Dzimšanas diena kultūras ministrei Agnesei Lācei - sveicam viņu un pārējos jubilārus!

Jubilāri Latvijā

1987. gadā Agnese Lāce - pētniece, sabiedrisko organizāciju darbiniece un politiķe, Latvijas Republikas kultūras ministre.

1964. gadā Inese Jurjāne - Liepājas teātra aktrise (mirusi 2014. gadā).

1942. gadā Klāra Radziņa - ilggadējā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja vadītāja (mirusi 2021. gadā).

1887. gadā Frīdrihs Canders - inženieris un izgudrotājs, raķešu būves pionieris (miris 1933. gadā).

1879. gadā Hermanis Albats - jurists, valsts darbinieks. Bijis Latvijas Ārlietu ministrijas juriskonsults, ministrijas ģenerālsekretārs un no 1925. līdz 1926.gadam ārlietu ministra pienākumu izpildītājs. Tāpat bijis Latvijas vēstnieks Vatikānā (miris 1942. gadā).

1879. gadā Alfrēds Kalniņš - komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas "Baņuta" autors (miris 1951. gadā).

Jubilāri pasaulē

1978. gadā Kobe Braients - amerikāņu basketbolists, pieckārtējs NBA čempions, 18 reizes piedalījies NBA "Visu zvaigžņu spēlē", divkārtējs olimpiskais čempions (miris 2020. gadā).

1971. gadā Demetrio Albertīni - itāliešu futbolists, Pasaules kausa izcīņas un Eiropas čempionāta sudraba godalgas ieguvējs.

1970. gadā Rivers Fīnikss - amerikāņu aktieris (miris 1993. gadā).

1965. gadā Rodžers Everijs - kanādiešu kino režisors, scenāriju autors un producents.

1953. gadā Artūrs Paulausks - lietuviešu jurists un politiķis, bijis Seima priekšsēdētājs un prezidenta vietas izpildītājs.

1951. gadā Ahmads Kadirovs - bijušais Čečenijas prezidents (miris 2004.gadā).

1946. gadā Kīts Mūns - angļu dziedātājs un bundzinieks ("The Who", miris 1978. gadā).

1912. gadā Džīns Kellijs - amerikāņu aktieris (miris 1996.gadā).

1754. gadā Luijs XVI - Francijas karalis (miris 1793.gadā).

Notikumi Latvijā

2004. gadā Latvijas vingrotājs Jevgeņijs Saproņenko Atēnu olimpiskajās spēlēs atbalsta lēcienā izcīna sudraba godalgu. Latvijai tā ir pirmā medaļa XXVIII Atēnu olimpiskajās spēlēs un otrā olimpiskā godalga vingrošanas vēsturē. Pirms četriem gadiem Sidnejā par olimpisko čempionu brīvajās kustībās kļuva Igors Vihrovs.

2003. gadā Preiļos pilsētas 75 gadu jubilejas sarīkojuma laikā tiek svinēti Siera svētki, kuru laikā tiek atklāts piemineklis "Siera dimants" un piemiņas zīme sešām populārākajām Latvijas siera šķirnēm - "Krievijas", "Rigamonta", "Šveices", "Dzintara", "Holandes" un "Čedera".

2001. gadā tiek izveidota Latvijas Lielo pilsētu asociācija un ievēlēta tās vadība. Par asociācijas prezidentu uz gadu ievēlēts Rīgas domes mērs Gundars Bojārs, par viceprezidentu - Daugavpils pilsētas mērs Rihards Eigims, bet par izpilddirektoru iecelts Jānis Kalviņš.

1999. gadā tiek nodibināta Ērģelnieku ģilde.

1991. gadā Latvijas Tautas fronte, Igaunijas Tautas fronte un Lietuvas pārbūves kustība "Sajūdis" rīko protesta akciju pret Baltijas valstu okupāciju. Līdzās ceļiem no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu tiek iekurti ugunskuri. Šī akcija bija iecerēta, lai pieminētu Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanu, bet, tā kā 1991.gada 18. - 21.augustam PSRS notika valsts apvērsuma mēģinājums (Augusta pučs), tiek nolemts pārvērst to par masu protesta akciju pret valsts apvērsumu.

1991. gadā Augstākā Padome pieņem likumu "Par Latvijas Zemessardzi", kas noteica, ka Zemessardze (ZS) ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Jau nākamajā dienā, 24.augustā, tiek izdota ZS priekšnieka pirmā pavēle - sākt zemessargu kandidātu reģistrāciju pašvaldību teritorijās. Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Pēc gada brīvprātīgo skaits bija gandrīz 17 000, un ZS kļuva par lielāko valstij uzticamo militāro organizāciju.

1989. gadā notika akcija Baltijas ceļš, kad apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās veidoja apmēram 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu Pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova – Ribentropa pakta parakstīšanas, kas notika 1939.gada 23.augustā.

1988. gadā Rīgas Sporta manēžā notika Zigmāra Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrāde. Izrādi noskatīties bija atnākuši 4000 skatītāju.

1987. gadā Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa "Helsinki - 86" rīko manifestāciju Rīgā pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu Molotova-Rībentropa pakta upurus - Vācijas un PSRS karā bojāgājušos karavīrus un civiliedzīvotājus. Pirms gaidāmās manifestācijas padomju varasiestādes izolē "Helsinki - 86" biedrus, bet milicijas kordons kavē cilvēku piekļūšanu Brīvības piemineklim. Tomēr akcija izdodas, akcijas rīkotāji pie Brīvības pieminekļa noliek ziedus, kā dēļ vairāki cilvēki tiek arestēti un sapulcējušies iedzīvotāji izklīdināti.

1939. gadā Maskavā tiek parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, kas sadalīja Austrumeiropu nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības ietekmju sfērās. Pakta oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, to parakstīja PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kas sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās.

1925. gadā uz Tukuma-Birzules ceļa autokatastrofā iet bojā pirmais neatkarīgās Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics.

1924. gadā Pierīgā tiek atklāta pirmā degvielas uzpildes stacija Latvijā, kuru izveido "Shell", bet nedaudz vēlāk tiek atklātas arī vairākas citas degvielas uzpildes stacijas. Kopumā Rīgā un tās apkārtnē līdz 1940.gadam tiek atklātas 11 šāda veida stacijas.

1919. gadā Latvijas Tautas Padome vienbalsīgi pieņem likumu par pavalstniecību, juridiski nosakot Latvijas pilsoņu kopumu.

1587. gadā Rīgā pūlis iebrūk Sv.Jēkaba baznīcā un padzen no tās jezuītus. Pēc dažām dienām - 26.augustā - baznīcu atkal atdod atpakaļ latviešu draudzei. Jezuīti aiziet no Rīgas.

Notikumi pasaulē

2005. gadā Izraēla pabeidz 15 000 ebreju kolonistu un viņu atbalstītāju evakuāciju no visām ebreju apmetnēm Gazas sektorā un četrām apmetnēm okupētajā Jordānas upes rietumkrastā.

1999. gadā Vācijas kanclers Gerhards Šrēders sāk strādāt Berlīnē, Vācijas valdībai pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara sākot vadīt valsti no tās galvaspilsētas.

1990. gadā Armēnija pasludina neatkarību no Krievijas.

1979. gadā padomju dejotājs Aleksandrs Godunovs pārbēg uz ASV.

1968. gadā Ringo Stārs īslaicīgi pamet "The Beatles".

1966. gadā Mēness izpētes zonde "Lunar Orbiter 1" uzņem pirmo Zemes attēlu no orbītas ap Mēnesi.

1960. gadā Ekvatoriālajā Gvinejā tiek noķerta pasaulē lielākā varde, kas sver 3,3 kilogramus.

1952. gadā tiek dibināta Arābu līga.

1948. gadā tiek izveidota Pasaules baznīcu padome.

1939. gadā Vācija un Padomju Savienība paraksta Molotova-Ribentropa paktu par savstarpēju neuzbrukšanu, paverot ceļu nacistu invāzijai Polijā un Otrā pasaules kara sākumam. Slepenā paktam pievienotā pielikumā abas puses vienojas par Baltijas valstu, Somijas un Polijas sadalīšanu savā starpā.

1904. gadā tiek patentēta automašīnu riepu ķēde.

1866. gadā ar Prāgas līguma noslēgšanu beidzas austriešu-prūšu karš.

1839. gadā Lielbritānija ieņem Honkongu, lai to izmantotu kā bāzi karam pret Ķīnu. Sekojošais trīs gadus ilgais konflikts vēsturē pazīstams kā Pirmais opija karš.

1833. gadā britu kolonijās tiek atcelta verdzība.

1821. gadā Meksika iegūst neatkarību no Spānijas.

1799. gadā Napoleons pamet Ēģipti un dodas uz Franciju, lai sagrābtu varu.