Alkohola industrijas lobisti no sabiedrības slēpuši baisu patiesību

Ziņojums, ko pasūtīja Džo Baidena administrācija, tika publiskots tikai tagad, jo Donalda Trampa komanda nolēma neiekļaut tā secinājumus valsts uztura rekomendācijās.

Jaunā alkohola pētījuma publicēšana zinātniskajā žurnālā "Journal of Studies on Alcohol and Drugs" izraisījusi konfliktu starp mediķiem, politiķiem un alkohola industrijas lobistiem, ziņo "The Independent".

Aiz Baltā nama kulisēm vairākus mēnešus notika cīņa: spiediena dēļ no lielās industrijas pētījumu faktiski mēģināja noslāpēt. Lai gan oficiālās valsts rekomendācijas parasti iesaka veselības dēļ lietot mazāk alkohola, zinātnieki uzskata, ka šāds neskaidrs formulējums slēpj patiesos riskus.

Veselības risks sākas ar pirmo glāzi

Jaunais pētījums apstiprina gadu gaitā uzkrātos zinātniskos datus un noliedz mītu par alkohola drošu lietošanu. Galvenie ziņojuma secinājumi ir skaidri:

• Risks pieaug uzreiz. Veselības riski ievērojami palielinās jau ar vienu alkohola porciju dienā.
• Aizsardzības efekta nav. Alkohols neuzlabo dzīves ilgumu un nesamazina nāves risku.
• Simtiem slimību. Pat mērena lietošana palielina priekšlaicīgas nāves risku un veicina vairāk nekā 200 slimību attīstību, tostarp sirds slimības un dažādas vēža formas.

Pētījuma līdzautors, Dr. Timotijs Najmi no Viktorijas universitātes, skaidroja, ka cilvēkiem nepieciešami precīzi kvantitatīvi dati, lai saprastu patieso situāciju. Pēc viņa teiktā, jaunie dati atbalsta stingru principu: pašreizējiem alkohola lietotājiem dienā jāierobežojas līdz maksimāli vienam dzērienam.

Kas tiek uzskatīts par vienu standarta alkohola porciju?

• Aptuveni viena alus bundža (350 ml);
• viena glāze vīna (150 ml);
• viena porcija stipra alkohola (ap 45 ml).

Pētījuma "nogalināšanas" mēģinājums

Bijusī amatpersona, kas atbildēja par valsts alkohola politiku, Roberts Vinss, kurš vadīja daudzu gadu pētījumu projektu, apsūdzēja Trampa administrāciju par apzinātu zinātniskā darba ignorēšanu biznesa interesēs.

Pēc Vinsa teiktā, viņam darba laikā tika izdarīts spiediens, lai pētījumu pilnībā slēgtu, tomēr viņš atteicās to darīt. Pagājušajā gadā viņu atlaida valsts aparāta samazināšanas ietvaros.

Savā paziņojumā Vinss norādīja, ka alkohola politikas problēma nav zinātniskā nenoteiktībā, bet gan jautājumā, vai zinātniskie pierādījumi drīkst ietekmēt politiku, kad tie saskaras ar lielas industrijas komerciālajām interesēm.

Pēc viņa teiktā, spiediens uz pētījumu bija masveidīgs:

• Nozares uzbrukums. Pēc pētījuma melnraksta publicēšanas alkohola nozares pārstāvji uzsāka agresīvas kampaņas, lai diskreditētu zinātniekus.
• Politiskais spiediens. Pārraudzības komiteja Pārstāvju palātā iejaucās procesā, nosaucot ziņojumu par tendenciozu un apsūdzot autorus par apzinātu rezultātu viltošanu.
• Oficiālā pozīcija. ASV Veselības un sociālo pakalpojumu departamenta pārstāve Emīlija Hiljarda noraidīja apsūdzības par pētījuma ignorēšanu. Pēc viņas teiktā, valsts rekomendācijas balstās uz kopumu zinātnisko datu, nevis uz vienu atsevišķu ziņojumu vai analīzi.

Mīts par - "viena glāze nāks par labu" iznīcināts

Jaunais pētījums arī apšauba daudzu gadu ilgo pārliecību, ka mērena alkohola lietošana ir veselīga sirdij.

Pētījuma autore Prisilla Martinesa-Matiščika norāda, ka darbā īpaši tika pētīta mirstība, tieši saistīta ar alkohola lietošanu, lai izslēgtu citu faktoru ietekmi.

Iepriekšējie pētījumi salīdzināja cilvēkus, ņemot vērā jau izveidotu dzīvesveidu, neļaujot noteikt patiesu cēloņu un seku saistību. Jaunajā pētījumā, kad zinātnieki ņēma vērā tādus faktorus kā izglītības līmeni, ienākumus un piekļuvi medicīniskajai aprūpei, iepriekš pieļautās veselības priekšrocības pilnībā pazuda.

Martinesa-Matiščika arī apstrīdēja valsts veselības programmu vadītāja Dr. Mehmeta Oza paziņojumu, ka alkohols darbojas kā noderīgs "sociālās smērvielas" veids un sniedz labumu, veicinot komunikāciju un stiprinot sociālās saites.

Pētījuma autore norāda, ka nav pētījumu, kas spētu atdalīt sociālo mijiedarbību pozitīvo efektu no tiešās alkohola kaitīgās ietekmes uz organismu.

Iepriekšējie pētījumi arī rāda, ka pat mērena alkohola lietošana palielina insulta un augsta asinsspiediena risku. Tā kā apmēram 50% amerikāņu vecumā no 12 gadiem regulāri lietojuši alkoholu pēdējā mēneša laikā, alkohols joprojām ir visizplatītākā psihoaktīvā viela valstī – un tikai tagad sabiedrība sāk apzināties tā patieso cenu veselībai.