Vai tā uzskatāma par sakritību, ka dažu dienu laikā visās trijās Baltijas valstīs "nejauši" ielidojuši droni?

Naktī uz pirmdienu, 23. martu, Lietuvas Varēnas rajonā nogranda sprādziens. Vietējie iedzīvotāji to izdzirdēja ap plkst. 3.00 naktī, bet par notikušo varas iestādēm ziņoja vien nākamajā dienā. "Plkst. 3.05 mani pamodināja drons, tas lidoja ļoti zemu virs mājas. Apmēram piecpadsmit sekundes vēlāk atskanēja milzīgs sprādziens. Tik skaļš, ka pat logi nodrebēja. Es izgāju ārā paskatīties, tomēr neko nemanīju," "LRT" atklāja kāds vietējais iedzīvotājs. 

Tikmēr Latvija un Igaunija par neidentificētiem droniem ziņoja naktī uz 25. martu. Pirmais lidojošais objekts, kas varēja būt drons, Latvijas gaisa telpā ielidoja no Baltkrievijas, turpināja lidojumu gar Latvijas un Baltkrievijas robežu, un pēcāk ielidoja Krievijā. Šis incidents ilga aptuveni 24 minūtes – līdz pulksten 1.16. Bet otrs objekts Latvijas robežu Krāslavas novadā šķērsoja plkst. 2.19, bet 10 minūtes vēlāk, plkst. 2.39, netālu no Dobročinas ciema eksplodēja. 

Igaunijā drons ielidoja no Krievijas puses 25. marta naktī plkst. 3.43. Nedaudz vēlāk tas ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī, kas atrodas netālu no Narvas pilsētas. Kompānija "Enefit Power" ziņoja, ka trieciens elektrostacijai būtisku bojājumu nav nodarījis. Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene, Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Andruss Merilo apstiprinājuši, ka valstīs ielidojušie objekti bijuši Ukrainas droni.

Sakritība vai tīšs akts?

Notikušais daudziem cilvēkiem licis uzdot jautājumus par to, vai tā ir sakritība vai tīšs akts, ka droni trīs dienu laikā nokrituši gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. "Pāris dienās visas Baltijas valstis katra dabū pa dronam. Sagadīšanās?" vietnē "X" vaicā kāds iedzīvotājs. "Īsā laikā droni paviesojušies visās trīs Baltijas valstīs. Tas noteikti nav nejauši..." pauž vēl kāds. Bet kāds cits pielīdzina šādas "sagadīšanās" varbūtību uzvaras iespējamībai momentloterijā.

Tikmēr Baltijas valstu varas iestādes uzsver, ka droni valstīs nav tikuši virzīti apzināti, un tie "visticamāk, novirzījās no kursa elektronisko traucējumu dēļ".  Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Andruss Merilo norāda, ka aizvadītajā dienā Ukraina veica uzbrukumu Ļeņingradas apgabalam, kas robežojas ar Igauniju un Somiju. Apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko ziņoja par plašiem postījumiem Ustjlugas ostā un norādīja, ka gaisā tika pārtverti 56 droni.

Arī Lietuvas Aizsardzības amatpersonas norādīja, ka pirmdien uzsprāgušais bezpilota lidaparāts, visticamāk, bija paredzēts uzbrukumam Primorskas ostai, Ļeņingradas apgabalam, Krievijas ziemeļrietumos. Pēc Ukraiņu uzbrukuma ostai, virs tās pacēlās melns dūmu mutulis un izcēlās plašs ugunsgrēks. Krievija ziņoja, ka virs reģiona iznīcināja 70 dronus.

Krievija pastiprina pavasara ofensīvu, izvēršot vienu no lielākajiem dronu uzbrukumiem pa Ukrainu kopš kara sākuma

Kamēr Ukraina turpina aktīvus uzbrukumus pret Krievijas militārajiem objektiem un ekonomikas "artēriju" - ostām un naftas rūpnīcām, Krievija gandrīz katru dienu izvērš aktīvus dronu triecienus pa Ukrainas pilsētām un enerģētikas infrastruktūru.

Uzbrukumi nodarīja postījumus 11 Ukrainas reģioniem valsts rietumos, un tajos dzīvību zaudēja vismaz septiņi cilvēki. Uzbrukumos smagi cieta Ļviva, kur Krievijas raidītie droni trāpīja 16. gadsimta klosterim un rosīgai pilsētas ielai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti paudis, ka Ukraina gaisa aizsardzībā ir atkarīga no ASV sistēmām, kas spēj pārtvert ballistiskās raķetes, un šobrīd valsts saskaras ar draudošu šo sistēmu trūkumu, jo Vašingtonas uzmanība joprojām ir pievērsta ASV un Izraēlas konfliktam ar Irānu.

Tikmēr Ukrainas kaimiņvalsts Moldova paziņojusi, ka Krievijas īstenotajos otrdienas nakts triecienos tikusi bojāta galvenā elektrolīnija, kas savieno valsti ar Eiropu. Tāpat Moldova mudinājausi iedzīvotājus samazināt elektroenerģijas patēriņu pīķa stundās.

Baltijas valstīs nokritušie droni liek uzdot jautājumus

Baltijas valstīs nokritušie droni likuši uzdot vairākus jautājumus par valstu gaisa aizsardzības spējām. Lietuvas Bruņotie spēki ziņoja, ka Gaisa spēku galvenie radari, kas uzrauga valsts gaisa telpu, pirmdien nav pamanījuši valsts teritorijā nokritušo dronu, jo tas lidoja ar zemu trajektoriju. Līdzīga situācija bija novērojama arī Latvijā, kad aizvadītā gada septembrī Gaigalavas pagastā avarēja Krievijas "Shahed" tipa drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielām.

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns norādījis, ka ministrija ir pasūtījusi papildu radarus, kas valstī ieradīsies no 2026. -2028. gadam. Uz jautājumu, vai šie radari palīdzēs nākotnē labāk identificēt šādus dronus, ministrs atbildēja sekojoši: "Ir ļoti grūti spekulēt, jo radars nav absolūts — tas nevar redzēt no zemes līdz pat kosmosam. Tiem ir savas robežas, tiem ir sava tehnoloģija." Viņš norādīja, ka Aizsardzības ministrijas mērķis ir izveidot vienotu mehānismu, kas palielinātu šādu draudu atklāšanas varbūtību".

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Andruss Merilo norādīja uz vēl kādu problemātiku norādot, ka aizsardzības spēki miera laikā nevar izmantot visas metodes, lai notriektu dronus. "Mums vienmēr ir jānodrošina cilvēku drošība. Ja mēs esam spiesti notriekt dronu, tas nozīmē, ka drons vai tā atlūzas kaut kur nokritīs," sacīja Merilo. Viņš uzsvēra, ka bruņotie spēki ir gatavi rīkoties, lai veiktu aizsardzības pasākumus pret droniem, bet arī norādīja, ka Igaunijas Aizsardzības spēki nenotrieks no Krievijas nākošus dronus, ja pastāvēs risks, ka kaut kas varētu nonākt Krievijas teritorijā.

Tikmēr Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēris, ka galvenais izaicinājums ir pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstība. Viņš norādīja, ka lēmumi šajā jomā jau pieņemti, iepirkumi noslēgti un līgumi parakstīti, taču jāgaida piegādes. Prezidents norādīja, ka galvenā uzmanība jākoncentrē uz tādu sistēmu izstrādi, kas iespēju robežās spētu neitralizēt šāda tipa dronus, ņemot vērā, ka objekts atradās Latvijas teritorijā samērā īsu laiku un nokrita 10 līdz 15 kilometru attālumā no robežas.