Galvenais par revīziju

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, "airBaltic" padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.
2024. gadā valdība samazināja pamatkapitālu par 571 milj. eiro, norādot uz gatavošanos IPO, taču publiskajā komunikācijā radās neskaidrības par sākotnējiem ieguldījuma atgūšanas plāniem.
2020.–2022. gadā valsts ieguldīja "airBaltic" 340 milj. eiro, palielinot līdzdalību uzņēmumā. Bija skaidrs nodoms ieguldījumu atgūt, tomēr konkrēta redzējuma "kā" nebija. Kopš 2023. gada vidus "airBaltic" biznesa plānos šāda mērķa vairs nav.
Lai gan 2022. gadā definēts valsts vispārējais stratēģiskais mērķis "airBaltic", valsts nav noteikusi konkrētus mērķus un darbības virzienus, Latvijas sasniedzamības veicināšanu vairāk izmantojot kā lozungu.
Satiksmes ministrija un "airBaltic" padome nav būtiski uzlabojušas "airBaltic" pārvaldību un nav pietiekami nodrošinājušas valsts interešu aizstāvību uzņēmumā.

“Valsts ieguldījums "airBaltic" Covid-19 krīzes laikā bija būtisks – 340 milj. eiro –, tāpēc ieguldījumam no pirmās dienas bija jābūt pārvaldītam ar skaidru mērķi un atbildību. Valstij sākotnēji bija nepārprotams nodoms ieguldījumu atgūt. Tomēr skaidrības, kā tieši tas notiks un no kādiem priekšnosacījumiem tas ir atkarīgs, nebija. Diemžēl nevienā no "airBaltic" pārvaldības līmeņiem netika nodrošināta pietiekama uzraudzība vai izveidoti mehānismi, kas ļautu valstij mērķtiecīgi aizsargāt savas intereses un, iespējams, atgūt ieguldīto.

Jau no 2023. gada vidus "airBaltic" biznesa plāni vairs nav saistīti ar mērķi valstij atgūt savu veikto ieguldījumu. Par to liecina arī valsts veiktās darbības ar pamatkapitāla samazināšanu, kā arī plānotā līdzdalības samazināšana. Neskaidra un dažkārt pretrunīga komunikācija par valsts ieguldījuma iespējamo atgūšanu neveicina sabiedrības uzticēšanos pieņemtajiem lēmumiem,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Valsts no Covid-19 laikā sniegtā atbalsta bija apņēmusies atgūt 250 miljonus eiro

Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā veido 545 milj. eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.–2022. gadā ieguldīja kopumā 340 milj. eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05 % līdz 97,97 %.

Sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā "airBaltic" piešķirtos 250 milj. eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023. gada jūnijam.

Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51 %. Tomēr stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna – nebija noteikts, kā un kādos apstākļos ieguldījums tiks atgūts. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tai skaitā Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas airBaltic biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 milj. eiro.

2024. gada augustā valdība nolēma samazināt "airBaltic" pamatkapitālu par 571 milj. eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu IPO veiksmīgai īstenošanai. Pēc šī lēmuma amatpersonas un airBaltic pārstāvji publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu.

Atbalsts "airBaltic" tika sniegts atbilstoši tobrīd spēkā esošajam Eiropas Komisijas regulējumam, kā rezultātā uzņēmums nonāca “valsts atbalsta stāvoklī”. Tas nozīmē, ka "airBaltic" bija jāievēro noteikti ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz valdes atalgojumu. Izejas no valsts atbalsta galvenais mērķis ir samazināt valsts līdzdalību uzņēmumā. Taču tas ir Latvijas – kā atbalsta sniedzējas – lēmums, vai šī procesa rezultātā tā atgūst savu Covid-19 lakā ieguldīto finansējumu. Šobrīd Pagaidu regulējumā ir ietverti vēl citi iziešanas mehānismi, t. sk., ieguldījumu faktiski neatgūstot. Tomēr Ministru kabinets līdz šim nav apstiprinājis šādu iziešanas stratēģiju.

Citas aviokompānijas (piemēram, KLM, "Finnair", "Lufthansa") Covid-19 laikā veiktos valsts ieguldījumus faktiski atmaksāja, turklāt vēl pirms termiņa. Valsts kontrole nav konstatējusi nevienu piemēru, kur atbalstu saņēmusi aviokompānija izietu no valsts atbalsta līdzīgi "airBaltic" šobrīd iecerētajai iziešanas stratēģijai.

Papildus Eiropas Komisijas nosacījumiem valstīm bija iespēja piemērot arī stingrākus nosacījumus. Piemēram, Nīderlande noteica 20 % samazinājumu vadības atalgojumam salīdzinājumā ar 2019. gadu un iecēla valsts pārstāvi (aģentu), kas uzraudzīja KLM piešķirtā finansējuma izmantošanu. Latvija papildu ierobežojumus nenoteica. Lai gan sabiedrībai un valdībai 2020. gadā tika sniegta informācija par "airBaltic" vadības brīvprātīgu algas samazinājumu par 20 % Covid-19 krīzes sākumā, revīzijā konstatēts, ka šī summa bija tikai uz laiku ieturēta un 2022. gada janvārī valdei pēc tās iniciatīvas tika izmaksāta.

Satiksmes ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību

Valsts kontrole jau 2021. gadā aicināja Ministru kabinetu noteikt īpašu kārtību "airBaltic" ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai. Ministru kabinets to neizveidoja, turpinot uzraudzību pēc 2015. gada noteikumiem. Līdz pat 2024. gada decembrim Ministru kabinetam iesniedzamos informatīvos ziņojumus par faktisko situāciju sagatavoja pati "airBaltic"

Informatīvajos ziņojumos, ja vien tie nebija saistīti ar papildu ieguldījuma nepieciešamību, pārsvarā tiek izcelti airBaltic operacionālās darbības pozitīvie aspekti, neminot dažādus ar finansiālo situāciju saistītus riskus. Lielākā daļa ziņojumu nav publiski pieejami, mazinot caurskatāmību. Ministru kabineta uzraudzība netika veikta, balstoties uz strukturētu informācijas analīzi par rādītājiem un rezultātiem, kas parādītu virzību uz ieguldījuma atgūšanu vai savlaicīgi identificētu novirzes, lai veiktu korektīvus pasākumus.

Savukārt Satiksmes ministrija joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību (piemēram, darbiniekus atalgojums, kapitālieguldījumi). Valsts kontroles vērtējumā, Satiksmes ministrija nepietiekami reaģē uz nozīmīgu informāciju, kad tā tomēr nonāk tās rīcībā. Piemēram, par "airBaltic" 2023. gadā noslēgtajiem darījumiem, kas paredzēja būtisku flotes palielināšanu. Ministrija pilnvērtīgi nepiedalās finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanā.

Valsts kontrole secina, ka "airBaltic" padome nav pietiekami uzraudzījusi valdes atalgojuma ierobežojumus. Lai gan finansiālā situācija bija sarežģīta, valdes atalgojums pieauga. Tāpat 2022. gadā valdei no valsts atkārtotā Covid-19 ieguldījuma izmaksātas prēmijas par 2019. gadu. Valsts kontrole uzskata, ka šāda rīcība nebija atbilstoša uzņēmuma finanšu stāvoklim un akcionāra interesēm. Tā rada iespaidu par nepamatotu izšķērdību krīzes apstākļos. Šis valsts atbalsts primāri bija paredzēti "airBaltic" finanšu stabilizēšanai.

"airBaltic" biznesa plānus ietekmējuši ārējie apstākļi un uzņēmuma mērķis

Ieteikuma ieviešanas pārbaudē konstatēts, ka atbildīgo institūciju uzdevumi nav izpildīti pietiekami mērķtiecīgi, lai valsts kā akcionārs varētu pilnvērtīgi sekot līdzi "airBaltic" biznesa plāniem un finansiālajai situācijai ar mērķi sekmēt ieguldījuma atgūšanu. Tāpat nav izvērtētas valsts kā akcionāra stratēģiskās alternatīvas, atstājot pilnīgu rīcības brīvību uzņēmuma valdei.

"airBaltic" biznesa plāni pēdējos gados ir būtiski mainījušies, ko ietekmējuši gan ārējie apstākļi, gan uzņēmuma mērķis īstenot IPO. Būtiskākās izmaiņas "airBaltic" biznesa plānos veiktas 2023. gada jūlijā, apstiprinot jaunāko biznesa plānu un plānojot flotes palielināšanu. Valsts kontrole secina, ka jaunais plāns un tajā ietvertās izaugsmes ieceres primāri vērstas uz veiksmīgu IPO īstenošanu, uzņēmumam uzskatot, ka izaugsme ir priekšnoteikums finansiālajai ilgtspējai un darbības nepārtrauktībai. Vienlaikus nav precīzi definēti ne uzņēmuma izaugsmes virzieni, ne flotes faktiskā izmantošana un šie aspekti var mainīties atkarībā no tirgus un ārējiem apstākļiem. Plāni balstīti uz virkni pieņēmumu, tostarp par reģiona izaugsmi, un airBaltic izvirzītās ambīcijas nav pilnībā segtas ar pieejamo finansējumu.

Valsts saturiskā iesaiste biznesa plānu izstrādē joprojām netiek pilnvērtīgi nodrošināta. Saistībā ar aktuālo biznesa plānu atbildīgās institūcijas izvērtēja un sniedza atzinumu par plānu, kas paredzēja divus iespējamus flotes izmēra scenārijus. "airBaltic" padome tām nesniedza informāciju, kurš no šiem scenārijiem un kāpēc tika izvēlēts. Satiksmes ministrija aktuālāko biznesa plāna versiju pieprasīja no padomes tikai tad, kad to vajadzēja iesniegt Valsts kontrolei.

“Valsts kontroles ieskatā, šobrīd ir nopietni jāizvērtē "airBaltic" biznesa plāna dzīvotspēja. Uzņēmuma finanšu situācija ir sarežģīta – to apliecina zaudējumi gan pagājušajā gadā, gan šī gada sākumā, negatīvs pašu kapitāls, kā arī būtiski aizkavēts un vairākkārt pārcelts IPO process. Vairs nav runas par iespēju valstij atgūt ieguldītos līdzekļus IPO ceļā. Tieši pretēji – uzņēmums atklāti norāda uz vajadzību pēc papildu valsts finansējuma un bez tā IPO īstenošana ir maz ticama. Lai arī uzņēmums ir strauji audzis un sasniedzis sākotnēji plānoto flotes apjomu, tā finansiālā situācija ir pasliktinājusies. Ir saprotami ārējie apstākļi, piemēram, dzinēju ražotāja problēmas un karš Ukrainā, tomēr vienlaikus redzami arī trūkumi paša uzņēmuma biznesa modelī. Mūsu ieskatā, valsts līdzekļu turpmāka ieguldīšana esošajā modelī, neizvērtējot tā dzīvotspēju un ilgtspēju, būtu nepamatota. Aicinām Satiksmes ministriju, uzņēmuma padomi un Ministru kabinetu meklēt racionālas un ekonomiski pamatotas alternatīvas uzņēmuma turpmākai attīstībai,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

"airBaltic" vispārējais stratēģiskais mērķis

2022. gada novembrī valsts pirmo reizi definē, ko tā vēlas sasniegt ar līdzdalību "airBaltic" jeb aviokompānijas vispārējo stratēģisko mērķi. Tas paredz veicināt Latvijas starptautisko sasniedzamību, nodrošinot pasažieru un kravu aviopārvadājumus. Gaidu vēstuli, kas detalizētu šo mērķi, Satiksmes ministrija līdz šim nebija izstrādājusi.

Latvijas sasniedzamības veicināšana vairāk kalpo kā lozungs, nevis skaidra valsts vīzija par to, ar ko un cik bieži mums ir jābūt sasniedzamiem un pie kādiem rentabilitātes nosacījumiem. Rezultātā "airBaltic" savos izaugsmes plānos pietiekami neņem vērā potenciālos riskus, kas var ietekmēt valsts ieguldījuma vērtības saglabāšanu un valsts to arī neprasa. Valsts līdz šim drīzāk darbojās kā “maks, no kā pasmelties”, nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks.

Jaunākās ziņas par tēmu Edīte Pauls-Vīgnere

Edīte Pauls-Vīgnere

Raimonds Pauls pēc balvas ierodas ar veselu atbalsta brigādi

FOTO: pēdējā gaitā pavada izcilo tekstilmākslinieci Edīti Pauls-Vīgneri

Par godu leģendārajai tekstilmāksliniecei Edītei Pauls-Vīgnerei atklāta izstāde viņas piemiņai

Mūžībā devusies tekstilmāksliniece un komponista Raimonda Paula māsa Edīte Pauls-Vīgnere

Edīte Pauls-Vīgnere: par likteņa pagriezieniem, dēla bojāeju un nakti mēnesgaismā

FOTO, VIDEO: atklāta viena no spilgtākajām personālizstādēm Latvijā - Edītes Pauls-Vīgneres "Vecums rotaļājas"

FOTO: 888 eiro un smilšu pulkstenis - ar autortiesību balvu sumina visveiksmīgākos Latvijas autorus

Svin Elīna Garanča un Mikijs Rurks, svin Deivids Koperfīlds - sveicam jubilārus!

Mūžībā devusies Raimonda Paula sieva Lana

FOTO: mākslas cienītāji sanāk baudīt un sveikt “Purvīša balva 2023” nominantus ar izstādes atklāšanu

LNMM skatāmi Purvīša balvas nominantu mākslas darbi

FOTO: LNMM varēs aplūkot Purvīša balvas kandidātu darbus

Nosaukti Purvīša balvas kandidāti

16. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

16. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Latviešu inteliģence godā ceļ kosmonautu Juriju Gagarinu

16. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

FOTO: Raimonds Pauls sveic māsu Edīti viņas vērienīgās izstādes atklāšanā

Edīte, samts un Lāgerfelds. Saruna ar tekstilmākslinieci Edīti Pauls-Vīgneri

Ziemassvētku gaidīšanas laiks ar Briesmoni un Sniegavīriem, galvaspilsētas gredzens un iemīlējies Šekspīrs: ko darīt 30. novembrī un 1. decembrī?

16. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

16. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 3. un 4. decembrī

Jaundibinātā "Mākslas akadēmijas balva 2011" piešķirta Skulmei, Slavai un Avotiņam

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 13. un 14. augustā

Ceturtdien Tatjanas Sutas salons