"Vairāk brīdinājumu nebūs!": Krievijas Valsts domē draud Baltijas valstīm
Pagājušas dažas dienas kopš Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālās runassievas Marijas Zaharovas paustā brīdinājuma Baltijas valstīm, kurā viņa draudēja ar atriebību sakarā ar apsūdzībām par šo valstu sadarbošanos ar Ukrainu, kad tās droni veic triecienus agresorvalsts teritorijā. Viņai sekojusi Krievijas Valsts dome, kuras deputāti stāsta, kas nu sagaida Latviju, Lietuvu un Igauniju pēc “pēdējā brīdinājuma”.
Jauns.lv jau vēstīja, ka Krievijas medijos pēdējā laikā intensīvi tiek tiražēti apgalvojumi, ka Baltijas valstis nu oficiāli esot atvērušas savu gaisa telpu, lai Ukraina varētu savus dronus netraucēti raidīt uz kritiski svarīgajiem Krievijas enerģētikas objektiem diktatora Vladimira Putina dzimtajā Sanktpēterburgā un Ļeņingradas apgabalā. 6. aprīlī šī kampaņa sasniedza kulmināciju, kad tajā iesaistījās Zaharova: “Minētajām valstīm tika pausts attiecīgs brīdinājums. Ja tām, šo valstu režīmiem pietiks prāta, tie ieklausīsies. Ja ne, viņiem būs darīšana ar atbildi.”
Nu informatīvajā kampaņā iesaistījusies Valsts dome. Tās deputāts Aleksejs Čepa, kurš regulāri komentē ārpolitiku un attiecības ar kaimiņvalstīm, pauda pārliecību, ka vairāk brīdinājumu nebūs, bet sekos skarbi atbildes pasākumi. “Sekas būs dronu iznīcināšana virs šo valstu teritorijas. Ticiet man, tas šajās valstīs izraisīs tādu troksni, ka cilvēkiem, kuri pieņem šādus lēmumus par pārlidojumu atļaušanu, tam būs ļoti nopietnas sekas. Tas ir simtprocentīgi droši. Protams, mēs varam arī veikt citus pasākumus starptautisko tiesību, starptautisko līgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros,” viņš stāstīja izdevumam “gazeta.ru”, piebilstot, ka starptautisko tiesību ietvaros Krievija var “pieļaujamā apmērā” pret Baltijas valstīm veikt “blokādes”, tiesa, tā arī nekonkretizējot, ko viņš ar to gribēja pateikt.
Vēl kategoriskāks bija Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas loceklis Andrejs Kolesņiks. Viņš paziņoja, ka Baltijas valstīs var ciest infrastruktūras objekti. “Kur tieši droni nokritīs, būs atkarīgs no tā, kā uz tiem iedarbosies. Bet iedarbība būs. Baltijas valstis jau ir brīdinātas visos līmeņos. Vajag izmantot ne tikai radioelektroniskās cīņas un slāpēšanas līdzekļus, bet jāpielieto arī citas iedarbības metodes. Nedrīkst pieļaut dronu izlaušanos uz mūsu teritoriju,” izdevumam “aif.ru” sacīja Kolesņiks.
Viņš brīdināja, ka Baltijas valstu vadības dziļi kļūdās, ja domā, ka to rīcība paliks bez sekām. “Viņi domā, ka viņiem nekas nebūs. Protams, tā nebūs. Viņi ir brīdināti — gan Ārlietu ministrija, gan, domāju, arī citas iestādes, izmantojot slēgtus kanālus… Bezpilota lidaparāti jau masveidā lido caur Baltijas valstīm, tāpēc ir pienācis laiks tos notriekt tieši tur. Cik izdosies notriekt, tik notrieksim. Un kur tie nokritīs, tas mūs vairs neinteresē. Mūsu uzdevums ir aizsargāt savu teritoriju un savus cilvēkus. Bet kādi tur būs postījumi — tā ir viņu problēma, lai paši tiek galā.”
Savukārt bēdīgi slavenajā tsargrad.tv kanālā, kur regulāri uzstājas visādi asinskāri frīki, vietējais politologs Sergejs Stankēvičs klāstīja, ka ja apstiprināsies, ka Baltijas valstis ir atvērušas savu gaisa telpu Ukrainas dronu lidojumiem, tas nozīmēs, ka tās ir iesaistījušās militārā konfliktā ar Krieviju, un absolūti nebūs svarīgi, ko par to paziņos Latvija, Lietuva un Igaunija. “Lai ko arī teiktu otra puse, Krievija situāciju uztvers tieši tā, nepieņemot nekādus citus skaidrojumus,” viņš sacīja.
Vēl tālāk gāja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs, kurš Baltijas valstis apsūdzēja Trešā pasaules kara kurināšanā. “Ja īsumā, tad visa šī situācija ved uz Trešo pasaules karu. Kā minimums, Krievijai jāsāk notriekt bezpilota lidaparātus jau pirms robežas. Tur ir līdzenums. No Ivangorodas cietokšņa lidojošu bezpilota lidaparātu var pamanīt pat ar aci, nemaz nerunājot par radaru. Vajag notriekt. Saprotams, ka šādā gadījumā dronu atlūzas var nokrist Igaunijas teritorijā un uz objektiem, bet tā jau vairs nav mūsu problēma. Vai šie droni patiešām ir ukraiņu? Poļiem saprāts kādā brīdī ieslēdzas, bet baltiešiem — nē. Pilnīgi iespējams, ka kaut kur mežā sēž lietuviešu tēvoči un, iespējams, pat tantes, uzkrāso Ukrainas simboliku uz bezpilota lidaparātiem un sūta tos Krievijas virzienā.”
Protams, neiztika bez apsūdzībām Eiropai, kuras rokās baltieši esot tikai izlietojami bandinieki, kas tiks neizbēgami iznīcināti. “Eiropieši un Eiropas Savienības vadītāji, bez šaubām, saprot situācijas specifiku un bīstamību. Viņi šo konfliktu tīšām provocē. Ja sekos nopietna Krievijas atbilde, tad diez vai, piemēram, Francijā pēc nedēļas kāds vēl atcerēsies, ka kādreiz bija tāda valsts Igaunija,” vīzdegunīgi piebilda Baltijas pētījumu asociācijas prezidents.
Jāpiebilst, ka pirms dažām dienām šī tsargrad.tv dibinātājs, par “pareizticīgo oligarhu” dēvētais miljardieris Konstantīns Malofejevs, kurš nesen apprecēja kopā ar Putinu Starptautiskās krimināltiesas kara noziegumos apsūdzēto Krievijas ombudi Mariju Ļvovu-Belovu, paziņoja, ka karš Ukrainā varētu beigties nieka mēneša laikā, ja Krievijas vadībai pietiktu dūšas pavēlēt uzmest Ukrainai kodolbumbu. Tā kā ukraiņi turpina pretoties un izstrādā tālas darbības rādiusa raķetes, laiks ķerties pie radikālām metodēm pret “brāļu tautu” — 72 stundas pirms trieciena brīdināt Ukrainas civiliedzīvotājus, lai tie varētu pamest apdraudēto teritoriju, pēc tam veikt uzbrukumu ar 20–25 kilotonnu jaudas taktiskajiem kodolieročiem, lai izraisītu plašus postījumus un paniku. Pēc tam, viņaprāt, sāktos “denacifikācijas” un valsts atjaunošanas posms, bet pēc apmēram 80 gadiem “brīvās Ukrainas līderis” vēl izteiktu pateicību tam Krievijas pilotam, kurš būs uzmetis kodolbumbu.
