Cik bīstami ir miegā pārstāt elpot? Ārsts Juris Svaža vērš uzmanību, kuri cilvēki ir riska grupā
Miega apnoja ir elpošanas apstāšanās miegā, kad nosprostojas augšējie elpceļi. Lai arī tā nav slimība, bet tehniskas dabas fenomens, ilgstoši ciešot no apnojas, cilvēks kļūst slims.
Konsultē Rīgas Stradiņa universitātes Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas un mutes medicīnas katedras docētājs, Miega slimību centra anesteziologs reanimatologs, miega apnojas speciālists Dr. med. Juris Svaža.
Apnojas gadījumā cilvēkam miega laikā asinīs nav pietiekami daudz skābekļa, tāpēc pazeminās ne tikai dzīves kvalitāte, bet arī tās ilgums.
Kāpēc cilvēks pārstāj elpot 100 reižu vienā naktī?
Miega laikā pazeminās muskulatūras tonuss, kas, esot nomodā, elpceļus notur tonusā rīkles līmenī. Jau tā šaurie elpceļi kļūst vēl šaurāki, tāpēc gaiss plūst straujāk un rada vibrāciju jeb krākšanu. Ja elpceļi jau dienā ir par šauru, miega laikā tie aizveras pavisam, un cilvēks pārstāj elpot. Neelpot cilvēks var no dažām sekundēm līdz pat minūtei un ilgāk, turklāt šāds stāvoklis var atkārtoties vairākus simtus reižu katru nakti. Galvenokārt tas notiek dziļā miega fāzē. Kad cilvēks atgriežas seklākā miegā, muskulatūras tonuss atkal paaugstinās un elpceļi paveras. Pēc kāda laika, atkal ieslīgstot dziļā miegā, atkārtojas tas pats.
Miega apnojai var būt dažādi iemesli, bet visbiežāk to izraisa liekais svars, turklāt pārsvarā vīriešiem, jo viņiem tauku nogulsnēšanās notiek citādi nekā sievietēm, proti, biežāk veidojas masīvs kakls un dubultzods. Sievietēm miega apnoju nereti konstatē pēc menopauzes iestāšanās, kad mainās tauku dislokācija.
Problēmas iemesls var būt arī lielas mandeles, kas rīklē aizņem daudz vietas un elpceļu spraudziņu padara šaurāku. Pie vainas var būt skeleta īpatnības – dažkārt apakšžoklis vai pat abi žokļi ir neliela izmēra, līdz ar to tuvāk rīkles mugurējai sienai ir arī mēle, tā elpceļus padarot izteikti šaurus.
Slimības seko cita citai
Miega apnoja nav slimība, bet tā cilvēku padara slimu. Simtiem reižu naktī skābekļa līmenis nokrīt un ceļas, un organisms katru reizi uz to reaģē. Ja skābeklis pazeminās vismaz par 3 %, paaugstinās asinsspiediens un paātrinās sirdsdarbība. Ja tas turpinās vairākus desmitus gadu, sekas ir sirds un asinsvadu saslimšanas, tostarp agrīna ateroskleroze, paaugstināts asinsspiediens, sirds ritma traucējumi, sirds mazspēja, infarkts, insults, kā arī vielmaiņas traucējumi, paaugstināts cukura līmenis, kas pāraug otrā tipa cukura diabētā un veicina aptaukošanos.
Miega poligrāfija
Miega apnoju diagnosticē, veicot miega poligrāfiju. Tā ārstam sniedz precīzus datus par to, cik reižu naktī elpošana apstājusies, cik garas bijušas šīs epizodes, kādā pozā cilvēks gulējis.
Izmeklējumu veic mājās – medicīnas māsa iekārtu ieprogrammē un parāda, kā to pirms miega uzlikt. Parasti pietiek, ja miega poligrāfiju veic vienu nakti.
* 30–40 elpošanas apstāšanās epizodes naktī uzskata par normu, proti, tas veselībai būtisku kaitējumu nenodara.
* 40–100 epizodes ir viegla miega apnoja – nav pārliecinošu pierādījumu, ka tas būtiski ietekmē veselību.
* 100–200 epizodes liecina par vidēji smagu formu, kas jau ir veselībai kaitīga.
* Vairāk nekā 200 epizožu vienas nakts laikā ir smaga miega apnojas forma. Ir arī cilvēki, kuriem elpošana apstājas pat 600–700 reižu katru nakti. Dažkārt viņi neelpo 30 minūtes katrā miega stundā.
No tievēšanas līdz operācijai
Ārstēšanas mērķis ir elpceļus padarīt platākus, un to var panākt ar vairākām metodēm.
Dzīvesveida maiņa. Cilvēkiem ar vieglu miega apnoju, kuriem skābekļa saturs asinīs būtiski nepazeminās, lielākoties pietiek ar dzīvesveida izmaiņām. Parasti mērķis ir samazināt lieko svaru – vairāk fizisko aktivitāšu, uztura korekcija. Ja ir paaugstināts asinsspiediens un cukura līmenis, noteikti jālieto ārsta izrakstītās zāles. Tas jāievēro visiem miega apnojas pacientiem.
Zobu kape. Ārstēšanai izmanto divas kapes – augšējiem un apakšējiem zobiem –, kas savienotas ar tiltiņu. Pateicoties kapei, apakšžoklis tiek virzīts uz priekšu, lai novērstu elpceļu aizvēršanos un mazinātu krākšanu. To liek uz nakti.
CPAP terapija. Cilvēks naktī guļ ar nelielu masku uz deguna, caur kuru iekārta elpceļos uztur pozitīvu spiedienu, neļaujot tiem nosprostoties. Tā ir ļoti efektīva pozitīvā spiediena terapija, ko izmanto jau vairāk nekā 45 gadus vidēji smagas un smagas apnojas gadījumos. CPAP būtiski uzlabo pacientu pašsajūtu dienā – cilvēks nav miegains, var koncentrēties, būt sociāli un fiziski aktīvs. Otra motivācija ir veselība – uzlabojas medicīniskie rādītāji un arī dzīvildze.
Ķirurģiska iejaukšanās. Visbiežāk operē pacientus ar vieglu un vidēji smagu miega apnoju. Tā kā nopietnākos gadījumos cilvēki parasti cieš no aptaukošanās, veiksmes procents var ievērojami pazemināties, proti, jo lielāks liekais svars, jo mazāka iespēja palīdzēt ķirurģiski.
Ir vairākas iespējamās operācijas, visvieglākās – izgriež lielas mandeles vai samazina mīksto aukslēju. Krietni sarežģītāka ir operācija, ko piedāvā mutes, sejas un žokļu ķirurgi. Ja cilvēkam ir izteikti mazs apakšžoklis, to pabīda uz priekšu vismaz par centimetru. Šādai operācijai jāgatavojas aptuveni gadu, pirms tam jāregulē zobi.
