
Epstīna faili atklāj: regulārus kontaktus ar finansistu uzturējis Latvijā dzimis zinātnieks

Mirušā ASV dzimumnoziedznieka un finansista Džefrija Epstīna faili, ko publiskoja ASV Tieslietu departaments, liecina, ka viņa dzīves pēdējos gados regulārus kontaktus ar viņu uzturēja Amerikā dzīvojošais latviešu zinātnieks Madars Virza.
Viņu pazīšanās sākās caur prestižu augstskolu, kur Epstīna ziedojumi un viesošanās pie mācībspēkiem vēlāk izraisīja skandālus un atkāpšanās. Taču tagad publicētā e-pastu sarakste liecina, ka vēlāk Virza ar Epstīnu apsprieda biznesa iespējas kriptovalūtas lauciņā. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka Epstīns arī iepazīstināja Virzu ar labējo publicistu un kādreizējo Donalda Trampa komandas locekli Stīvu Benonu, kurš tolaik bija aktivizējies Eiropā: konsultēja populistu partijas un cīnījās ar Romas pāvestu Francisku.
Pirms aptuveni 15 gadiem jaunais latviešu datorzinātņu talants Madars Virza devās uz ASV – studēt maģistrantūrā prestižajā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT). Žurnālam “IR” Virza tolaik stāstīja, ka vēlas pievērsties kriptogrāfijai – zinātnei par informācijas paslēpšanu. Par ASV toreiz viņš trīs vārdos izteicās šādi: “Progress. Brīvība. Iespējas.”
Pēc studiju pabeigšanas Virza kļuva par pētnieku “MIT Media Lab”. Tā ir zinātniskās izpētes laboratorija, ko šī gadsimta padsmitajos gados vadīja Japānā dzimušais zinātnieks un uzņēmējs Džoiči (jeb Džoi) Ito. Ito zināja Džefriju Epstīnu kopš 2013.gada, kad abus iepazīstināja gaitenī TED konferences laikā. Epstīnam sliktās slavas, proti, notiesājošā sprieduma par nepilngadīgo iesaistīšanu prostitūcijā dēļ, tolaik jau bija liegts apmeklēt pašas konferences, tāpēc cilvēkus viņš satika gaiteņos un viesnīcu lobijos.
Ito sākumā šaubījās par Epstīna reputāciju, jo atsevišķi laboratorijas darbinieki uzreiz norādīja – lai gan viņš tēlo dāsnu filantropu, ar šo personu “MIT Media Lab” nevajadzētu saistīties, norādot uz publiski pieejamo informāciju par viņa apsūdzībām un reģistrēta seksuālā noziedznieka statusu. Tomēr pēc tam, kad Epstīns sāka ziedot MIT, Ito paziņoja darbiniekiem, ka, neraugoties uz viņa pagātni, finansists esot gudrs un interesants cilvēks, tāpēc uz viņu jāraugās ar atvērtu prātu.
No “MIT Media Lab” direktora amata Ito aizgāja tikai 2019.gada rudenī – neilgi pēc Epstīna pašnāvības cietuma kamerā. Pirms tam Ito publiskā paziņojumā atvainojās par saitēm ar Epstīnu un atzina, ka ir aicinājis viņu uz MIT un arī pats viesojies vairākās finansista rezidencēs, turklāt pieņēmis gan viņa ziedojumus augstskolai, gan investīcijas savos privātajos fondos.
Ar Madaru Virzu Epstīnu virtuāli iepazīstināja kāds MIT students jau 2015.gadā: Virza esot viens no izcilākajiem kriptogrāfiem un strādājot pie anonimitāti nodrošinošas kriptovalūtas “Zerocash” projekta. Tomēr klātienē abu pirmā tikšanās varētu būt notikusi 2017.gada aprīļa vidū nedēļas nogalē – kā secināms no Epstīna failiem, līdz ar citiem zinātniekiem šo sanāksmi “MIT Media Lab” telpās nedēļas nogalē sarīkoja Ito.
Virzas bakaulara darba vadītājs Latvijas Universitātē (LU), datorzinātnieks Andris Ambainis atzīst, ka ar bijušo studentu pēdējos gados sazinājies diezgan reti. Pēc Epstīna failu nākšanas atklātībā abi nav runājuši, tāpēc paša Virzas skaidrojums Ambainim nav zināms, bet iepriekš par viņa pazīšanos ar dzimumnoziedznieku Epstīnu LU tenūrprofesors datorzinātnē neko nebija dzirdējis.
“Es zinu, ka Madars ir bijis augstās domās par Džoiči Ito. Džoiči Ito tiešām bija tāda augsta līmeņa zvaigzne, digitālo autortiesību standarta izstrādātājs. Es neesmu daudz komunicējis ar Madaru, bet es pieņemu, ka Madars skatījās no apakšas uz augšu uz Džoiči Ito, kas bija tāds zinātnes nozares korifejs, un, ja Ito aicināja, tad gāja līdzi un piedalījās,” pieļauj Ambainis.
Bijusī “MIT Media Lab” darbiniece Signe Svensona savulaik cēla trauksmi par Epstīna ziedojumiem, to izcelsmes slēpšanu un viņa vizītēm laboratorijas telpās. ASV sabiedriskajā radio NPR Svensona 2019.gada rudenī stāstīja, ka Epstīnam parasti līdzi bijušas viena vai divas pavadones – jaunas sievietes, kas angliski runājušas ar Austrumeiropas akcentu.
Viņa atstāstīja kādas 2015.gada vizītes detaļas, kas vairākām darbiniecēm jau tobrīd šķita problemātiskas.“Mūs jau iepriekš brīdināja, ka Epstīns nekad nekur nedodas bez divām sievietēm blakus. Un viņas izskatījās jaunas, noteikti izskatījās pēc modelēm. Un, ņemot vērā viņa iepriekšējo pieredzi, mēs vienkārši zinājām, ka pastāv iespēja – tā nav viņu izvēle, ka viņas neceļo kopā ar viņu brīvprātīgi. Mēs darījām visu, lai liktu viņām saprast: ja jums kaut ko vajag, mēs esam šeit. Mēs centāmies panākt, lai viņas justos pietiekami droši, lai kaut ko pateiktu. Mēs pat pārbaudījām miskastes, lai redzētu, vai viņas nav kaut ko uzrakstījušas uz salvetēm,” atminējās Svensona.
Epstīna faili liecina, ka ar finansista vizītēm Bostonas akadēmiskajā priekšpilsētā Kembridžā un sarunām līdzās citiem zinātniekiem Virzas kontakti ar viņu neaprobežojās.
Laikā no 2017. līdz 2019. gadam abi regulāri sarakstījās. Epstīns, piemēram, iesaistīja nodokļu konsultantus, lai tie palīdz Virzam ar padomu vai ar maksājumu veikšanu ārzonās.
2017.gada vasarā Epstīns apciemoja Ito viņa Kembridžas mājā. Uzaicināts bija arī Virza. Nākamajā dienā Epstīns raksta Ito ar pateicību par tikšanos un paziņo, ka apmaksās Madaram nodokļu konsultantu, kā arī piebilst – “viņš kādreiz varēs atlīdzināt šo pakalpojumu”.
Ito savā atbildē Epstīnam paslavēja Virzu: “Jā, bija jautri. Madars ātri mācās. Viņš man pavaicāja, vai tu taisies tikt pie bērniem jo viņam šķita, ka būšana bez bērniem ir tava intelekta izniekošana. Es viņam atbildēju, ka cilvēki kā viņš un es esam tavi bērni – tu mums nodod tālāk savu intelektu un savu slikto humoru.”
2018.gada martā uz ierasto tikšanos ar Kembridžas zinātnes un akadēmisko aprindu pārstāvjiem Epstīns paņēma līdzi jaunu draugu – bijušo Donalda Trampa prezidenta kampaņas vadītāju un vēlāk Baltā nama galvenā stratēģa amatu pusgadu ieņēmušo Stīvu Benonu. No Epstīna e-pastu sarakstes un publiskotajām fotogrāfijām izriet, ka tikšanās dalībnieku lokā bija Hārvardas Universitātes bioloģijas un matemātikas profesors Martins Novaks, bijušais Hārvardas prezidents un kādreizējais ASV finanšu ministrs Lerijs Samerss, Džoi Ito un arī Madars Virza.
Iepriekšējā vakarā Virza Epstīnam bija nosūtījis e-pastu ar nosaukumu “Stīvam”. Tajā bija saraksts ar Bostonas apkārtnes katoļu baznīcām, kurās varētu būt labas Pūpolu svētdienas mises. Epstīns to pārsūtīja Benonam ar paskaidrojumu, ka vēstule ir no “monētu čaļa”, acīmredzami norādot uz Virzas darbību kriptovalūtu jomā.
Svētdienas vakarā pēc tikšanās Epstīns Benonu un Virzu “sapazīstināja” arī virtuāli – e-pastā, sveicot abus kā studentus taisno vai labējo skolā, zem kuras jumta studenti varot apmainīties zināšanām “bez nodokļiem”. Virzam šī metafora patika. “Paldies, Džefrij! Šī svētdiena bija maģiska, un man ļoti interesētu būt šajā skolā!” atrakstīja latvietis.
Pusgadu vēlāk, 2018.gada oktobrī Virza Epstīnam rakstīja par Benona centieniem ietekmēt Romas Katoļu baznīcas un tālaika pāvesta Franciska kursu: “Dārgo Džefrij! Tu pieminēji, ka Stīvs strādā pie Baznīcas attīrīšanas. Ja ir kāds nozīmīgs veids, kā es varētu palīdzēt, es būtu ļoti ieinteresēts to darīt. Es gan lūdzos par pāvestu, taču paturu savās lūgšanās arī dažus no Stīva centieniem. Nepieciešamība pēc skaidrības un pārmaiņām ir vairāk nekā acīmredzama.”
Vairāki mediji katoļa Benona tā laika aktivitātes, par kurām jaunas liecības sniedz Epstīna faili, tagad raksturo kā kā “krusta karu” pret Francisku un mēģinājumu “gāzt” labējiem populistiem netīkamo pāvestu. “Mani iebildumi pret pāvestu šodien ir saistīti ar šo pedofilijas krīzi, pret kuru viņi neizturas kā pret krīzi,” 2019.gada aprīlī būdams Romā intervijā, “NBC News” paziņoja Benons.
Benonu Eiropā interesēja ne tikai Vatikāns – viņš arī vēlējās izveidot globālu populistu kustību, bet Epstīns centās viņam tajā palīdzēt – mudināja domāt par tās finansēšanu ar kriptovalūtu un studēt blokķēdes. Iespējams, tieši tāpēc Epstīnam šķita svarīgi Benonu savest kopā ar Virzu, pieļauj Ambainis: “Es domāju, ka Epstīna un Benona interese šajā gadījumā tomēr ir bijusi par kriptovalūtām, kas ir tāda lieta, ar kuru tajā laikā varēja nopelnīt ļoti daudz.”
Benons ar Epstīnu arī kala plānus par to, kas notiktu, ja labus panākumus Eiropas Parlamenta vēlēšanās gūtu Benona konsultētās populistu partijas un politiķi – Nacionālā fronte Francijā, “Līga” Itālijā, Šveices Tautas partija, Vācijas “AFD”, Ungārijas premjers Viktors Orbāns un britu politiķis Naidžels Farādžs. Uzskaitījis šo sarakstu, Benons 2018.gada pavasarī “Skype” sarakstē Epstīnam paziņoja: “Nākamgad maijā ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Mēs varam no 92 vietām aiziet uz 200 un apturēt jebkādu kriptovalūtas likumdošanu vai jebko citu, ko vien vēlēsimies.” “Tieši tā!” piekrita Epstīns.
Vai Virza kaut ko zināja par abu sazvērnieku plāniem, nav skaidrs. Taču Benona pārstāvētais politiskais virziens viņam varētu būt diezgan pieņemamams, izriet no Ambaiņa paustā par bijušā studenta agrāko politisko nostāju: “Madaram vienmēr ir bijuši uzskati, kas ir krietni tuvāki ASV Republikāņu partijai nekā manējie. Jo faktiski jau aizbraucot viņš jūsmoja par vairākiem Republikāņu partijai tipiskiem politiskiem elementiem.” Ambainis ar to domā, piemēram, Virzas atbalstu ASV konstitūcijā ierakstītajām tiesībām uz šaujamieročiem.
Nav gan zināms, vai ideoloģija spēlēja arī kādu lomu Virzas attieksmē pret Epstīnu, kurš kādā vēstulē Ito 2019.gada martā pats norādīja, ka ir kļuvis par visu nelaimju simbolu to acīs, kam nepatīk bagātnieki, vīrieši un Trampa tipa personības. Virza apciemoja Epstīnu viņa Ņujorkas privātmājā, sūtīja viņam dāvanas, lūdzās par viņu un vispār bija izcilās domās par šo reģistrēto dzimumnoziedznieku, kurš tiesas procesu par jaunākajām apsūdzībām tā arī nepiedzīvoja.
2019.gada pavasarī pēc Virzas pēdējās tikšanās ar Epstīnu, par kuru ir saglabājušās liecības, jaunais zinātnieks uzrakstīja Epstīna palīdzei Leslijai Grofai, kura kādu laiku arī tika izmeklēta kā finansista iespējamo noziegumu atbalstītāja. “Es staroju, kad atgriezos Kolumbijas Universitātē. Džefrijs ir tāda pozitīvas enerģijas plūsma!” rakstīja Virza Epstīna asistentei. Divus mēnešus vēlāk, 2019.gada jūlijā, Epstīnu uzreiz pēc atgriešanās no Parīzes aizturēja lidostā Ņūdžersijā.
Madars Virza saikni ar Latviju acīmredzami nav zaudējis, jo vēl pagājušajās Saeimas vēlēšanās viņš bija iekļauts ASV pilsētas Bostonas iecirkņa vēlēšanu komisijas sastāvā. Tomēr uz “de facto” vēstulēm un īsziņām ar lūgumu komentēt attiecības ar Epstīnu Virza neatbildēja.
















