Epstīna lietas pārbaudei Latvijā, visticamāk, sāks kriminālprocesu; policija aicina atsaukties cietušos

Pašlaik Valsts policija ir sākusi pārbaudi par pagājušajā nedēļā publiskotajiem Epstīna lietas jaunākajiem materiāliem, kuros Latvija figurē kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām.

Ruks sliecas domāt, ka materiālos pieejamās informācijas pārbaudei būs jāsāk kriminālprocess, lai šādi palīdzētu efektīvāk veikt izmeklēšanas darbības un tālāk varētu iedarbināt starptautisko sadarbību, jo pašlaik virkne datu ir anonimizēti, bet "mums vajag detaļas un konkrētus vārdus un uzvārdus".

Policijas priekšnieks atzīmēja, ka virknei iespējamo noziegumu noilgums nav iestājies, attiecīgi viņš aicina cilvēkus, kuri varētu būt cietuši Epstīna cilvēktirdzniecības tīklā, pieteikties policijā.

Ruks nevarēja atcerēties, ka ASV izmeklētāji līdzšinējā Epstīna lietas izmeklēšanā, kas bija aktīva pirms daudziem gadiem, būtu vērsušies pie Latvijas kolēģiem pēc kādas papildus informācijas.

Valsts policijas priekšnieks ir pārliecināts, ka policijai Latvijā ir izdevies mazināt tādus noziegumus kā cilvēktirdzniecība un sutenerisms, bet pilnībā izskaust noziedzību nav iespējams. Nelaime tāda, ka ne vienmēr cilvēktirdzniecības upuri apzinās sevi par cietušajiem un ir gatavi sadarboties ar policiju, konstatēja Ruks.

Kā ziņots, Valsts policija ir informēta par Epstīna lietā publiskoto informāciju, un šobrīd notiek informācijas pārbaude, šīs ziņas tiek apkopotas, aģentūra LETA noskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļā. Tāpat notiek sadarbība gan ar citām Latvijas iestādēm, gan arī tiks pieprasītas ziņas atbilstoši starptautiskajai sadarbībai.

Latvijas prokuratūra deleģēs prokuroru, kurš līdzdarbosies VP īstenotajā pārbaudē, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Piektdien publiskotajos Epstīna lietas jaunākajos materiālos Latvija figurē kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām, vēstīja Latvijas Televīzija.

Latvija dokumentos dažādā kontekstā minēta vairāk nekā 500 reižu, Rīga - vairāk nekā 800. Publiskotajos failos minēti vairāku latviešu modeļu vārdi un modeļu aģentūru nosaukumi, kā arī atklājas Epstīna personiskās sarakstes ar latviešu meitenēm. Latvietes, iespējams, bijušas arī viņa asistentes.

Latvijas vārds pirmoreiz minēts 2001. gadā, kad Epstīna sabiedrotā apspriež uzaicinājumu apmeklēt Latviju it kā no tā laika premjera. Anonīms sūtītājs 2001. gadā raksta, ka saņēmis personīgu uzaicinājumu no Latvijas premjera apmeklēt valsti un apsveicināties. Vēstulē vaicāts, vai Latvijā makšķerē. 2001. gadā premjers bija Andris Bērziņš.

Kādreizējais premjers Bērziņš LTV noliedza, ka būtu aicinājis Epstīnu apmeklēt Latviju, bet portālam "Delfi" Bērziņš sacīja, ka ar e-pastā pieminēto makšķerēšanu nekad nav nodarbojies.

Kā vēsta LTV, lielākā daļa Latvijas ierakstu Epstīna lietas materiālos datēti ar 2007. gadu. Tajos minēti vairāki latviešu modeļu un aģentūru vārdi, kas liek nojaust, ka aģentūras varētu būt viens no galvenajiem Epstīna loka saskares punktiem ar latvietēm. Daudzajos Latvijas ierakstos atrodamas latviešu meiteņu pases, aviobiļetes uz un no Rīgas, Rīgas viesnīcu rezervācijas - visvairāk bijusi iecienīta "Grand Palace Hotel", kas parādās 67 ierakstos, dažādu dāvanu sūtījumi, arī personiskas sarakstes starp Epstīnu un latviešu meitenēm.

Viens no tuvākajiem Epstīna sabiedrotajiem Žans Luks Brunels, ārvalstu modeļu aģentūru aģents, vairākus gadus bijis žūrijā modeļu aģentūras "Natalie" rīkotajā modeļu konkursā "Baltic Beauty", kurā piedalījās meitenes vecumā no 14 gadiem. Raidījums "de facto" 2011. gadā ziņoja, ka notiek izmeklēšana par to, ka Brunels Epstīnam varētu būt piegādājis nepilngadīgas meitenes. Tolaik "Natalie" aģentūras vadītājs Ēriks Meisāns, kurš minēts arī sarakstē, raidījumam noliedza, ka būtu to zinājis.

ASV Tieslietu ministrija pagājušajā piektdienā publiskoja vēl vismaz trīs miljonus Epstīna lietas lappušu.

Publiskoti arī vairāk nekā 2000 video un 180 000 attēlu.

Epstīns tika apsūdzēts vairāku desmitu nepilngadīgu meiteņu seksuālā izmantošanā un cilvēku tirdzniecībā seksuālas izmantošanas nolūkā. Tiesu tā arī nesagaidījis, viņš izdarīja pašnāvību federālajā aizturēšanas centrā Ņujorkā 2019. gada augustā dienu pēc tam, kad tika publiskoti dokumenti, kas dod plašāku ieskatu viņa vadītajā seksuālo pakalpojumu tirdzniecības tīklā laikā no 2002. gada līdz 2005. gadam.

Pakļaujoties republikāņu politiskajam spiedienam, Tramps pagājušā gada novembrī parakstīja likumprojektu, kas Tieslietu ministrijai deva 30 dienas, lai publiskotu lielāko daļu ar Epstīnu saistīto lietu.

Tieslietu ministrija pēc tam, kad bija nokavējusi 19. decembra termiņu, kurā bija jāpublisko visi dokumenti, paziņoja, ka uzticējusi simtiem juristu pārskatīt dokumentus, lai noteiktu, kas ir jārediģē, lai aizsargātu seksuālās vardarbības upuru identitāti un neapdraudētu notiekošo izmeklēšanu.

Pārbaudāmo dokumentu skaits ir pieaudzis līdz aptuveni sešiem miljoniem, ieskaitot kopijas, norādīja ministrija.

Pirms Ziemassvētkiem Tieslietu ministrija publicēja tūkstošiem dokumentu, arī fotogrāfijas, interviju stenogrammas, zvanu žurnālus un citus materiālus. Daudzi no tiem jau bija publiski pieejami vai arī bija stipri rediģēti.