Krievijas prese meklē ieganstus triecieniem: Baltijas valstis "oficiāli atļāvušas" savu gaisa telpu izmantot triecieniem Putina dzimtajai pilsētai
Krievijas plašsaziņas līdzekļi ceturtdien kā pēc komandas aizgūtnēm pārpublicē paziņojumu, ka Latvija, Lietuva un Igaunija oficiāli ir devušas atļauju izmantot savu gaisa telpu, lai Ukraina varētu ar droniem uzbrukt Krievijas diktatora Vladimira Putina dzimtajai Sanktpēterburgai, Ļeņingradas apgabalam un citiem valsts ziemeļrietumu apgabaliem.
“Lietuvas, Latvijas un Igaunijas varas iestādes oficiāli atvērušas savu gaisa telpu Ukrainas bezpilota lidaparātiem, lai uzbruktu Pēterburgai, Ļeņingradas apgabalam un Krievijas ziemeļrietumiem. Iepriekš pārlidojumus atļāva neoficiāli un tikai epizodiski, baidoties no atbildes reakcijas,” teikts “Telegram” kanāla “Mash” paziņojumā, ko masveidā pārpublicē Krievijas oficiozajos medijos. Oficiāla apstiprinājuma gan nekur nav.
“Mash” apgalvo, Ukrainas dronus palaiž no Čerņihivas apgabala Ukrainas ziemeļaustrumos pie Krievijas robežas. Tiek norādīts, ka pa Krievijas teritoriju līdz iecerētajiem mērķiem tiem būtu jālido 850 kilometri, taču šādu maršrutu nodēvē par praktiski neiespējamu. Vecais maršruts pāri Brjanskas, Smoļenskas, Tveras un Novgorodas apgabaliem saistīts ar lieliem zaudējumiem, līdz mērķiem nokļūstot niecīgam dronu skaitam, bet tagad notiek masveida uzbrukumi, jo virs Baltijas valstīm neviens tos nenotriec.
“Mash” ziņo, ka šie droni no Čerņihivas apgabala apiet Baltkrieviju, pārlido pāri Polijai un Baltijas valstīm, līdz nokļūst virs Somu līča un no turienes uzbrūkot Krievijas enerģētiskajai infrastruktūrai, apejot tās pretgaisa aizsardzības sistēmas. Kādēļ dronus nepalaiž pie pašas Polijas robežas, šādi ietaupot daudzus simtus kilometru, autori nepaskaidro.
Savukārt “Telegram” kanāls “Vojennij osvedomiteļ” apgalvo, ka Baltijas valstīs triju nokritušo dronu trajektorija liecina, ka tie lidojuši tuvu Krievijas robežai un mērķēti uz Ļeņingradas apgabalu.
Krievijas medijiem par argumentu, ka Baltijas valstis ļauj netraucēti lidot ukraiņu droniem, kalpo tas, ka pēdējo dienu laikā notikuši intensīvi uzbrukumi Krievijas ziemeļrietumiem, bet naktī uz 25. martu noticis “visintensīvākais uzbrukums Krievijas reģioniem pēdējā gada laikā”, kamēr Krievijas Aizsardzības ministrija atskaitās par milzīgu skaitu notriekto dronu, tostarp virs Ļeņingradas apgabala. Tur droni trāpījuši kritiski svarīgajām Krievijas naftas transportēšanas ostām Primorskā un Ustjlugā, kas kopā dienā var eksportēt vairāk nekā 1,7 miljonus barelu naftas, kā arī Sanktpēterburgai tuvu esošajām Kronštatei un savulaik Somijai agresīvajā 1939.-1940.g. Ziemas karā atņemtajā Viborgā.
Sevišķu satraukumu agresorvalsts presē rada uzbrukumi Primorskai, kas ir Baltijas naftas cauruļvadu sistēmas galapunkts un saistīta ar Timanas-Pečoru, Rietumsibīrijas un Urālu-Pievolgas reģionu naftas atradnēm.
