Kāpēc perfekcionisti biežāk cieš no trauksmes un izdegšanas
Lai arī perfekcionisti rada ciešanas ne vien sev, bet arī ģimenes locekļiem un kolēģiem, joprojām netrūkst cilvēku, kuri to uzskata par labu, pat lielisku rakstura iezīmi. Diemžēl tas var beigties gan ar psihiskām, gan somatiskām saslimšanām.
Skaidro psihiatre Lada Stoligvo.
Perfekcionisms nav slimība – tā ir personības iezīme, ko raksturo tieksme pēc nevainojamības, pārmērīgi augsti standarti, tendence sevi vērtēt caur ideālu prizmu. Dažkārt perfekcionisms ir veselīgs, tas motivē attīstībai, palīdz uzlabot darba kvalitāti. Šāds perfekcionisms nepasliktina dzīves kvalitāti un iet rokrokā ar tādām personības iezīmēm kā elastība, spēja procesa laikā koriģēt mērķus, kā arī apmierinātība ar rezultātu. Tomēr cilvēkam ar patoloģisku perfekcionismu šādas īpašības nepiemīt – viņa mērķi, standarti un ideāli ir nesasniedzami, viņam ir bail kļūdīties. Bailes no izgāšanās nereti ir iemesls prokrastinēšanai jeb darbu atlikšanai.
Raksturīgs jau bērnībā
Lielākajai daļai cilvēku perfekcionisms raksturīgs jau kopš bērnības. To var ietekmēt virkne dažādu faktoru.
* Audzināšana. Ja vecāki bērnam un/vai sev izvirza pārāk augstas prasības, kritizē un soda par kļūdām vai nosodoši izturas pret apkārtējiem. Bērnā var attīstīties perfekcionisms, jo viņš negrib, lai vecāki arī par viņu runātu nosodoši. Turpat ved arī nosacīta mīlestība, kad bērns jūtas labs tikai tad, ja viņu slavē.
* Bioloģija. Perfekcionisms var būt arī iedzimts, turklāt visbiežāk tas iet rokrokā ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem. Pie bioloģiskiem faktoriem jāmin arī tāda rakstura īpašība kā iejūtība. Šādi cilvēki mēdz būt viegli ievainojami, un viņiem perfekcionisms attīstās kā aizsargmehānisms, lai mazinātu iespējamu kritiku.
* Sociāli faktori. Sociālo tīklu laikmetā, kad mākslīgā intelekta radītas ideālas fotogrāfijas redzamas ik uz soļa un apkārtējā vide ir izteikti narcistiska, perfekcionisms var būt traumas rezultāts. Ja jaunam cilvēkam šķiet, ka visi, izņemot viņu, ir ideāli, viņš mēģina uzlabot savu sniegumu.
* Simptoms. Lai arī perfekcionisms nav diagnoze, tas var būt psihiskas saslimšanas simptoms. Šādos gadījumos tas parādās pieaugušā vecumā un var liecināt par izdegšanu, maskētu depresiju, hronisku trauksmi vai trauksmes neirozi.
Meklē palīdzību!
Perfekcionisms nav tikai vēlme pēc kvalitātes, bet pārliecību sistēma, kurā cilvēka vērtība ir atkarīga no ideālā rezultāta. Saprotot, ka ideāls nav iespējams, cilvēks pats var iemācīties sadzīvot ar savu perfekcionismu, tomēr visiem tas neizdodas. Pamanot brīdinājuma signālus, noteikti jāmeklē palīdzība.
Šādi signāli ir vairāki. Pastāvīga trauksme un sasprindzinājums, kas paņem daudz spēka, neļauj atbrīvoties; ir traucēts miers, cilvēks sāk lietot dažādas vielas, lai mazinātu trauksmi. Izteiktas bailes kļūdīties, kas liek atteikties no dzīves izaicinājumiem. Darbu atlikšana – strādāt kļūst arvien grūtāk, prokrastinēšanas dēļ cilvēks piedzīvo pirmās izgāšanās. Nespēja pabeigt uzdevumu, tāpēc ka visu laiku gribas darbu uzlabot, papildināt. Tas nozīmē termiņu neievērošanu, bezmiegu, kolēģu un vadības neapmierinātību. Iekšējais dialogs – pastāvīgi pašpārmetumi, neatbilstības izjūta. No tā cieš pat cilvēki, kuri sasnieguši labus rezultātus savā darbības jomā.
Ja palīdzību nemeklē laikus, tas viss var novest pie emocionālas izdegšanas un izsīkšanas, un pēc kāda laika pie durvīm klauvēs depresija vai trauksme.
Ja cilvēks cieš no bezmiega, trauksmes, nomāktības, drīz vien parādīsies arī fiziskās veselības simptomi – hroniskas galvassāpes, kuņģa-zarnu saslimšanas, sirds ritma traucējumi, agrīna hipertensija un daudz kas cits.
Jājūt līdzi sev
Ārstēšana ir atkarīga no simptomu grupas, kādu ārsts konstatē, pacientam ierodoties uz vizīti. Vieglākos gadījumos pietiek ar psihoterapiju. Priekšroka šādos gadījumos dodama kognitīvi biheiviorālajai terapijai (KBT) vai shēmu terapijai, kas ar uzvedības korekciju un shēmām cilvēkam māca jaunus rīcības modeļus. Darbs terapeita kabinetā ietver iracionālo pārliecību pārskatīšanu – tas nozīmē cilvēka mērķu analīzi, melnbaltu domu mazināšanu, reālistisku standartu veidošanu. KBT palīdz iemācīties, ka nevajag izdarīt ideāli, ir gana, ja darbs paveikts pietiekami labi. Tāpat jāiemācās uzdevumu pabeigt ierobežotā laikā un pēc tam pieņemt šajā laikā iegūto rezultātu.
Liela nozīme ir tam, kā cilvēks raugās uz sevi. Arī tas jāpārskata līdz ar emocijām, lai mazinātu trauksmi. Perfekcionisti pret sevi ir izteikti nosodoši un stingri, tāpēc jāattīsta līdzjūtība pret sevi. Visgrūtākais uzdevums ir kļūdu pieņemšana. Smagākos gadījumos, kad cilvēks ir depresīvs un trauksmains, būs vajadzīgi medikamenti. Kad tie būs devuši efektu, varēs sākt strādāt terapijā.
