Vai sabiedrība tika maldināta? Nacionālie bruņotie spēki skaidro izskanējušās runas par Gaigalavā nokritušo Krievijas dronu
Aizvadītajā dienā, 13. oktobrī, Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" ziņoja, ka armija par Gaigalavā nokritušo Krievijas dronu uzzināja tikai pēc tā nokrišanas, nevis "monitorēja situāciju jau kopš drona ielidošanas kaimiņvalstī" kā iepriekš bija pauduši Nacionālie bruņotie spēki (NBS).
Raidījums vēsta, ka pirmais drona nokrišanas faktu konstatēja kāds vietējais iedzīvotājs, kas pulksten 9.57 par nezināmo, nokritušo objektu zvanīja uz vienoto tālruni 112. Pēc viņa liecības par notikušo tikusi informēta Valsts policija, kas tālāk nodevusi ziņu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. "De facto" vēsta, ka pēc tam drona ceļš iespēju robežās izsekots jau pēc notikušā fakta, pārskatot radaru ierakstus. Tomēr šādi apgalvojumi ir klajā pretrunā ar NBS komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa pausto 9. septembra konferencē, kurā viņš apgalvoja, ka "situācija tika monitorēta jau kopš brīža, kad drons ielidoja kaimiņvalstī".
Jautātas, kura ideja bija slēpt faktu, ka armija par notikušo uzzināja no likumsargiem, Kalniņš "de facto" atbildēja sekojoši: “Nē, viss ir ... pateica taisnību, un mēs tik tiešām novērojam gaisa telpu un visa tā gaisa telpas monitorēšana, mēs pārzinām gaisa telpu atbilstoši tām spējām, kādas mums ir dotas, un tas arī ir izklāstīts mūsu šai te auditā un ziņojumā Aizsardzības ministrijai.” Bet aizsardzības ministrs Andris Sprūds norādīja, ka raidījums "izsaka jautājumus ar spēcīgu apgalvojumu".
Lūdzot precizēt izskanējušās ziņas par to, vai sabiedrībai tiešām mēneša garumā tika maldināta par Latvijā nokritušā Krievijas drona apstākļiem, Jauns.lv sazinājās ar NBS komandiera preses virsnieci majori Sandru Brāli. Viņa Jauns.lv skaidro, ka "viss, kas attiecas uz detaļām, ir sensitīva informācija, tāpēc NBS nekomentēs raidījumā izskanējušo informāciju".
Tomēr jautāta par to, vai Krievijas drons tiešām tika monitorēts kopš tā ielidošanas kaimiņvalstī, majores nostāja ir stingra. "Atkārtoti vēršam uzmanību, ka drons tika pamanīts, tuvojoties Latvijas robežai, un gaisa telpa tika monitorēta!" norāda Brāle.
Vairākās valstīs, kas robežojas ar Krieviju, ierasta prakse ir iesaistīt situācijas monitorēšanā arī vietējos iedzīvotājus. Piemēram, Ukrainas gaisa telpa ir liela, tādēļ vietējie iedzīvotāji speciālās aplikācijās ziņo par "netipiskām aktivitātēm" apkārtnē, tādējādi spēcinot valsts aizsardzības spējas. Vaicāta, vai šādu praksi plānots pielietot arī Latvijā, Brāle apstiprina, ka "Ukrainas iedzīvotāju līdzdalība valsts aizsardzībā ir ļoti svarīga un arī NBS jau gadiem pilnveido valsts aizsardzības spējas, tai skaitā, iedzīvotāju līdzdalības un iesaistes iespējas. "Atzinīgi vērtējam iedzīvotāju sniegtos ziņojumus par aizdomīgām aktivitātēm, kas ir ārpus ierastā, tāpēc aicinām būt modriem, un ja tiek novērotas šādas aktivitātes, tad aicinām sniegt informāciju, zvanot uz 112," norāda Brāle.
Jau ziņots, ka 7. septembrī Latvijas austrumos nogāzās Krievijas "Shahed" tipa drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielām. Pēc notikušā Aizsardzības ministrija rīkoja preses konferenci, kuras izpildījums sabiedrībā pēcāk tika asi kritizēts. Politologs Filips Rajevskis norādīja, ka "preses konference līdzinājās orķestrim, kurā katrs spēlēja savu meldiņu". Bet Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka "kļūdas pēc incidenta ir atzītas un “galvu raušana” nepalīdzēs tikt galā ar iesākto". "Šobrīd varbūt esam tai fāzē - nebija labi, tas ir jāatzīst, labojam, saprotam, ka ir hibrīdkarš. Un esam gatavi darbam,” norāda Valsts prezidents.
