Ja vakarā nespēj atcerēties, ko ēdi brokastīs, laiks pieteikties pie neirologa

Konsultē Madara Kalniņa, neiroloģe medicīnas centrā “ARS” un RSU Psihosomatiskās medicīnas klīnikā

Atmiņa ir sarežģīta un ļoti nozīmīga smadzeņu funkcija – informācija ir jāuztver, jāapstrādā un vēl jāsaglabā tā, lai būtu iespēja vēlāk to atcerēties un izmantot. To nodrošina nevis viena smadzeņu zona, bet gan savstarpēji saistītu neironu tīklu darbība. Ja kāds no tiem vairs nespēj strādāt ierastā ritmā, cilvēks to sāk izjust kā atmiņas pasliktinājumu.

Dažādie atmiņas veidi

Noteiktas galvas smadzeņu daļas ir atbildīgas par konkrētu atmiņas veidu. Piemēram, deniņu zona rūpējas par ilgtermiņa atmiņas veidošanu. Tā spēj saglabāt informāciju sevī, sākot no dažām stundām līdz pat vairākiem gadu desmitiem. Tā nodrošina spēju atcerēties autobiogrāfiskus notikumus, tostarp pieredzi no bērnības. Lai tas varētu notikt, informācija tiek pakāpeniski iekodēta un nostiprināta smadzenēs. Sākotnējā atmiņu veidošanās notiek hipokampā, savukārt ilgstošā uzglabāšana galvenokārt saistīta ar smadzeņu garozu. Savukārt, lai spētu atgādināt dažādas apgūtas prasmes, piemēram, lasīt, rakstīt vai braukt ar velosipēdu, to paveic priekšējā jeb pieres daiva un paura daiva (parietālā daiva). Tas ir vesels process, kurā pieredze tiek pārvērsta atmiņā. Atkārtojot informāciju arvien biežāk, notiek mācīšanās process: stiprāki kļūst neironu savienojumi, un atmiņa nostiprinās kā stabila un droša. Dažkārt ir situācijas, kad nākas pielietot tieši īstermiņa atmiņu, piemēram, lai uz īsu brīdi atcerētos pirms tam nezināmu telefona numuru. Tieši tad pieslēdzas pieres daiva. Turklāt visi atmiņas veidi ir vienlīdz svarīgi – bez īstermiņa atmiņas arī ilgtermiņa atmiņa nevar izveidoties. Jebkura informācija vispirms nonāk tieši īstermiņa atmiņā.

Emocijas iespaido

Dažkārt izbrīnu raisa fakts, kāpēc emocionālus notikumus atceramies spilgtāk un ilgāk. Tas notiek tāpēc, ka emocijas palīdz efektīvāk saglabāt piedzīvoto. Tās aktivizē īpašu smadzeņu daļu – amigdalu, kas ir emocionālās reakcijas centrs. Tas savukārt nodod signālu hipokampam – smadzeņu daļai, kas atrodas deniņu daivā un ir svarīga atmiņas veidošanā un saglabāšanā. Visbiežāk ikdienas dzīvē tiek izmantota darba atmiņa. Tā ļauj uz īsu brīdi uzglabāt un apstrādāt informāciju, lai veiktu konkrētus uzdevumus. Piemēram, risinot matemātiskas darbības, īslaicīgi no darba atmiņas “izceļam” reizrēķinu, kad tas vairs nav vajadzīgs, uz laiku par to nedomājam.

Covid-19 sekas

Pēdējo sešu gadu laikā, kopš pasauli ir pārņēmis kovids, regulāri tiek veikti zinātniskie pētījumi par simptomiem, ar ko cilvēki pēc kovida izslimošanas sastopas. Madara Kalniņa savā praksē novērojusi, ka pacienti ļoti bieži sūdzas par lēnāku domāšanu, grūtībām atcerēties un koncentrēties. Par simptomu iespējamiem cēloņiem tiek minēti dažādi faktori – iekaisuma process, skābekļa trūkums un oksidatīvais stress. Vairāk ar atmiņas pasliktinājumu saskaras tie cilvēki, kuri kovida slimošanas laikā piedzīvojuši ožas samazināšanos vai pat tās zudumu. Tas ir saistīts ar to, ka smaržas ceļi tieši savienojas ar smadzeņu reģioniem, kas iesaistīti atmiņas funkciju nodrošināšanā. “Pacientiem būtu lietderīgi izprast, ka nav viena tablete, ko iedošu, un atmiņa uzreiz uzlabosies. Lai varētu saprast patieso iemeslu, nāksies apbruņoties ar pacietību. Svarīgi izpētīt visu organismu – pārbaudīt asinsspiedienu, novērtēt vairogdziedzera darbību un pārliecināties, ka cukura līmenis ir normāls. Ilgstoši nekontrolēts cukura līmenis un augsts spiediens var traucēt smadzeņu darbību un tādējādi radīt lēnāku domāšanu.’’

Stress ietekmē atmiņu

Atmiņas problēmas var rasties, ja bieži veidojas trauksmains dzīves ritms. Tas paaugstina stresa hormonu līmeni, un tā dēļ cieš arī smadzeņu šūnas. Augsts adrenalīna līmenis šūnām vairs neļauj būt tik plastiskām. Tādēļ arī cilvēks nespēj tik labi koncentrēties, uztvert un noglabāt informāciju. Smadzenēm patīk skaidri definēti soļi, liela apjoma informācija rada tikai nevajadzīgu apjukumu. Neliels stress organismam pat ir veselīgs. Tas palīdz atmiņai labāk fokusēties, jo aktivizē smadzeņu neirotransmiterus un hormonus, kas uzlabo koncentrēšanos un spēju atcerēties svarīgu informāciju.

Cilvēkam novecojot, organismā notiek dažādas izmaiņas. Menopauze, ko piedzīvo sieviete, ietekmē visu viņas ķermeni, tostarp arī smadzenes. Šajā periodā notiek izteiktas hormonu svārstības un samazinās estrogēna līmenis. Estrogēns būtiski ietekmē šūnu plastiskumu smadzeņu atmiņas zonās. Pētījumi liecina, ka straujš estrogēna samazinājums ir saistīts ar atmiņas pasliktināšanos.

Kustības un pārtika

“Lai atmiņa darbotos bez problēmām, svarīgs ir dzīvesveids. Liela nozīme ir tam, kādu pārtiku izvēlamies. Ieteicama bagātīga ar Omega 3 taukskābēm (piemēram, treknas zivis), tikpat svarīgi ir arī dārzeņi, rieksti un sēklas. Būtiski veltīt pietiekami daudz laika nakts miegam, jo tas palīdz iegūtajai informācijai nostiprināties. Bez normāla miega fāzēm atmiņa paliek vairāk fragmentēta un nestabila. Pavisam lieliski, ja vēl kopā ar veselīgu nakts miegu atceramies ikdienu bagātināt ar fiziskām aktivitātēm. Tas nenozīmē, ka jāizvēlas smaga aerobā slodze, būtisku labumu organismam dāvās arī pastaigas. Cik vien iespējams, cenšamies doties nevis par ierasto maršrutu, bet gan mainām to. Tas dāvās smadzenēm jaunus iespaidus, kas tām ir ļoti nepieciešams. Arī dejas un dažādi vingrojumi attīsta smadzeņu darbību, jo veicina jaunu neironu veidošanos, kas palīdz informācijai labāk saglabāties. Dejojot jāatceras soļi, tie jākoordinē un jāizpilda mazāk nekā sekundes laikā, turklāt vēl iekļaujoties ritmā. Dejošana ir pierādījusi sevi kā vienu no efektīvākajiem kognitīvā deficīta profilakses veidiem – tā ne tikai uzlabo garastāvokli, bet arī var samazināt demences risku pat līdz 76 procentiem.’’

Svarīgi būt sabiedrībā

Neiroloģe aicina, cik vien iespējams paplašināt savu sociālo vidi. Esam aktīvi un dodamies sabiedrībā! Sarunas, smaidi un emocijas – tas viss pozitīvi stimulē smadzeņu darbību. Starptautiskos pētījumos ir noskaidrots, ka socializācija līdz 60 % samazina risku saslimt ar demenci. Lai vecāka gadagājuma cilvēks satiktos ar draugiem, tā ir liela plānošana – jāatceras norunātās tikšanās datums, jāsapucējas, jādodas, sarunājoties jāatceras notikumi, ko pats piedzīvojis. Dažkārt, ja cilvēkam pasliktinās atmiņa, viņš kļūst izolētāks un pēc iespējas retāk vēlas doties sabiedrībā, bet tas savukārt paātrina smadzeņu  novecošanu, tāpēc cenšamies motivēt to darīt.

Ļoti bieži daudzi savā brīvajā laikā izvēlas risināt krustvārdu mīklas, jo tas it kā palīdz trenēt atmiņu. Ja šī nodarbe sagādā pozitīvas emocijas, var to darīt. Taču tam nevajadzētu būt vienīgajam veidam, kā savas smadzenes izkustināt, – mīklas un dažādas stratēģijas spēles smadzenēm ir krietni interesantākas un izaicinošākas, jo prasa analīzi, spriestspēju. Tikpat svarīgi ir mācīties jaunu valodu, jo tā nav atkārtota darbība, šajā procesā visu laiku ir kaut kas jauns. Tāpat arī ceļošana, jo tā ir nonākšana jaunā vidē, kur nākas sastapties ar jaunu valodu, ēdieniem, garšām un smaržām. Smadzenēm jāiesaista daudz zonu, lai apstrādātu un integrētu šo informāciju. Tiek aktivizētas atmiņas, uzmanības un uztveres funkcijas. Ja uzreiz neizdodas sēsties lidmašīnā un kaut kur doties, sevi radoši var attīstīt arī mājās, izmēģinot jaunas ēdienu receptes. Šajā nodarbē nepieciešama precizitāte, jo jāseko instrukcijām, un smadzenes tiek pie jaunām, vēl nepiedzīvotām izjūtām. Pētījumi rāda, ka viena no labākajām aktivitātēm vecākiem cilvēkiem ir spēlēšanās ar mazbērniem, – tas ir neprognozējami un vienmēr sniegs jaunas emocijas un pieredzi. Lieliska izvēle ir koncerta vai teātra apmeklējums, tā vietā, lai neizietu no mājas un atkārtoti pārlasītu tikai vienu grāmatu vai noskatītos filmu, kas redzēta desmitiem reižu. Rutīna ir tā, kas veicina kognitīvu pasivitāti, jo labi zinām tos soļus, kas ik dienu atkārtojas, tādēļ arī zaudējam modrību. Smadzenēm vairs nav izaicinājumu.

Izvēlamies mākslas jomas

Mākslas jomā ir ļoti daudzveidīgas nodarbības, piemēram, gleznošana vai darbs ar mālu. Jo interesantāka un daudzveidīgāka aktivitāte, jo vairāk smadzeņu zonu tiek aktivizētas. Īpaši pateicīga ir dziedāšana, tās laikā jākoordinē balss saites, jāatceras vārdi. Lielākā daļa māksliniecisko nodarbību ir saistītas ar plašu emocionālo pasauli. Ja tiek regulēta emocionālā sistēma, tas palīdz atmiņas funkcijām, īpaši tas svarīgi vecākiem cilvēkiem un tiem, kam attīstījušies atmiņas traucējumi. Pateicoties mākslai un mūzikai, cilvēks var labāk regulēt savas emocijas, kas uzlabo kognitīvo spēju izmantošanu.

Vitamīni maz palīdzēs

“Diemžēl nav tāda vecuma, kad varam teikt: ai, tur jau pie sliktās atmiņas vecums vainīgs! Lai arī senāk eksistēja jēdziens semināla demence, kas nozīmē, ka no vecuma cilvēks kļūst kognitīvi nespējīgs. Diemžēl tagad nav tāda vecuma, kad varam tā teikt. Sākot apmēram no 60 gadiem, dabisku novecošanas procesu dēļ neironu savienojumi var kļūt mazāk efektīvi un informācijas pārnese starp šūnām un smadzeņu centriem notiek lēnāk. Tādēļ vārdu vai nosaukumu atsaukšanai atmiņā var būt nepieciešams ilgāks laiks. Tas ne vienmēr liecina par kādu slimību.

Dažādas pārtikas piedevas un vitamīni var palīdzēt, ja ir konstatēts noteiktu vielu deficīts. Dažkārt cilvēkam kuņģa un zarnu uzsūkšanās problēmu dēļ rodas dažādu grupu vitamīnu deficīts, tostarp arī B vitamīna. Ja cilvēkam ir kāda neiroloģiska saslimšana, kas ietekmē atmiņu, uztura bagātinātāji šo problēmu neatrisinās, bet var mēģināt sniegt atbalstu un rezerves, kas neironiem smadzenēs palīdzēs izdzīvot un darboties pēc iespējas ilgāk. Aptieku piedāvājuma klāsts ir gana plašs, ginkgo preparātus vai Omega 3 taukskābes var lietot, tomēr svarīgi pirms tam ir konsultēties ar ģimenes ārstu vai neirologu un saprast, vai nav kādas pataloģijas. Tikai tos dzert un cerēt, ka viss uzlabosies, tā tomēr nevajadzētu.’’

Kad jāvēršas pie ārsta

Neiroloģe aicina pieteikt vizīti pie neirologa, ja pamani kādus no sekojošiem simptomiem. Ja neatkarīgi no vecuma cilvēkam sāk strauji pasliktināties atmiņa – aizmirst vārdus, parādās dezorientācija telpā, sāk nepazīt cilvēkus, parādās galvassāpes vai citi simptomi kā kustību traucējumi, to skaitā trīce vai motors lēnīgums. Dažkārt pat katrā teikumā piemirstas kāds vārds. Ja vakarā nespēj atcerēties nesen piedzīvotos notikumus, piemēram, ko ēdis vai darījis no rīta vai iepriekšējā dienā. Piemēram, Alcheimera slimībā pirmās sāk ciest smadzeņu zonas, kas atbild par īstermiņa atmiņu. Ārsts nopietni izmeklēs jebkura vecuma pacientu, lai izslēgtu neiroloģisku slimību iespējamību. Ja tas apstiprināsies, tad kopā ar ārstu tiks piemeklēts individuāls ārstēšanās plāns.

Madara Kalniņa vērš uzmanību, ka svarīgi novērot, kurā dienas posmā atmiņa sagādā diskomfortu. Ir svarīgi ievērot un fiksēt likumsakarības. “Ja pacients sūdzas, ka no rīta galva strādā labi, bet vakarā parādās domu gausums – tas var liecināt par kognitīvu nogurumu vai uzmanības traucējumiem, ko rada emocionāla un mentāla noslodze, stress un slikts miegs. Arī tikai “dulla galva” ir ķermeņa veids, kā pievērst sev uzmanību. Nevajag domāt, ka “citiem ir sliktāk” vai arī “varu jau paciesties”. Katrs ir pelnījis zināt, kā var dzīvot labāk, tāpēc, ja tas sagādā diskomfortu vai rada papildu satraukumus, vienmēr var vērsties pie ārsta, lai precizētu jautājumus par savu veselību.’’