
Daudziem ir gadījies saņemt šādu zvanu, bet ne visi zina savas tiesības

Daudzi iedzīvotāji vismaz reizi saņēmuši negaidītu telefona zvanu, kurā kāds uzņēmums piedāvā iegādāties preces vai izmantot pakalpojumus. Nereti, jautājot, kur iegūts telefona numurs, tiek saņemta atbilde, ka tas esot "automātiski ģenerēts". Taču vai šāds skaidrojums patiešām dod tiesības uzņēmumiem zvanīt cilvēkiem bez viņu piekrišanas?
Datu valsts inspekcija (DVI) norāda, ka automātiska telefona numuru ģenerēšana pati par sevi nepadara komerciālus zvanus likumīgus.
Inspekcijā vērsās kāds iedzīvotājs, kurš saņēmis telefona zvanu no picērijas ar piedāvājumu pieteikties picu piegādes abonementam. Uz jautājumu, kā uzņēmums ieguvis viņa telefona numuru, sākotnēji konkrēta atbilde netika sniegta, taču vēlāk tika paskaidrots, ka numurs esot ģenerēts automātiski.
Iedzīvotājs uzsvēra, ka nav devis piekrišanu šādu zvanu saņemšanai, un lūdza DVI izvērtēt, vai uzņēmuma rīcība ir tiesiska.
Ar piekrišanu nepietiek sarunas laikā
Datu valsts inspekcija atgādina, ka pirms komerciālu paziņojumu izplatīšanas fiziskām personām ir jāsaņem iepriekšēja, brīva un nepārprotama piekrišana.
Tā var tikt sniegta, piemēram, reģistrējoties interneta vietnē, aizpildot anketu vai atzīmējot attiecīgu izvēles rūtiņu. Savukārt piekrišanu nedrīkst iegūt tikai telefonsarunas laikā pēc tam, kad zvans jau ir veikts.
Inspekcija uzsver, ka piekrišana attiecas ne tikai uz reklāmas saturu, bet arī uz saziņas veidu, tostarp telefona zvaniem.
Fiziskām personām bez piekrišanas zvanīt nedrīkst
DVI skaidro, ka būtiska ir atšķirība starp fiziskām un juridiskām personām.
Ja komerciāls zvans tiek veikts fiziskai personai, iepriekšēja piekrišana ir obligāta. Savukārt attiecībā uz juridiskām personām normatīvie akti paredz plašākas iespējas komerciālai saziņai.
Tomēr arī gadījumos, kad uzņēmums izmanto automātiski ģenerētus telefona numurus, tam jau pirms zvana veikšanas jāspēj noteikt, vai konkrētais numurs pieder fiziskai vai juridiskai personai.
Ja šādu nošķīrumu nav iespējams veikt, komerciālu zvanu veikšana nav pieļaujama.
Ar drauga iedotu numuru nepietiek
Datu valsts inspekcija vērš uzmanību arī uz izplatītu maldīgu priekšstatu – ja telefona numuru uzņēmumam iedod draugs, radinieks vai kolēģis, tas nenozīmē, ka uzņēmums drīkst izmantot šo kontaktinformāciju reklāmas zvaniem.
Katram cilvēkam pašam ir jāizlemj, vai viņš vēlas saņemt komerciālus paziņojumus. Trešā persona nevar sniegt piekrišanu cita cilvēka vārdā.
Par šādu zvanu likumību atbildību jebkurā gadījumā uzņemas pats komersants.
DVI: nejauši ģenerēts numurs nav attaisnojums
Inspekcija secina, ka uzņēmums nevar pamatot reklāmas zvanu ar argumentu, ka telefona numurs iegūts automātiskas ģenerēšanas ceļā vai ka piekrišana tikšot saņemta sarunas laikā.
Pēc DVI skaidrotā, šāds zvans jau pats par sevi ir uzskatāms par komerciālu paziņojumu vai daļu no tā, tādēļ iepriekšējai piekrišanai jābūt iegūtai vēl pirms saziņas uzsākšanas.
Tādēļ arī konkrētajā gadījumā ar picērijas reklāmas zvanu uzņēmums nav rīkojies atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Datu valsts inspekcija aicina uzņēmumus ievērot caurspīdīgumu un godprātību saziņā ar potenciālajiem klientiem, skaidri norādot, kā iegūta kontaktinformācija un uz kāda pamata tiek veikta komerciāla saziņa.








