2026. gadam bijušais Pasaules ekonomikas foruma vadītājs Berge Brende.