Aiz propagandas priekškara: lamas tiek arī Latvijai un lepošanās ar Vuhledaras ieņemšanu

Vuhledaras ieņemšanu krievi pasniedza kā šajā karā vēl nepieredzētu triumfu, par Riti paziņoja, ka tas ir vientuļš vecpuisis bez bērniem ar "rusofobiem" uzskatiem, bet par Tuvo Austrumu konfliktu vēstīja, ka tajā ir vainojami anglosakši, kas Izraēlu izmanto savu mērķu sasniegšanai.

Latviešu lamuvārdi un 1993. gada 3. oktobris

Raidījuma "60 minūtes" vadītājs Jevgeņijs Popovs aizvadītajā nedēļā kārtējo reizi pievērsās "rusofobijas uzplaiksnījumiem" Baltijā, šoreiz pievēršoties Latvijai un Lietuvai. Pēc propagandistu domām, tas, ka 2. oktobrī Lietuvas dzelzceļa kontrolpunktā Kēnā ieradās tranzīta vilciens no Krievijas galvaspilsētas Maskavas uz Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu, uz kura bija attēlota Krievijas agresiju slavinoša simbolika un provokatīvs uzraksts "Viļņa ir krievu pilsēta", ir pilnīgi normāla "lietu kārtība", taču tas, ka vilcienu neielaida Lietuvā pirms nebija notīrīti uzraksti un "Z" burts, gan esot skaidra un nepārprotama "rusofobija".

Savukārt sižetā par Latviju tika demonstrēta kādā no komerctelevīzijām pārraidītā intervija ar filoloģijas doktori un literatūrzinātnieci Litu Silovu, kurā viņa stāstīja, ka latviešu jaunieši lamājas krieviski, jo nezina latviešu lamuvārdus, piemēram, "jedritvai kociņ". Popova interpretācijā stāsts tika pavērsts tādējādi, ka latviešu jaunieši labprāt izmanto krievu "matu", bet filologi aicina skolēnus lamāties latviski.

Līdztekus "ierēkšanai" par baltiešiem propagandisti, īpaši odiozais Kremļa rupors Vladimirs Solovjovs pievērsās 1993. gada 3. oktobrim, to traktējot kā vienu no lielākajiem kauna traipiem Krievijas vēsturē. Runa ir par politisko konfliktu starp Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu un Krievijas Augstāko padomi, kuru kontrolēja komunisti un citi konservatīvie spēki. 1993. gada 3.-4. oktobrī Jeļcina spēki apšaudīja parlamenta ēku jeb tā dēvēto Balto namu, kur bija noslēgušies Augstākās Padomes locekļi un viņu atbalstītāji. Pēc tam, kad Jeļcina spēki guva virsroku, viņš nostiprināja savu varu, faktiski pārņemot pilnīgu kontroli pār valsti.

Solovjova ieskatā Jeļcina uzvara bija traģēdija Krievijai, jo Jeļcins Krieviju "iztirgoja" Rietumiem. Propagandists arī klāstīja, ka Jekaterinburgā ir Jeļcina muzejs, kādam noteikti esot jābūt, taču ne pašreizējā veidolā. Solovjova ieskatā pašreizējais Jeļcina muzejs neobjektīvi slavinot Krievijas pirmo prezidentu un neatklājot vēsturisko patiesību par to postu, kādā viņš esot iegrūdis Krieviju.

Tas sasaucas ar citu Solovjova vadītā šova dalībnieku klāstīto, ka Krievijai ir jābūt impērijai, jo impērija esot Krievijas būtība un pamats, un bez impērijas nav Krievijas. Tikai Krievijas gadījumā tā nav ļaunā impērija, kāda bijusi, piemēram, britiem, bet gan "dažādu tautu apvienotāja".

Zīmīgs ir arī tas, ko krievi noklusēja. Piemēram, lepojoties ar Vuhledaras ieņemšanu, vispār netika minēti milzīgie krievu zaudējumi, tāpat, protams, tika noklusēts 16 Ukrainas karavīriem, kas padevās gūstā, izpildītais nāvessods. Ukraiņu militārais žurnālists Iļja Ponomorenko par to sociālajā tīklā "X" rakstīja: "Krievu militāristi nāvessodu izpildīja 16 (!!!) ukraiņu karavīriem, kas padevās gūstā. Šis ir sliktākais līdz šim zināmais karagūstekņu nāves soda izpildes gadījums šajā karā. Tas notika netālu no Pokrovskas. Paskatieties, ko darīja krievi - sarindoja padevušos ukraiņus un visus nošāva. Kad kāds viltīgs personāžs saka, ka ukraiņiem vienkārši jāpadodas, šī ir atbilde uz jautājumu, kas notiks, ja Ukraina "vienkārši padosies" Krievijai, kas ir galīgi sajukusi prātā un slima ar absolūtu sadismu".

Par pagājušajā nedēļā Krievijas sarīkoto Harkivas bumbošanu ar aviobumbām, kad tika trāpīts arī kādā dzīvojamajā namā, ideoloģiskie "orki" priecīgi pavēstīja, ka Harkivā esot iznīcināta banderoviešu militārā infrastruktūra, un neviens civiliedzīvotājs neesot cietis.

Vuhledaras "triumfs" un Marks Rite

Krievi visu aizvadītās nedēļas nogali lepojās ar Vuhledaras ieņemšanu un rādīja sižetus no okupētās pilsētas, kur krievu karavīrus ar sālsmaizi un pateicības runām sagaida "atbrīvotie" vietējie iedzīvotāji.

Propagandisti par saviem zaudējumiem, kas bija milzīgi, nerunāja, toties pieminēja, cik daudz ir bojā gājušo "banderoviešu". Vienā no sižetiem tika rādīts, ka Ukrainas "Azov" pulks piemin savus kritušos, un "kremlini" nekavējās paziņot, ka tas ir sātanisks rituāls, un "ukranacistu" uzvaras gadījumā sātanisms pārņems visu Ukrainu.

Kamēr laikraksts "Financial Times" pēc Vuhledaras ieņemšanas nāca klajā ar rakstu, kura visraksts bija "Ukraina piedzīvo savu drūmāko brīdi karā", Londonas "King’s College" izlūkošanas un starptautiskās drošības profesors Deivids Džo laikrakstam "The Moscow Times" norādīja, ka Vuhledaras krišanu nedrīkst uzskatīt par Putina stratēģisku uzvaru. Tā par tādu var kļūt tikai tad, ja Putins uzvar naratīvu cīņā, pārliecinot novērotājus, ka katra Ukrainas pilsēta piedzīvos Vuhledaras likteni, ja Ukraina nepadosies.

"Financial Times" arī atsaucas uz Krievijas militāro blogeru izteiktajām šaubām, vai Krievijas spēki spēs ātri virzīties uz priekšu no Vuhledaras, ņemot vērā to, ka pilsētas, kas atrodas tālāk uz ziemeļiem, ir labāk nocietinātas, tostarp Pokrovskas loģistikas centrs, kas, ja tiktu ieņemts, pārrautu piegādes līnijas Ukrainas karaspēkam šajā reģionā.

Laikraksts atzīmē, ka Vuhledaras sagrābšana norāda uz kara izmaksām Krievijai, jo tūkstošiem karavīru gāja bojā un simtiem tanku un bruņumašīnu tika iznīcināti apmaiņā pret nelieliem teritoriālajiem ieguvumiem.

"Krievija Ukrainas austrumos ir zaudējusi simtiem tūkstošu vīru, saskaņā ar Rietumu izlūkdienestiem, galvenokārt tā dēvētās "gaļas maļamās mašīnas" taktikas dēļ, ko tā izmanto, lai gūtu salīdzinoši nelielus teritoriālos ieguvumus, raidot "cilvēku viļņus" Ukrainas frontes līnijās, neņemot vērā to dzīvības. Taču taktika ir nostrādājusi, Krievijas spēki gūst stabilu progresu un gandrīz katru dienu ieņem nelielas apdzīvotas vietas," vēsta laikraksts.

Vienlaikus ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" (ISW) analītiķi uzskata, ka Krievijas ofensīva Ukrainas austrumos, visticamāk, beigsies tuvāko mēnešu vai pat nedēļu laikā, taču Krievijas spēki joprojām turpinās uzbrukuma operācijas daudz lēnākā tempā. ISW arī domā, ka Vuhledaras ieņemšana būtiski nemainīs operatīvo situāciju šajā frontes posmā. Tikmēr Kremļa ideologi steidz ziņot, ka krievu panākumi esot radījuši paniku Rietumos, kas par visu varu vēloties ievilkt Ukrainu NATO, lai sāktu karu pret Krieviju.

Par jaunā NATO ģenerālsekretāra Marka Rites viesošanos Kijivā propagandisti priecīgi vēstīja, ka Rite paudis, ka lēmums ļaut Ukrainai izmantot Rietumu ieročus triecieniem pa Krievijas teritoriju, ir katras atsevišķas alianses dalībvalsts ziņā. Šādus ieročus Ukrainai ir piegādājušas ASV, Francija, Vācija un Lielbritānija, un propagandistu ieskatā šo valstu vadītāji ir "sadzirdējuši" Putina brīdinājumus, kas ietverti jaunajās kodoldoktrīnas izmaiņās.

Reaģējot uz Rites atbalstu Ukrainai, propagandists Dmitrijs Kiseļovs atkal jau klāstīja veco stāstu, ka Krievija ved "aizstāvēšanās" karu, jo to apdraud 2014.gadā ASV sarīkotās revolūcijas rezultātā pie varas nākušie "nacisti", kas Ukrainu izveidojuši par "antikrievijas" projektu. Propagandists kārtējo reizi atsaucās uz krievvalodīgo "genocīdu" Donbasā.

Izraēlas valsts balstoties terorismā

Krievijas Ārlietu ministrija pavēstīja, ka "Krievija asi nosoda uzbrukumu Libānai un aicina Izraēlas varasiestādes nekavējoties pārtraukt karadarbību, izvest savu karaspēku no Libānas teritorijas un iesaistīties reālos miermīlīgu veidu meklējumos, kā atrisināt Tuvo Austrumu konfliktu". Paziņojumā arī bija teikts, ka "ir acīmredzams, ka šāds Izraēlas militārās un politiskās vadības solis pēc vairāku "Hizbollah" līderu slepkavības izraisīs turpmāku vardarbības eskalāciju Tuvo Austrumu reģionā".

Vienlaikus propagandisti pagājušajā nedēļā klāstīja, ka Izraēla ar terorismu esot nodarbojusies jau kopš valsts izveides brīža, un pašlaik Izraēlas valsts esot tikai instruments anglosakšu rokās, kas tādējādi risina savas problēmas Tuvajos Austrumos.

Krievi kārtējo reizi paziņoja, ka "Hamas" neesot uzskatāma par teroristisku organizāciju, un reflektēja, ka vēsturiski Izraēlai ar Irānu esot bijušas "vislabākās" attiecības, kamēr tajās nav iejaukušies anglosakši. Tie, protams, ir meli, un Irāna atkārtoti ir noliegusi Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu.

Krievu retorika par notiekošo Tuvajos Austrumos ir visnotaļ juceklīga un pretrunīga. Vispirms jau Kremlis Izraēlas, Libānas un Irānas konfliktā vaino ASV. Krievi nekādā gadījumā nenostājas pret Irānu, kas ir tās cieša sabiedrotā. Ar Izraēlu ir sarežģītāk. No vienas puses, krievi vaimanā par Izraēlas iebrukumu Libānā un vēršanos pret Irānu, no otras puses, atklāti Izraēla nosodīta arī netiek. Propagandisti izvēlējušies "bezzaudējuma" variantu - visā vainot ASV.

Vienlaikus Kremlis savā cinismā salīdzina pašreizējo Izraēlas situāciju ar Krieviju, norādot, ka Rietumu attieksmē esot vērojama liekulība. Maskavas ieskatā neesot saprotams, kāpēc Rietumi atbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, bet nosoda Krieviju, kad tā "aizsargājas" pret Ukrainu.