Krāslavas novadā nokritušais drons bija aprīkots ar kaujas galviņu, atklāj NBS ģenerālis
Pēc aizvadītās nakts incidenta Krāslavas novadā bezpilota lidaparāta izcelsmes valsts pagaidām vēl nav noskaidrota, taču atbildīgās amatpersonas pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar Krieviju vai Baltkrieviju.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis preses konferencē pauda, ka šonakt plkst. 2.19 radaros pamanīts, ka neidentificēts gaisa objekts tuvojas un šķērso Latvijas robežu. Turp izsūtīta pretgaisa aizsardzības grupa.
Lidaparāts detonējis plkst. 2.39 Dobričinas ciema tuvumā Krāslavas novadā. Drons sprādzis pats, nevis ticis notriekts. Par eksplozijas jaudu Leščinskis negribot spekulēt, uzsverot, ka vēl nav noskaidrots nedz objekta ražotājs, nedz izcelsmes valsts. Vienlaikus tiek pieļauta saistība ar Krieviju vai Baltkrieviju. Zināms, ka dronam bijis iekšdedzes dzinējs, arī kaujas galviņa, un tas lidojis zemā augstumā.
Leščinskis atzīmēja, ka kopumā nakts pretgaisa aizsardzības vienībām bijusi nemierīga - vēl pirms minētā incidenta ap pusnakti tika fiksēts, ka arī no Baltkrievijas puses Latvijas gaisa telpā ielidojis kāds objekts, kas veicis nelielu līkumu un ielidojis Krievijā. Arī turp bija devusies pretgaisa aizsardzības grupa.
NBS ģenerālis domā, ka šajā gadījumā nevar runāt par abu minēto valstu saskaņotu rīcību pret Latviju. Viņš sprieda, ka abi lidaparāti bija nomaldījušies vai pret tiem vērsti elektromagnētiskās karadarbības līdzekļi, līdz ar to tie mainījuši sākotnējo trajektoriju un "ielidojuši tur, kur nebija mērķēti".
Leščinskis vērtēja, ka kopumā Latvijas aizsardzības resors ir gatavs šāda veida incidentiem, bet 100% drošību nav iespējams garantēt, "ja kaimiņos notiek karadarbība".
Savukārt kā preses konferencē uzsvēra Valsts kancelejas Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle, iedzīvotājiem jābūt gataviem iespējamām krīzes situācijām, jāseko līdzi oficiālajai informācijai un nepieciešamības gadījumā jāzvana uz tālruni 112. Svarīgi ir arī mājās veikt praktiskus treniņus, lai zinātu, kā rīkoties dažādās ārkārtas situācijās.
Ja tiek pamanīts drons vai noticis ar to saistīts incidents, par to nekavējoties jāinformē atbildīgie valsts dienesti, zvanot pa tālruni 112. Nekādā gadījumā nedrīkst dronam tuvoties vai mēģināt to aiztikt. Tāpat šādu informāciju nevajadzētu vispirms izplatīt sociālajos tīklos — tā jānodod valsts iestādēm, lai novērstu dezinformācijas riskus un ļautu dienestiem operatīvi reaģēt.
Kā pauda Leščinskis, nevar izslēgt, ka šādi incidenti nākotnē var atkārtoties. Tādēļ nepieciešams turpināt uzlabot reaģēšanas ātrumu.
Tiek norādīts, ka pierobežā, īpaši Latgalē, drošības riski ir augstāki, tāpēc reģionam nepieciešams īpašs atbalsts un pastiprināta uzmanība. Vienlaikus jāapzinās, ka dzīvojam paaugstinātas spriedzes laikā, kad apdraudējumi var rasties no dažādām pusēm. Tiek uzsvērts, ka aizsardzības vienību reaģēšana prasa noteiktu laiku, savukārt sensoru un akustisko sistēmu dati jāizvērtē ļoti rūpīgi, jo sākotnējie signāli var būt saistīti ne tikai ar droniem, bet arī ar putnu bariem vai baloniem.
Civiliedzīvotāji nav cietuši un nav nodarīts bojājums civilajai infrastruktūrai. Par notikušo ir informēta Krāslavas novada pašvaldība.
Kā atklāja novada pašvaldības civilās aizsardzības organizators Aivars Belkovskis, negadījums noticis aptuveni kilometra attālumā no Svarinciem, kas ir Svariņu pagasta centrs. Incidenta vietai tuvākā sādža atrodas apmēram 300-400 metru attālumā. Belkovskis sacīja, ka par notikušo pašvaldība informēta operatīvi, aptuveni 15 minūšu laikā. Dienestu sadarbību viņš vērtē kā labu, arī pats atrodas notikuma vietā.
