Eksperti skaidro, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem nāksies pašiem krāt savai pensijai
Eiropas pieredze rāda, ka, pieaugot paredzamajam dzīves ilgumam, arvien lielāka nozīme ir papildu uzkrājumiem, kas nākotnē ļauj saglabāt ierasto dzīves līmeni un dzīvot tā, kā pašam gribas. To norāda bankas "Luminor" eksperti.
Demogrāfiskās tendences maina realitāti
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā pavadīs samērā ilgu laiku, turklāt dzīves ilgums turpina pieaugt. Tā dēvētais G koeficients, kas parāda pensijā pavadāmo laiku, liecina, ka vidēji tas varētu būt vismaz 17 gadi. Pašlaik pensionēšanās vecums Latvijā ir 65 gadi.
Dzīves ilguma pieaugumu apliecina arī statistikas dati. 2024. gadā paredzamais vidējais dzīves ilgums Latvijā sasniedza 76,4 gadus, kas ir augstākais rādītājs valsts vēsturē. Vīriešiem tas bija 71,3 gadi, bet sievietēm – 81,1 gads.
Tomēr tuvākajās desmitgadēs Latvijas sabiedrība turpinās novecot. Lai gan arī citās Eiropas valstīs dzimstības līmenis ir zems un tas rada problēmas daudzām Rietumvalstīm un Latvijas kaimiņvalstīm, Starptautiskā Valūtas fonda pētījumā secināts, ka Latvijā šī problēma ir īpaši izteikta. Turklāt valsts saskaras arī ar jauniešu emigrāciju.
Eksperti norāda, ka Latvijā arvien lielāka uzmanība jāpievērš pensijas aizvietojuma koeficientam – tas ir rādītājs, kas parāda, cik lielu daļu no pēdējās algas cilvēks saņems pēc došanās pensijā.
"Lai mazinātu nākotnes slogu valsts budžetam un nodrošinātu sev cienīgus ienākumus vecumdienās, ir svarīgi stiprināt pensiju sistēmas otro un trešo līmeni – palielinot personīgās iemaksas un veicinot ieguldījumu atdevi, izvēloties piemērotākos pensiju plānus.
Starptautiskie pētījumi skaidri parāda, ka valsts nodrošinātā jeb nefondētā pensija kalpos kā pamats, taču, lai saglabātu ierasto dzīves kvalitāti, ir svarīgi laikus un ilgtermiņā veidot arī personīgos uzkrājumus. Tas ir jautājums par nākotni," norāda eksperti.
Kā sākt?
Iemaksas pensiju sistēmas 3. līmenī ir viens no veidiem, kā veidot papildu uzkrājumus nākotnei. Lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijas kapitālu galvenokārt uzkrāj pensiju sistēmas 2. līmenī, arvien vairāk cilvēku izvēlas to papildināt arī ar brīvprātīgiem uzkrājumiem.
Šāda pieeja ļauj veidot lielāku finansiālo drošību vecumdienās un palielināt ienākumus pēc pensionēšanās.
"Luminor" dati liecina, ka vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju izmanto arī pensiju sistēmas 3. līmeni, turklāt pēdējo divu gadu laikā iemaksu apjoms tajā ir pieaudzis par 30%.
Vidējā ikmēneša iemaksa 3. pensiju līmenī ir aptuveni 65 eiro, un pieaug arī kopējais šajā pensiju uzkrājumu veidā uzkrātā kapitāla apjoms Latvijā.
