Aiz propagandas priekškara: NATO bruņojas, jo grib karu pret Krieviju

Vienlaikus par ASV un Izraēlas triecieniem Irānai propagandistu gūtā atziņa ir tāda, ka Krievijai pret Eiropas kodolvalstīm, kurām ir atomieroči, ir tādas pašas tiesības "aizsargāties" kā Izraēlai pret Irānu.

Krievu galveno propagandistu Vladimiru Solovjovu, protams, var uzskatīt par tukšmuldētāju un "frīku", taču jāpatur prātā politologa un Krievijas eksperta Kārļa Daukšta teiktais, ka viņš nekad nerunās pretēji Kremļa uzstādījumiem.

Šajā kontekstā visai neomulīgi izklausās Solovjova teiktais, ka karš ar Eiropu ir neizbēgams un varbūt Krievijai jāapsver apsteidzoša trieciena došana, jo pie pašreizējās tehnoloģiju attīstības tieši pirmais trieciens būs izšķirošs. Īpaši nejauks šis izteiciens ir, ja atceras, ka krievi pilna mēroga iebrukumu Ukrainā arī traktē kā apsteidzošu soli un pašaizsardzību, jo Ukrainas uzbrukums krievu demagoģijā esot bijis neizbēgams.

Putins - Minskā, NATO - Hāgā

Visi propagandisti vienotā korī skandē, ka NATO samitā Hāgā pieņemtais lēmums par izdevumu aizsardzībai palielināšanu līdz 5% no IKP līdz 2035. gadam nozīmē, ka alianse iet uz totālu militarizāciju un bruņošanās sacensību, lai aizsargātos no "it kā" naidīgās Krievijas.

"Viņi [Rietumi] paši ir izdomājuši šo šausmeni [par Krievijas uzbrukumu NATO], lai apmuļķotu savus iedzīvotājus un izkrāptu no tiem naudu," Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Eirāzijas samita laikā notiekošajā preses konferencē teica Krievijas diktators Vladimirs Putins.

Viņš klāstīja, ka atšķirībā no Rietumiem Krievija tuvāko trīs gadu laikā plānojot samazināt savus militāros izdevumus, kas liecinot, ka tieši Eiropa grib karu, nevis Krievija. Vienlaikus Kremļa saimnieks apgalvoja, ka Krievija savas investīcijas aizsardzībā ieguldot pašmāju ražošanā, kas nāk par labu Krievijas ekonomikai, kamēr eiropieši sociālajām vajadzībām atņemto naudu ieguldīšot ASV ekonomikā, proti, no tās pērkot ieročus, jo pašai Eiropai militārās rūpniecības neesot.

Ļoti līdzīgās noskaņās ir veidoti vēstījumi arī Baltkrievijas televīzijas kanālos, kur tiek uzsvērts, ka NATO izdevumi ir milzīgi un, lai tos uzturētu, eiropiešiem ir jāmelo saviem iedzīvotājiem, ka Krievija gatavojas uzbrukt.

Putins savā preses konferencē kārtējo reizi atkārtoja, ka Krievijai neesot bijis izvēles sākt vai nesākt karu Ukrainā, jo uz to "piespieda" NATO ar savu paplašināšanos uz Austrumiem un vēlmi pārņemt Ukrainu, lai pie Krievijas robežas izveidotu naidīgu uzbrukuma placdarmu.

Līdz ar to propagandistu toņkārtas ir visai atšķirīgas atkarībā no situācijas, veidojot zināmu "hibrīdmonstru" - agresīvu upuri, kurš, atriebjoties par sev vien saprotamiem pāridarījumiem, gatavs iznīcināt visu pasauli.

Eirāzijas samita kontekstā Putins arī pauda, ka "līdz ar Rietumvalstu vēlmi nozagt mūsu zelta rezerves, strauji notiks arī maksāšanas sistēmu reģionalizācija. Lai gan es kā jurists varu teikt, ka mūsu zelta rezerves ir nevis nozagtas, kas būtu slepena rīcība, bet atklāti nolaupītas".

Kopumā propagandisti, runājot par NATO samitu, kurināja savos iedzīvotājos kara noskaņas, apgalvojot, ka NATO gatavojas uzbrukt Krievijai. Turklāt interesanta un ļoti zīmīga detaļa, kuru pauda Solovjovs, ir par to, ka ar kareivīgo NATO esot jāsaprot tieši Eiropa, nevis ASV, un starp NATO un Savienotajām Valstīm nedrīkstot likt vienādības zīmi. Šādiem krievu apgalvojumiem ieganstu, protams, ir devis pats ASV prezidents Donalds Tramps ar savu retoriku.

Līdz ar to Solovjovs un viņa ideoloģiskie līdzgaitnieki kliedza, ka Eiropa vienmēr bijusi fašistiska, un pašreizējie tās līderi ir nacistu pēcteči. Par Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu Solovjovs paziņoja, ka viņš nekad neesot nosodījis savu vecvectēvu, kurš "laizīja pakaļu Hitleram".

Vienlaikus krievi apgalvoja, ka NATO samits bijusi izgāšanās Ukrainai, kas nekādus solījumus par pievienošanos aliansei nav saņēmusi, kā arī tā nav ieguvusi nekādas jaunas palīdzības paketes. Propagandisti arī priecājās, ka iezīmējusies saspīlētība starp NATO dalībvalstīm, vispirms jau starp ASV un pārējo bloku, kā arī, piemēram, Spāniju un ASV, jo spāņi nevēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 5% no IKP.

Diemžēl krievu priekam par samita izgāšanos ir zināms pamats. Slavenais britu žurnālists un drošības eksperts, kā arī vairāku grāmatu autors Edvards Lūkass savam rakstam par Hāgā notikušo licis virsrakstu "NATO potjomkina samits sūta letālus signālus". Proti, Lūkass uzskata, ka plānota izdevumu aizsardzībai palielināšana desmit gadu laikā ir pārāk ilga un nekādā veidā nerisina aktuālos šā brīža izaicinājumus, īpaši jau palīdzības Ukrainai kontekstā.

Lūkasa vērtējumā Hāgas samits, par laimi, nebija katastrofāls, taču to nekādā gadījumā nevar uzskatīt par veiksmes stāstu. Savukārt bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts sociālajā tīklā X raksta, ka "NATO draud padoties ASV politikas kaprīzēm un to pilnībā pārņem iekšējās vadības krīzes, nevis koncentrēšanās uz pieaugošajiem ārējiem drošības draudiem".

Atbalsta Irānu, bet Trampu nenosoda

Putins tiekoties ar Irānas ārlietu ministru Abasu Aragči triecienus Irānai nosauca par "neizprovocētu agresiju", norādot, ka Maskavai un Teherānai ir senas, labas, uzticamas attiecības un Krievija cenšas "palīdzēt Irānas tautai".

Vienlaikus nevienā brīdī no Kremļa puses neizskanēja nosodījums ASV un tās prezidentam Trampam. Tā teikt, mēs, jau, protams, mīlam Irānu, taču ne tik ļoti, lai sanīstos ar Trampu. Cita lieta, ka krievi atļaujas paironizēt par Trampa izteikumiem, ka visi Irānas kodolobjekti ir iznīcināti. Tāpat propagandisti ar prieku "uzbrauc" Izraēlai.

Proti, Solovjovs un pārējie ideoloģiskās frontes cīnītāji klāstīja, ka Irāna piespriedusi nāves sodu trim ukraiņiem, kas tās teritorijā darbojušies "Mossad" rindās. Solovjovs nekavējās uzdot jautājumu, ko gan par "Mossad" liecinot tā sadarbība ar "nacistiskajiem banderoviešiem".

Laikraksts "Financial Times" raksta, ka Krievijai pašlaik nav tādas militāras nepieciešamības pēc Irānas atbalsta, lai asi vērstos pret Trampu. "Maz ticams, ka novājinātajai Irānai būs liela ietekme uz pašreizējiem Krievijas kara centieniem. Tas ir tāpēc, ka Krievija tagad vietējā tirgū ražo milzīgu daudzumu "Shahed 136" dronu, jo ir saņēmusi ražošanas tehnoloģiju, rasējumus un apmācību no Irānas. Tā kā Krievija lokalizēja ražošanu savā Alabugas speciālajā ekonomiskajā zonā, tā pielāgoja sākotnējo Irānas dizainu, uzlabojot dronu dzinējus, kaujas galviņas un izturību pret traucējumiem," vēsta laikraksts.

Turklāt Kremlis ir paplašinājis savu darbību, veidojot jaunas alianses. "Runājot par Krievijas kaujas lauka vajadzībām Ukrainā, atkarība no Irānas sasniedza savu zenītu kara sākumā, un kopš tā laika to ir aizēnojusi Ķīna un Ziemeļkoreja. 2023.gadā Ziemeļkoreja kļuva par būtisku Krievijas kara mašīnas apgādātāju, nosūtot munīciju, raķetes un nesen arī karavīrus," raksta "Financial Times".

Baltija un Baltkrievija

Aizvadītajā nedēļā krievi atkal pieskārās "Baltijas jautājumam". Runājot par baltiešu vēlmi cīnīties pret Krievijas ēnu floti, Solovjovs, kā pašam šķita, gaumīgi pajokoja, ka krievi varētu uz Kaļiņingradu uzaicināt Jemenas hutu kaujiniekus, kas, kā zināms, plosās Sarkanajā jūrā, un Somālijas pirātus, lai šie godavīri "dodas nelielās pastaigās pa Baltijas jūru".

Tikmēr bijušais eiroparlamentārietis no Latvijas un Solovjova sarunu šova štata dalībnieks Andrejs Mamikins turpināja žēloties par rusofobiju Latvijā, kur esot milzīgs "skandāls", jo Līgo laikā televīzijā esot skanējušas Raimonda Paula dziesmas krievu valodā.

Savukārt krievu Lenija Rīfenštāle alias Margarita Simonjana gaudās, ka cietumsods draud kādam Saeimas deputātam (Aleksejam Rosļikovam) tikai par to, ka viņš atļāvies aizstāvēt krievu valodu.

Kopumā jāteic, ka aizvadītajā nedēļā propagandisti neierasti daudz runāja par savu tautiešu, kas atrodas ārpus Krievijas, aizstāvību, kas, protams, nav patīkama ziņa.

Tikmēr, kā ziņoja Baltkrievijas televīzija, šīs Krievijas satelītvalsts prezidents Aleksandrs Lukašenko savā uzrunā Eirāzijas samitā brīdinājis, ka neviena postpadomju valsts nevar "nolēkt" un pastāvēt ārpus vienotās ekonomiskās telpas, kas mantota no Padomju Savienības.

Tā kā Baltkrievija jau sen visā Rietumu pasaulē tiek uzskatīta par Krievijas protektorātu, nožēlojami izklausījās baltkrievu sižeti par Lukašenko tikšanos ar Donalda Trampa īpašo sūtni Kītu Kellogu, kas apliecinot Lukašenko īpaši nozīmīgo lomu starptautiskās politikas arēnā.

Vienlaikus neizmērojami ciniski bija sižeti par "cilvēktiesību pārkāpumiem" Rietumos, tostarp Baltijā, kas izpaužas kā vēršanās pret padomju laika pieminekļiem un simboliku. Tāpat pēc farsa izskatās kopējais Krievijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju sagatavotais ziņojums ANO par cilvēktiesību pārkāpumiem atsevišķās valstīs. Šāds ziņojums parādās laikā, kad saskaņā ar ANO datiem Baltkrievijā joprojām ir, iespējams, visvairāk politieslodzīto uz vienu valsts iedzīvotāju pasaulē.