Igaunijas aizsardzības ministrs skaidro, kāpēc netika notriekts drons, kas ielidoja no Krievijas puses
Auveres spēkstacija Igaunijā atrodas tikai dažus kilometrus no Krievijas robežas, tādēļ iespējas notriekt dronu, kas trešdien ietriecās spēkstacijas skurstenī, bija niecīgas, jo tam bija maz laika, paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, norādot arī uz notriekšanas radītajiem riskiem.
"Mēs bija ļoti labi pārredzējām situāciju. Lēmums apvienot Policijas un robežapsardzes departamenta un Aizsardzības spēku vizuālos datus izrādījās efektīvs. Policijas un robežapsardzes departamenta papildu sensoru un kameru pārraidītie dati bija skaidri uztverami. Mēs arī nekavējoties nosūtījām Itālijas iznīcinātājus, tāpēc sadarbība ar mūsu sabiedrotajiem noritēja ļoti labi, un mums bija pārskats par to, kas notiek otrā robežas pusē - mūsu radari fiksēja dronu barus, kas virzījās uz Ustjlugu," Pevkura teikto citēja laikraksts "Postimees".
Ministrs atzina, ka drona lidojuma laiks no robežas līdz Auveres spēkstacijas skurstenim ir tikai dažas minūtes, un pat ja pie skursteņa būtu bijis "strēlnieks", reakcijas laiks, lai pieņemtu lēmumu šaut, ir dažu sekunžu jautājums. Risks arī būtu bijis ārkārtīgi liels. "Nav mūsu interesēs saasināt situāciju, šaujot kaut ko Krievijas virzienā. Mēs noteikti nevēlamies dot Krievijai ieganstu vai iespēju apsūdzēt Igauniju tās teritorijas uzbrukumā," uzsvēra Pevkurs.
Tajā pašā laikā Pevkurs norādīja, ka nav jēgas spekulēt par to, cik daudz laika Igaunijai nepieciešams, lai reaģētu, jo katrs incidents ir atšķirīgs.
"Gaisa telpas patruļas iznīcinātāji bija gaisā, un to izmantošana nav tik vienkārša kā šaut jebkur, kur mums tīk. Mums ir jānovērtē, kur drons lido, un kāds ir potenciālais apdraudējums iedzīvotājiem - vai tas atrodas virs Narvas, Sillamē vai Alutaguzes purviem. Šeit nav iespējams piemērot vienu fiksētu modeli; gaisa spēkiem ir savi iesaistīšanās noteikumi, un operācijas tiek veiktas saskaņā ar tiem," viņš paskaidroja.
Ukrainas droni arī ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča, jo ukraiņi izmantoja jūras pieeju, lai uzbruktu Ustjlugai. Detalizētai iesaistīto dronu skaita analīzei vēl tiek veikta sensoru un radaru datu apkopošana.
Igaunija vēlas paplašināt lidojumu aizlieguma zonu, bet, kā teica Pevkurs, tas neietekmēs, piemēram, gaisa satiksmi uz Tartu un no tās. Tomēr tas, visticamāk, ietekmēs starptautisko gaisa satiksmi un lidojumus, kas izmanto Igaunijas gaisa telpu.
