Atbalstīta iecere palielināt aizsardzības finansējumu līdz 5% no IKP
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, paredzot likumā nostiprināt apņemšanos no 2027. gada aizsardzībai katru gadu budžetā atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdzšinējo 3% vietā.
Aizsardzības komisija ir par likumprojektu līdzatbildīgā komisija. Atbildīgā komisija ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kura attiecīgos grozījumus otrdien virzīja skatīšanai pirmajā lasījumā.
Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārā sekretāre Liene Gātere (P) komisijas sēdē norādīja, ka esot ārkārtīgi svarīgi sabiedrotajiem NATO parādīt priekšzīmi, ka sasniegti šie 5% no IKP, un tad to varot prasīt no citiem.
AM valsts sekretāra vietnieks Uģis Norītis sēdē informēja par to, kam finansējums tiktu atvēlēts. Kā norādīja Norītis, ir būtiski ieguldīt lielkalibra munīcijā un krājumu papildināšanā, tostarp pretgaisa aizsardzībā.
Viņš uzsvēra, ka jāturpina aktīvi veikt brigādes mehanizāciju, patlaban noslēgti līgumi par kājnieku kaujas mašīnām, kas pietiek diviem bataljoniem, taču NATO manevru vienības paredz vismaz trīs mehanizētus kājnieku bataljonus.
Tāpat jāturpina ieguldīt resursus jūras spēkos un jāmeklē veidi, kā nomainīt esošos kuģus. Esot jādomā arī par pretballistisko raķešu spēju attīstību. Kopā ar Dānijas divīziju ir jāattīsta divīzijas štābs.
Norītis norādīja, ka daudz vairāk būs jāiegulda dronu un pretdronu sistēmu attīstībā un jāvērtē, kā attīstīt industriju un inovācijas. Esot jādomā arī par infrastruktūras attīstību, tostarp cilvēkiem nepieciešamo, jāattīsta Sēlijas poligona nākamās kārtas, jāturpina pilnveidot Baltijas aizsardzības līniju, kā arī jāiegulda Zemessardzes bāzēs to infrastruktūras attīstībai. Nepieciešama arī munīcijas noliktavu izbūve.
Norītis norādīja, ka AM turpina virzīties uz Valsts aizsardzības dienesta (VAD) skaitlisko palielināšanu līdz 4000, kas prasa papildu līdzekļus gan ekipējumam, gan algām. Tāpat jāvienojas par profesionālā dienesta karavīru skaita palielināšanu līdz vismaz 10 000. Esot jādomā arī par brīvprātīgo iesaisti.
Tāpat ekipējums un mācības jānodrošina arī VAD rezervei. Līdzekļi nepieciešami arī spēju un infrastruktūras uzturēšanai.
AS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvis komisijas sēdē norādīja, ka, ja likumprojekts tiks atbalstīts, tas būs labs signāls starptautiskajiem investoriem, ka valsts nopietni apsver atbalstīt aizsardzības industriju. Viņš norādīja, ka situācija Tuvajos Austrumos liek domāt, ka sadārdzināsies būvniecības izmaksas.
Opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) komisijas sēdē pauda, ka atbalsta likumprojektu, taču labajiem nodomiem "svītru pārvelk" tas, ka Latvija nevar aizsargāt savu gaisa telpu. Viņš atsaucās uz šonakt Krāslavas novadā ielidojušo un eksplodējušo dronu, vaicājot, vai tiek gaidīts, kad drons nokritīs Rīgā vai kad būs bojāgājušie. Zivtiņš norādīja, ka šādi droni ir jānotriec.
Deputāts Jānis Dinevičs (ZZS) norādīja, ka ir nepieciešams sargāt enerģētisko infrastruktūru. Tā, viņaprāt, būtu viena no prioritātēm, kas AM jāizvirza.
AM valsts sekretārs Aivars Puriņš norādīja, ka droni ir jānotriec un ka to var darīt, ieguldot šajās ierīcēs, kā arī nodarbinot vairāk karavīru, kas tās darbina. Attiecībā uz enerģētiskās infrastruktūras aizsardzību Puriņš norādīja, ka primāri tā ir pretgaisa aizsardzība, vēl varot veidot dažādus nocietinājumus, taču tas neesot AM vai bruņoto spēku uzdevums.
Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) norādīja, ka nevar būvēt enerģētikas infrastruktūru tā, kā tā tika būvēta miera laikos. Viņš pauda, ka komisija interesēsies, kas šajā jomā tiek darīts.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien nolēma likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā ceturtdien, 26. martā, vienlaikus lūdzot to izskatīt steidzamības kārtībā un tajā pašā sēdē pieņemt galīgajā lasījumā.
Lai nodrošinātu aizsardzības finansējuma palielinājumu līdz 5% no IKP, tuvākajos gados būs nepieciešams ievērojams papildu valsts budžeta finansējums, teikts Finanšu ministrijas atzinumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, izvērtējot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegto grozījumu Valsts aizsardzības finansēšanas likumā.
Ministrija atgādina, ka Ministru kabinets 2025. gada 13. maija sēdē lēma par virzību uz 5% no IKP izdevumiem valsts aizsardzības, NATO spēju mērķu un drošības vajadzībām, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai. Līdz ar to 2026. gada budžeta likumā aizsardzībai jau paredzēts papildu finansējums gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma ietvaros.
Atbilstoši Fiskālās disciplīnas padomes 2026. gada februārī apstiprinātajām IKP prognozēm pēc finansējuma pārdales AM aizsardzības budžets veidos 4,81% no IKP 2027. gadā, 4,64% - 2028. gadā, bet 2029. gadā tas plānots 4,52% apmērā.
Lai sasniegtu likumprojektā noteikto 5% finansējuma apmēru, indikatīvi būtu nepieciešami papildu 92,1 miljons eiro 2027. gadā, 181,1 miljons eiro 2028. gadā, 258 miljoni eiro 2029. gadā un vairāk nekā 1,12 miljardi eiro 2030. gadā.
